Līga Muzikante
Laikraksts “DDD” jau vairāk nekā 20 gadus aicina saukt pie kriminālatbildības un tiesāt, piemērojot līdz pat augstākajam soda mēram, tās atbildīgās valsts amatpersonas, kas nav veikušas Latvijas dekolonizāciju un tādējādi ir veicinājušas Krievijas piektās kolonnas iesakņošanos, paplašināšanos un attīstīšanos Latvijā. Tāpat esam mudinājuši katru latvieti darīt visu iespējamo, lai notiktu Latvijas atbrīvošana no simtu tūkstošiem ārējo ienaidnieku, kuri mūsu valsts teritorijā ir palikuši kopš okupācijas laikiem un vēl pavairojušies. Neveiktās deokupācijas un dekolonizācijas dēļ Latvija ir visvājākais ģeopolitiskais posms aizsardzībā pret iespējamu Krievijas uzbrukumu. Šeit atrodas ap 700 000 jau naturalizētu un vēl nenaturalizētu okupantu, kas Krievijas iebrukuma gadījumā būs gatavi šaut mums, latviešiem, mugurā. Tādēļ visi valsts un ministru prezidenti, ministri, deputāti un citas valsts amatpersonas, kas gadiem ilgi ir nodarbojušies ar ārējo ienaidnieku saliedēšanu ar Latvijas pilsoņiem, dodot un pat uzspiežot šiem agresorvalsts taustekļiem Latvijas pilsonību, barojot, ārstējot un citādi lolojot viņus, ir veikuši un joprojām veic noziegumu pret cilvēci, kas ved uz traģēdiju. Reālu apdraudējumu ir konstatējusi NATO, tāpēc uzsāk nopietnu gatavošanos iespējamam Krievijas iebrukumam.
Cik gadu līdz iebrukumam?
Vladimirs Putins nākamo piecu līdz astoņu gadu laikā varētu sākt uzbrukumu NATO, tā sacījis Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss. Arī Robs Bauers, viena no Alianses augstākajām amatpersonām, ir aicinājis valstis būt gatavām visaptverošam karam ar Maskavu divu desmitgažu laikā, uzsvērdams, ka Krievijas prezidenta retorikai pret NATO dalībvalstīm kļūstot arvien naidīgākai, konflikts var rasties jebkurā brīdī.
“Mēs dzirdam draudus no Kremļa gandrīz katru dienu – pavisam nesen atkal pret mūsu draugiem Baltijas valstīs. Tāpēc mums ir jāņem vērā, ka kādu dienu Vladimirs Putins var uzbrukt pat kādai NATO dalībvalstij,” sacīja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss. Kā ministrs pauda Vācijas laikrakstam “Der Tagesspiegel” – lai gan Krievijas iebrukums pagaidām nav ticams, “mūsu eksperti paredz piecu līdz astoņu gadu periodu, kurā tas varētu būt iespējams”.
18. janvārī NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers nāca klajā, ka civiliedzīvotājiem ir jābūt gataviem iespējamam militāram konfliktam 20 gadu laikā. “Mums ir jāsaprot, ka mēs neatrodamies mierā. Un tāpēc [NATO spēki] gatavojas konfliktam ar Krieviju,” sacīja admirālis Bauers, Nīderlandes jūras spēku virsnieks, kurš vada NATO Militāro komiteju. Viņš brīdināja, ka būs jāmobilizē liels skaits civiliedzīvotāju, ja Eiropā sāksies plašāks karš, un valdībām tagad vajadzētu uzsākt daudz lielāku rezerves spēku komplektēšanas procesu.
“Bet diskusija ir daudz plašāka. Sava loma ir arī industriālajai bāzei un arī cilvēkiem, kuriem ir jāapzinās, ka viņiem ir sava loma… [Jābūt] Sapratnei, ka ne viss ir plānojams un ne viss nākamajos 20 gados būs jauki,” teica admirālis Bauers pēc komitejas sanāksmes Briselē. Šādi paziņojumi ir saistīti ar NATO gatavību sākt lielākās militārās mācības jeb manevrus kopš Aukstā kara beigām. Apmēram 90 000 karavīru piedalīsies vairākus mēnešus ilgajās mācībās, kuru mērķis ir pierādīt, ka Alianse spēj aizsargāt visas savas teritorijas līdz pat Krievijas robežai. Piedalīsies visu NATO dalībvalstu un arī Zviedrijas militārais kontingents, būs vairāk nekā 1100 kaujas mašīnu, ieskaitot tankus, bruņumašīnas, lidmašīnas, kuģus.
Admirālis uzslavēja Zviedriju par aicinājumu visiem tās pilsoņiem sagatavoties karam, pirms valsts oficiāli ir pievienojusies Aliansei. Stokholmas virzība, par kuru tika paziņots šā mēneša sākumā, ir izraisījusi brīvprātīgo pieplūdumu valsts civilās aizsardzības organizācijai un arī, kā jau no zviedru mietpilsoniskās dzīves iztrūcinātajiem pieklājas, – kabatas lukturīšu un bateriju radioaparātu pārdošanas bumu. Zviedrijas civilās aizsardzības ministrs Karls Oskars Bolins drošības konferencē bilda, ka “karš var atnākt uz Zviedriju”. Zviedrijas Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Mikaels Bidēns sanākušos, savukārt, brīdināja, ka “Krievijas karš pret Ukrainu ir tikai solis, nevis spēles beigas”. “Mums ir jāapzinās, cik situācija patiesībā ir nopietna un ka katram individuāli ir sevi jāgatavo garīgi,” viņš teica.
Jau minētajā intervijā “Der Tagesspiegel” Pistoriuss apliecināja, ka Zviedrijas brīdinājumi ir “saprotami no Skandināvijas perspektīvas”, piebilstot, ka Zviedrija saskaras ar “vēl nopietnāku situāciju”, ņemot vērā, cik tuvu tā ir Krievijai. Kā zināms, Zviedrijas dalību NATO vēl nav apstiprinājusi tikai Ungārija. Tikmēr Somija tika apstiprināta pagājušajā gadā. “Mums arī vajag iemācīties atkal sadzīvot ar briesmām un gatavoties – militāri, sociāli un civilās aizsardzības ziņā,” brīdināja Pistoriuss. Nez, kādās briesmās ir Latvija?
Pēdējā laikā īpaši tiek runāts, ka ieroču un munīcijas krājumi ir izsmelti visā Eiropā, ASV un ārpus tās, lai atbalstītu Ukrainas aizsardzību, un ar pašreizējo ražošanas ātrumu būtu nepieciešami gadi, lai tos papildinātu. “Mums ir jābūt gatavākiem visā spektrā,” mudina admirālis Bauers. “Jums ir jābūt kārtībā sistēmai, lai atrastu vairāk cilvēku, ja aiziet līdz karam, neatkarīgi no tā, vai tas notiek vai ne. Tad jūs runājat par mobilizāciju, rezervistiem vai iesaukšanu.” “Jums ir jāspēj atgriezties rūpnieciskajā bāzē, kas spēj saražot ieročus un munīciju pietiekami ātri, lai spētu turpināt konfliktu, ja nonākat tajā.”
Laikmets, kurā jebkad var notikt jebkas
24. janvārī ir sākušās NATO mācības, kas nodēvētas par “Steadfast Defender 24” un ir lielākās kopš Aukstā kara laikiem. Šie manevri “parādīs, ka NATO var veikt un uzturēt sarežģītas vairāku jomu operācijas mēnešiem ilgi, tūkstošiem kilometru plašumā no Tālajiem Ziemeļiem līdz Centrāleiropai un Austrumeiropai un jebkuros apstākļos.” – teikts 31 dalībvalsts paziņojumā. Bruņotie spēki pārvietosies uz un caur Eiropu līdz maija beigām, kas tiek raksturots kā “simulēts jauna konflikta scenārijs ar gandrīz līdzvērtīgu pretinieku” – būtībā Krieviju. Tātad īpašas mācības notiks arī Latvijā – jācer, ka tiks nopietni izspēlēta arī mūsu teritorijā esošās piektās kolonnas loma Krievijas iebrukuma gadījumā Latvijā.
“Alianse demonstrēs savas spējas nostiprināt eiroatlantisko telpu ar bruņoto spēku transatlantisku pārvietošanos no Ziemeļamerikas,” norādīja NATO Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Kristofers Kavoli. Ģenerālis Kavoli sacīja, ka tas demonstrēs “mūsu vienotību, mūsu spēku un mūsu apņēmību aizsargāt citam citu”.
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Grānts Šapss ir paziņojis, ka Apvienotā Karaliste uz manevriem nosūtīs 20 000 militārpersonu, ekipētus ar moderniem iznīcinātājiem, novērošanas lidmašīnām, karakuģiem un zemūdenēm, no kuriem daudzi tiks izvietoti Austrumeiropā no februāra līdz jūnijam.
Dienu iepriekš admirālis Bauers sacīja, ka Aliansei ir nepieciešama “karadarbības transformēšana”, un lūdza publiskās un privātās personas Rietumos sagatavoties laikmetam, kurā jebkad varētu notikt jebkas, ieskaitot karu. NATO dalībvalstu valdībām un uzņēmumiem ir jāpielāgo sava domāšana “laikmetam, kurā jebkad var notikt jebkas, laikmetam, kurā mums ir jāgaida negaidītais, laikmetam, kurā mums ir jākoncentrējas uz efektivitāti, lai būtu pilnībā efektīvi”, viņš teica. Tāpat admirālis Bauers solīja alianses atbalstu Ukrainai un sacīja, ka nācijai, kas stājas pretī Krievijas iebrukumam, “būs mūsu atbalsts katrai dienai, kas sekos, jo šī kara iznākums noteiks pasaules likteni”.
Publikācijā izmantotas ziņas no: RadioFreeEurope: www.rferl.org // Independent: www.independent.co.uk
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.2(544), 2024. gada 26. janvāris–8. februāris