Aldis Gavars
Tagad visādi prokrieviski elementi un krievu pasaulei ērti idioti mēdz uzspiest ideju, ka it kā lojalitāte nav formulējamā un pat nosakāma… Tā varot parādīties tikai kaujas laukā, tātad lojālie karošot latviešu tautas – Latvijas, bet nelojālie krievu pasaules – Krievijas putiniskās impērijas pusē. Tās, protams, ir muļķības, jo lojalitāte ir formulējuma un arī nosakāma. Manuprāt, nesapinoties sarežģītos, speciāli samudžinātos, aizplīvurotos jēdzienos un sofistikā, lojalitāti var formulēt kā latviešu tautas nacionālo, ģeopolitisko interešu aizstāvību. Un nevis kaut kādas mistiskas Latvijas tautas, bet tieši – lojāls ir tas dažādu tautību cilvēks, kurš aizstāv latviešu tautas nacionālās, ģeopolitiskās intereses
Piemēram, lojāls nelatvietis savu lojalitāti izrāda tā, ka, ja kāds latvietis, jūtot viņa akcentu, sāk runāt krievu valodā, nelatvietis to tūlīt apsauc: lūdzu turies, nenodod savu latviešu tautu, netēlo krievu pasaulei noderīgu idiotu, nesabrūc psiholoģiski manā priekšā, runā ar mani principiāli latviski, jo es neesmu vatņiks, es esmu savējais – pašu cilvēks, kaut arī nelatvietis… Un arī citos jautājumos lojāls nelatvietis vai latvietis aizstāvēs latviešu tautas nacionālās intereses; nelojāls latvietis vai nelatvietis aizstāvēs nevis latviešu tautas, bet krievu pasaules intereses – nodarbosies ar atklātu vai slēptu separātismu, valsts valstī veidošanu. Un jāatgādina, ka nelojāli var būt ne tikai nelatvieši, bet arī prokrieviski latvieši, savukārt daži nelatvieši var būt lielāki latvieši par latviešiem…
Ja kāds nelatvietis tā nedara, kā iepriekš minēts, bet apmierināti turpina dialogu po ruski, tad, protams, ir tūlīt pamatotas šaubas par viņa lojalitāti. To nelojalitāti juridiski pierādīt nevarēs, bet neoficiāli ir jārodas šaubām. Un nebūsim naivi, tieši šaubas rada to, ko mēs saucam par noturīgu stereotipu, bet stereotips ir noturīga un ļoti svarīga dzīves sastāvdaļa, jo ar tā palīdzību nav vienmēr jāatklāj jauns velosipēds – stereotips palīdz ātri, galvenos vilcienos, noteikt, ar ko mums ir darīšana. Lūk, kādos gadījumos, manuprāt, lojāls nelatvietis izrādīs savu lojalitāti pret latviešu tautas nacionālajām interesēm:
- Lojāls nelatvietis piekritīs, ka pēc okupācijas, kolonizācijas, rusifikācijas, terora pret latviešu tautas ir nepieciešama starptautiska tiesa pret Krieviju un deokupācija, dekolonizācija, derusifikācija, lustrācija un kompensācija no Krievijas – PSRS mantinieces – par visiem noziegumiem pret cilvēci un citām cūcībām. Un tad uz tādiem lojāliem nelatviešiem, kaut arī uz viņiem attiektos dekolonizācijas likums, tas likums nebūtu jāpiemēro, jo viņi būtu pašu cilvēki – savējie – lojāli cilvēki.
- Lojāls nelatvietis necentīsies atrast kādu šķirbu, lai izvairītos no deokupācijas, dekolonizācijas, derusifikācijas, un viņš necentīsies kaut kā attaisnot carisma, staļinisma, putinisma – lielkrievu šovinistu, krievu fašistu un komunistu noziegumus pret cilvēci un izraisītos imperiālisma karus.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.1(543), 2024. gada 12.–25. janvāris