Jūlijs Augusts Trops
Notiek Rīgas 1. vidusskolas izlaiduma svinīgā sēde. 9. klasi beiguši vairāk nekā 200 skolēnu. Organizācija laba, viss rit raiti. Bet pietrūkst galvenā – Latvijas. To daļēji jutu, kad atskaņoja Latvijas himnu. Daļēji, jo pilnā zāle šo mūsu svēto dziesmu, atvainojiet, žēli vien nopīkstēja. Diemžēl. Gaidīju Latviju pedagogu svinīgajās uzrunās. Nekā, vienīgi (pareizas, protams!) izplūdušas frāzes par to, cik laba ir izglītība, cik laba ir mācīšanās attālināti, aicinājumi turpināt izglītību 10. klasē. Lūk, pirmais semestris būšot bez maksas. Rosība zālē (smaidi un plaukšķināšana) pacēlās, kad norisēja minikoncerts. No Latvijas atkal nekā, jo melodijas un dziesmas skanēja angļu valodā. Dievs, dodi, ka tādi no Latvijas attālināti izlaidumi nenotiek visās valsts skolās. Bet bēdīga taisnība, ka to ir daudz. Latvijas “brīves” turpat 30 gados politikāņi, pedagogi un vecāki daudz ļauna ir izdarījuši mūsu nākotnei – bērniem. Arī izglītības jomā viņus attālinot no Latvijas.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.15(533), 2023. gada 11.–24. augusts