Šogad 29. aprīlī Latvijas Nacionālā fronte piemin Latvijas Nacionālās frontes biedra Raimonda Muzikanta (1924–2014) 100. dzimšanas dienu.
Raimonds Muzikants bija kvēls latviešu tautas patriots, kurš visu mūžu palika uzticīgs Latvijas neatkarības ideāliem. Pēc leģionāra cīņām Kurzemes Cietoksnī, izsūtījuma Vorkutā, cietumsoda un pat neticamas izglābšanās no nāvessoda Raimonds Muzikants nejutās garīgi salauzts un vēlējās piepildīt savu bērnu dienu sapni – kļūt par tēlnieku. Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības fakultāti viņš absolvēja ar izcili novērtēto diplomdarbu “Celmlauzis” – vairāk nekā 3 metrus augstu skulptūru, kas veltīta latviešu nacionālās mākslas pamatlicējam Ādamam Alksnim. Diemžēl diplomdarbs netika izkalts granītā, jo okupācijas varas iestādes atteicās šim nolūkam piešķirt nepieciešamos finansiālos līdzekļus. Acīmredzot tādēļ, ka skulptūru mākslinieks bija uzdrošinājies veidot kā latviešu nacionālās pašapziņas un ideālu nesēju, atlētiskajā tēlā atainojot spēku, kurš spēj izlauzt ceļu. Šobrīd “Celmlauža” ģipša atlējums pilnā augumā ir apskatāms Rūjienā – Ādama Alkšņa muzejā, savukārt Rūjienas pašvaldība meklē iespēju šo darbu izkalt granītā un izstādīt pilsētā.
Tēlnieks jau ar saviem pirmajiem soļiem mākslas laukā kļuva neērts okupācijas režīmam. Viņa biogrāfija biedēja LPSR Mākslinieku savienības pirmrindniekus, un viņi bieži ierobežoja latviešu tautas patriota radošās iespējas. Raimonds Muzikants spītēja represijām, saglabāja tīru sirdsapziņu, neslavināja sarkanos okupantus, “partiju un valdību” un nealka iekļūt okupācijas laika mākslinieku elitē. Ikdienā šis pašcieņas pilnais, brīvību mīlošais un sirsnīgais cilvēks savai lielajai ģimenei pelnīja iztiku galvenokārt ar kapu pieminekļu un memoriālu skulptūru izgatavošanu.
Tēlniekam Raimondam Muzikantam ir spēcīga formas, plastikas un harmonijas izjūta. Skulptūrās un portretos mākslinieks ir panācis ne tikai apbrīnojamu portretisku līdzību, bet arī ļoti jutīgi atklājis cilvēka raksturu, radot pārliecinošus, psiholoģiski precīzus tēlus. Turklāt viņš ir darbojies ne tikai tēlniecības, bet arī dizaina un tehnisko izgudrojumu jomā. 1965. gadā Raimonds Muzikants ieguva autorapliecību par mikroautobusa “RAF” dizaina parauga izstrādi.
1988. gadā tieši pie Raimonda Muzikanta vērsās Gunāra Astras piederīgie ar lūgumu veidot pieminekli Gunāram Astram. Izrādās, citi tēlnieki bija atteikušies, jo baidījās no iespējamām represijām. Raimonds Muzikants piekrita. 1991. gadā Rīgas Meža kapos tika uzstādīts viņa veidotais un granītā izkaltais piemineklis, kas simbolizē latviešu tautas cīņu pret okupantiem – spēcīgais Gunāra Astras tēls sarauj važas. Būtiski pieminēt, ka Raimonds Muzikants vērīgi saskatīja arī Tautas frontes liekulību, tādēļ iestājās LNNK un aktīvi iesaistījās Latvijas Republikas pilsoņu reģistrācijā 1989.–1990. gadā, atbalstot virzību pa Pilsoņu Kongresa ceļu.
3. maijā plkst. 17.00 ikviens tiek gaidīts Rūjienas izstāžu zālē piemiņas izstādes “Nepieradinātais ideālists. Tēlniekam Raimondam Muzikantam – 100” atklāšanā. Rūjiena ir mākslinieka dzimtā pilsēta, tādēļ izstādes vieta nav nejauša, un tās mērķis ir kaut nedaudz ielūkoties Raimonda Muzikanta bagātajā dvēselē – gan tēlniecības darbos, gan dzejā, gan atziņās, gan centienos – dvēselē, kas dzīva joprojām.
* * *
Noskumis stāvu pie Dzintara jūras,
Tā, viļņus veldama, klusi man čukst:
“Man, māmuļai – jūrai, nav miera ne naktī,
Par Latvijas dēliem sirds sāpīgi pukst.
Uz verdzības karoga brīvības vārdi,
Viesturs aiz dusmām bārdu sev plēš.
Kam guli uz lauriem Tu, Latvija – Māte,
Vai neredzi, Lāčplēsis cietumā sēž!
Ak, dūša jums papēžos, varoņi dižie,
Un migla joprojām vēl acīs jums līp,
Virs Burtnieka sirmā karājas cilpa –
Tur Latvijas dvēsele pakārties grib.
Odzes un glodenes ložņā pa Rīgu
Un klausās, ko latvietis latvietim teiks,
Bet neticu, varenie Viestura dēli,
Ka viltība gudrāko saprātu veiks.
Es gaidu, kad Gauja ar Daugavu steigsies
Ventu un Lielupi priecīgi sveikt,
Pie manis, šeit jūrā, še Dzintara jūrā,
Brīvības vēsti man, māmuļai, teikt.”
Raimonds Muzikants
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.8(550), 2024. gada 26. aprīlis–9. maijs