Kaspars Pūce
Ilgi domāju virsrakstu un vai vispār rakstīt, jo rakstījis par šo problēmu dažādām institūcijām esmu daudz, bet bez rezultāta, taču šis lai ir kā pēdējais atvadu sveiciens manām no varnešu puses sagrautajām ilūzijām par dzīvi Latvijā, par iespēju dzīvot savā no paaudzes paaudzē mantotajā senču īpašumā, no kura tikšu padzīts ar nekustamā īpašuma nodokļa palīdzību.
Runa ir par Rīgu, Vecāķiem, kādreizējo zvejnieku ciematu, kurā arī man pieder no vectēva mantotā māja ar zemi. Par māju nav liels nodoklis, jo tā ir veca un neliela, bet tieši par zemi – pāri par 1300 kvadrātmetriem. Tas, ka zemei dažādu tuvējā apkārtnē notikušu darījumu dēļ ir pieaugusi kadastrālā vērtība, taču nenorāda, ka esmu bagātnieks, no kura var prasīt lielus nodokļus, jo darba alga, no kuras tie ir jāmaksā, nepalielinās.
Vēl jau kaut kā nodokli samaksātu, praktiski taupot uz visu (arī zālēm un pārtiku), jo ļoti žēl būtu zaudēt savu no senčiem mantoto zemīti, kas man nozīmē daudz vairāk nekā tikai zemespleķis kvadrātmetros, – jo tur ir pavadīta visa mana dzīve, bērnības un jaunības atmiņas. Laikam jau mēs, latvieši esam pārāk sentimentāli, bet varbūt to sauc par patriotismu?
Valdošie ignorē mani, ignorē visus portālā “Mana balss” vairāk nekā 60 tūkstošu parakstījušos cilvēku viedokli par NĪN atcelšanu vienīgajam īpašumam. Tikai pirms vēlēšanām partijas bārsta tukšus solījumus. Jau tālajā 2015. gada 9. novembrī saņēmu cerību pilnu vēstuli no Nacionālās Apvienības “Visu Latvijai-TB/LNNK”, ka tā savā 12. Saeimas priekšvēlēšanu programmā ir norādījusi, ka viens no tās mērķiem ir panākt to, lai dzimtas un pašapdzīvotajiem īpašumiem tiktu noteikti zemāki nodokļi.
Rezultāts izpalika. Tas nav pārmetums tikai NA, jo NĪN atcelt vai samazināt ir solījušas arī citas partijas. Vienīgi vēstules datums parāda, cik tā problēma ir sena, gadu gadiem nerisināta.
Tagad no pašreizējā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča kancelejas saņēmu atbildi, ka Ministru kabinets līdz 2024. gada 31. janvārim iesniedz Saeimai likumprojektu, kas saistībā ar kadastrālo vērtību bāzes izmaiņām paredzētu samērīgu NĪN un kas stājas spēkā vienlaikus ar kadastrālo vērtību bāzi, kura tiks izmantota aprēķinam 2025. gada 1. janvārī. Ko tas NĪN maksātājiem nozīmēs, patiesībā nav skaidrs.
Par NĪN tēmu toreiz cerību pilns tālajā 2016. gadā uzrakstīju vēstuli avīzei “DDD”, kuru publicējāt 18. marta–7. aprīļa numurā. Tolaik pat iedomāties nevarēju, ka valdošie šo jautājumu tik ilgi vilks garumā, jo tas skar ļoti daudzus iedzīvotājus. Vai tiešām mūsu valstī viendzimumu pāru attiecību problēmu risināšana ir svarīgāka par latvieša tiesībām dzīvot savā senču īpašumā, jo lietas, kas skar LGBT kopienu, tiek risinātas daudz operatīvāk?! Katrā ziņā, sākoties Atmodai, barikādēm, Baltijas ceļam, neviens pat iedomāties nevarēja, ka pēc 30 gadiem šādas “vērtības” kļūs prioritāras un godā celtas!
Tuvojas Eiroparlamenta vēlēšanas, partiju pārstāvji noteikti atkal pārmetīs tautai patriotisma trūkumu un nepiedalīšanos vēlēšanās, savu vainu par radušos situāciju, protams, neatzīstot, taču solījumu neturēšana un vienaldzība pret vēlētāju problēmām rada vienaldzību arī no vēlētāju puses. Arī man ir pilnīgi vienalga, vai mani no mājām Krievijas agresijas gadījumā padzen krievu zaldāts vai pašu latviešu bāleliņš ar nodokļu palīdzību. Dzīvot tāpat vairs nav jēgas?… Neviena valsts vai cilvēks, kurš varmācīgi izturas pret otru, upurim nevar būt mīļi. Līdz pēdējam brīdim ceru, ka tas nebūs stāsts par Latviju.
Vēl pēdējais ar melno humoru un ironiju teiktais, jo nekas cits jau manī nav palicis – nezinu, kas Latviju kā dzimteni apdraud vairāk: varbūtēja Krievijas agresija vai liberasti un vājprātīgais “zaļais kurss”. PSRS okupāciju 1940. gadā, ciešot lielus zaudējumus, mūsu tauta pārdzīvoja, bet par pašreizējo situāciju neesmu tik drošs.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.6(548), 2024. gada 22. marts–11. aprīlis