Tautvaldība ar naturalizētajiem okupantiem?
Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis nācis klajā ar ideju likvidēt visas partijas Latvijā un pāriet uz tautvaldību. Savu domu viņš pamatojis rakstā “Likvidēt visas partijas Latvijā un pāriet uz tautvaldību!”. Nedēļas laikā Alvja Hermaņa rakstītais sasniedza plašu auditoriju un rosināja diskusiju. Jāatzīst, pati ideja rosina pārdomas, taču pareizi iebilst Liene Rijkure sociālajā vietnē “FACEBOOK”.
Liene Rijkure: Par kādu “tautvaldību” var būt runa, ja LR pilsoņu lokā ir naturalizētie padomju okupanti un kolonisti? Ir jāievēro Satversme, jo tur jau ir rakstīts: “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”, nevis jāizgudro jauni likumi. Kopš 1940. gada LR Satversme ir pārkāpta un līdz šai dienai netiek ievērota.
Atcerēsimies, ka no 1990. gada no 8. līdz 23. aprīlim vairāk nekā 700 000 balsstiesīgo Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēja Pilsoņu Kongresu, kas bija VIENĪGAIS likumīgais pārejas posma jeb pagaidu parlaments, kura uzdevums bija tiesiski atjaunot LR neatkarību. Obligāts demokrātisku un brīvu Saeimas vēlēšanu priekšnoteikums bija Latvijas valsts deokupācija un dekolonizācija. Nekas tiesisks pēc 1940. gada 17. jūnija Latvijā nav noticis.
Alvis Hermanis
Ticu, ka kādam varbūt jau apnikuši mani prātojumi par Latvijas politiku, taču lūdzu izlasīt šo, jo tas, iespējams, ir pats svarīgākais publiskais teksts manā mūžā…
Sākumā svarīgi pateikt, ka šeit pārstāvu tikai un vienīgi savu personisko viedokli. Lūdzu neputrot to ar manu darba vietu (Jaunā Rīgas teātra darbinieki un skatītāji arī pārstāv savus un ļoti dažādus politiskos uzskatus). Tāpat neesmu saistīts ne ar kādām partijām vai domubiedru grupām. Esmu tikai pilsonis, kuram nepatīk skaisti klusēt. Jo klusēšana bieži dara līdzatbildīgu, ja kaut kas iet greizi.
Manuprāt, ar Latviju šobrīd patiešām arī iet greizi. Cik esmu runājis ar cilvēkiem, tad tam piekrīt faktiski visi. Taču visiem arī ir pasīvas nolemtības sajūta, jo pastāvošā kārtība ir kaut kāds apburtais loks, no kura nav izejas.
Skaidrs, ka tuvāko nedēļu laikā mums būs jauna valdība ar premjerministri Siliņu (JV, Progresīvie, ZZS plus 3 pārbēdzēji), kura tikai ļoti “dinamiski” paātrinās Latvijas atpalicību no kaimiņiem un citām Eiropas valstīm. Pirmie lēmumi būs par imigrāciju un “izglītības sakārtošanu”. Parastā valodā sakot – 100 000 viesstrādnieki no Vidusāzijas un lauku skolu likvidācija. Latvijas tautai tas būs pagrieziena punkts. Sekas būs gandrīz neatgriezeniskas.
Man pašam sarkanā lampiņa iedegās šovasar, kad redzēju, cik grūti bija izpārdot biļetes uz Dziesmu svētku pirmajiem lielkoncertiem.
Taču šis teksts nebūs par vaimanāšanu. Man ir priekšlikums. Diezgan konkrēts.
Kā redzam, LR Satversme jeb, precīzāk, vēlēšanu kārtība vairs nepilda savu funkciju, jo tā vairs nedarbojas visas tautas interesēs. Tā šobrīd izdevīga tikai diezgan nelielai daļai. Un arī tikai īstermiņā.
Un pati lielākā problēma – tauta Latvijā ir atdalīta no politikas. Tai nav instrumentu kā piedalīties politikā.
Esošās partijas šo funkciju īsti nepilda un vairs nav efektīvas. Un, lai tautu iesaistītu valsts pārvaldē, jā, – ir jāmaina vēlēšanu kārtība.
Piedāvāju uz vienu termiņu atteikties no partiju pārstāvniecības un balsošanu vienmandāta vēlēšanu apgabalos, kur Latvija sadalīta proporcionālās 100 daļās un katra ievēlē savu pārstāvi.
Manā atmiņā līdzīgi notika 1989. gadā, ja nemaldos, kad Gorbačova laikā pēc komunistu hegemonijas nebija vēl savu partiju un cilvēki balsoja par atsevišķām personībām katrā vēlēšanu apgabalā. Toreiz tika visur savēlēti viscienījamākie pārstāvji – Īvāns, Vulfsons un citi.
Visatbilstošākais vārds šādai pārvaldes formai būtu – tautvaldība.
Pēc tam esošais prezidents, kā Satversmē ierakstīts, pats izvirza premjera kandidātu. Kuram, protams, kopā ar saviem izvēlētajiem ministriem tik un tā ir jāsavāc vairākuma atbalsts no 100 neatkarīgajiem deputātiem. Tur nekas nemainās.
Tādējādi es piedāvātu vismaz uz vienu vēlēšanu ciklu likvidēt partijas vispār. Pēc tam redzēs – varbūt esošie deputāti var atkal sabloķēties pēc ideoloģiskiem parametriem.
Piekrītu, šāds modelis skan totāli utopiski. Jo tagad pie varas esošās partijas nemūžam nepiekritīs mainīt vēlēšanu kārtību, pat ja Latvija tiek noskalota tualetes podā (ļoti atvainojos par līdzību). Arī jebkurš nabaga prezidents, lai cik viņš gribētu kalpot tautas interesēm, ir bezcerīgi savažots partiju tīklos.
Tāpēc šeit nāk mana priekšlikuma interesantākā daļa.
Lai šo plānu likumīgi realizētu, uz nākamajām Saeimas vēlēšanām ir jādibina pagaidu partija/tautas kustība ar nosaukumu, piemēram, “Tautvaldība”, kuras priekšvēlēšanu programmā ir tikai viens vienīgs punkts: mainīt vēlēšanu kārtību. Pēc šī punkta izpildīšanas partija momentā beidz savu eksistenci, atlaiž Saeimu un tiek izsludinātas jaunas vēlēšanas, nu jau pēc jaunajiem noteikumiem. Protams, šai transfēra partijai, lai to izdarītu, jāsaņem masīvs vēlētāju atbalsts, lai dabūtu vairākumu. Tas nav garantēts, bet vismaz noderēs kā netiešs tautas referendums par tēmu – vai tautu apmierina esošā lietu kārtība.
Pluss šeit ir tāds, ka šīs transfēra partijas biedriem nav nekādu saistību turpmāk pārtapt par profesionāliem politiķiem un mainīt profesiju. Jo viņi piekrituši “vienreizējas lietošanas” funkcijai – uzreiz pēc ievēlēšanas un vienīgā programmas punkta realizēšanas iet mājās un atgriezties pie savām lietām (jo, kā zināms, lielum lielais vairākums politiķu ir nerealizējušies cilvēki un partijas ir tādi lūzeru klubiņi, savukārt, veiksmīgie pilsoņi negrib ziedoties, lai kļūtu par politiķiem). Līdz ar to ir cerība, ka šīs transfērpartijas “Tautvaldība” listē varētu būt gan viss mūsu uzņēmēju zieds, gan arī Andris Keišs ar Kristapu Porziņģi, figurāli izsakoties.
Pēc vēlēšanu likuma izmainīšanas, kas notiktu pirmajā Saeimas sapulces dienā, šī partija, kā jau teicu, momentā pašlikvidējas un tiek izsludinātas jaunas vēlēšanas. Kur deputāti tiek ievēlēti nu jau tiešā veidā, iztiekot bez morāli korumpētajām partiju listēm vispār.
Un no tā brīža sākas reāla tautvaldība. Īsta tautvaldība. Kurā arī, protams, neiztiks bez kaislībām un konfliktiem. Toties tauta būs atguvusi reālu iespēju ietekmēt savu likteni.
Šobrīd mūsu liktenis ir salīdzinoši nelielas cilvēku grupas rokās. Partiju elites, ierēdņu elites astoņkājis plus angažētie mediji. Domāju, tie kopā ir pāris tūkstoši cilvēku. Viņi tagad valda pār mūsu likteni. Es nedusmotos, ja viņi to darītu talantīgi un produktīvi. Diemžēl to viņi nemāk. Tādu talantu un prasmju viņiem Dievs nav devis. Un nekas arī nemainīsies.
Jau tagad zinām, ka pirms nākamajām vēlēšanām cilvēki atkal vaimanās, ka viss ir slikti un nav par ko balsot. Mans priekšlikums piedāvā izbalsot ārā visas Latvijas partijas un ieviest reālu tautvaldību, kur katram Latvijas nostūrim būtu savs pārstāvis parlamentā. Ar personīgu atbildību deleģēts. Jo šobrīd Latvija nīkulīgi deģenerējas jau kuro gadu un neviens par to beigās tā arī nebūs personīgi atbildīgs.
Es pieļauju un esmu gandrīz pārliecināts, ka manam priekšlikumam ir vājās vietas. Piedāvāju to apspriest. Vēl jo vairāk, pats noteikti neesmu sataisījies kļūt par politiķi un pamest darbu teātrī. Bet, ja šis priekšlikums kādu iedvesmo, aicinu uzņēmīgus un drosmīgus cilvēkus pieslēgties un izdomāt, kā to realizēt.
Jā, jūs nepārklausījāties – mans nodoms ir aicināt sabiedrību dibināt jaunu partiju. Partiju, kuras programmā tikai viens vienīgs punkts: likvidēt visas partijas Latvijā un pāriet uz tautvaldību.
P.S. Man nepatīk ne Šlesers, ne Rosļikovs, ne arī pārējie.
Avots: Pietiek.com
Daži komentāri sociālajā vietnē “FACEBOOK”
Uldis Vanags: Cien. režisors šoreiz ir iebraucis pamatīgās auzās. “Tautvaldība” – tas ir mīts kaut vai tāpēc, ka nesaprotu, kā tautieši no LPV vai Progresīvajiem spētu saprasties, piemēram, ar NA atbalstītājiem? Un kur paliktu mūsu rašisti, Rosļikovs u.c.? Hermaņa ideja – kārtējais mēģinājums klonēt kārtējo laimes lāci. Kas attiecas uz Pilsoņu Kongresu – paldies Kongresam par to, ka aktualizēja pilsonības jautājumu, bet citādi Kongress jau ir vēsture. Šobrīd jebkurš mēģinājums sašūpot politisko sistēmu Latvijā apdraud valsts drošību, un ir pilnīgi vienalga, kas to dara – vai tie ir utopisti, vietējie rašisti, vai pat labas gribas patrioti.
Aivars Andersons: Uldi Vanag, drošība jau sen ir pazudusi, par to rūpējas šis režīms, nākotne miglā tīta, tauta mūk no Latvijas.
Ausma Muzikante: Uldim Vanagam… bet vēsture nav uzrakstīta, to zinām mēs!… 1988. gada 19. aprīlī, kad tūkstoši bija atnākuši pēdējā ceļā pavadīt GUNĀRU ASTRU, tā apliecinādami tautas pašcieņu, ar to sākās TAUTAS ATMODA. Jau 1988. gada jūnija beigās Arkādijā notika pirmā sapulce, tur pulcējās vairāki Gunāra domubiedri un tika lemts dibināt kustību, lai, ievērojot starptautiskās TAUTU pašnoteikšanās tiesības, tiktu likvidēta okupācija un atjaunota 1918. gada 18. novembra Latvija… un 1988. gada 10. jūlijā Arkādijā tika dibināta LNNK, tās vadību uzņēmās EDUARDS BERKLAVS… 1990. gada 8. aprīlī notika Pilsoņu Kongresa vēlēšanas. Tajā dienā no Pilsoņu Komitejās reģistrētiem 800 tūkstošiem Latvijas pilsoņu, kādi tie bija līdz 1940. gada 17. jūnija okupācijai (un viņu pēcnācēji), 700 tūkstoši ievēlēja savu Pilsoņu Kongresu, lai tiesiskā ceļā varētu atjaunot 1918. gada 18. novembra Latvijas Valsts Neatkarību!… Taču joprojām dzīvojam šajā 4. maija valstī, un šīs valsts vara nav likvidējusi okupācijas sekas. Tika reiz – 1996. gadā – Saeimā apstiprināta Deklarācija par Latvijas okupāciju ar “cēlu nodomu” lūgt pasaules organizācijām palīdzēt Latvijai… Bet…
PATIESĪBA ir VISU VĒRTĪBU MĒRAUKLA.
Inara Skalbe: Okupantiem (arī naturalizētajiem) un to pēcnācējiem nedrīkst būt nekāda politiskā vara Latvijā.
Igors Šiškins: Ja tiktu veikta deboļševizācija, tad pārējie DD automātiski tiktu īstenoti dzīvē.
Andris Kiploks: Deokupācija ne mazāk svarīga! Nav notikusi lustrācija par sadarbību ar okupantu represīvajiem orgāniem. Čekas maisos neparādās Maskavas aģenti.
Ivars Vilcans: Hermanis piemin, ka gudrā tauta nobalsoja par labākajiem – Vulfsonu un Īvānu. Gosbezopasnostj rullē!…
Laila Rantiņa: Neticami! Patmīlīgais komunists Īvāns un autentiskais boļševiks, valsts nodevējs Vulfsons minēti kā pozitīvs piemērs. Vai tētiņš Voldemārs Hermanis, politiskais komentētājs, neizstāstīja puikam, kas ir kas?!
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.16(534), 2023. gada 25. augusts–7. septembris