No “DDD” arhīva: joprojām aktuāli
Krievijas Federācijas Reģionālās attīstības ministrija ir nolēmusi sākotnēji ieguldīt aptuveni 1 miljonu latu televīzijas filmu un raidījumu cikla “Horošo ustroiļis” (“Labi iekārtojušies”) veidošanā, lai veicinātu ārvalstīs (arī Latvijā) dzīvojošo krievvalodīgo pārcelšanos uz dzīvi Krievijā. Finansējuma ietvaros ar krievvalodīgajiem medijiem tiks slēgti valsts pasūtījuma līgumi par televīzijas un radiopārraižu izveidošanu un pārraidīšanu, lai reklamētu Krievijas repatriācijas programmu.
Krievijas Federācijas valsts iepirkuma oficiālajā interneta mājas lapā ievietotajā sludinājumā teikts, ka televīzijas filmām jāveido aktīva pozīcija, lai veicinātu vēlmi pārcelties uz dzīvi Krievijas Federācijā. Kā liecina konkursa nolikums, pretendentam krievvalodīgajos televīzijas kanālos NVS un Baltijas valstīs jānodrošina regulāras translācijas ar dokumentālām filmām, kurās stāstīts par to tautiešu dzīvi, kas atgriezušies savā etniskajā dzimtenē – Krievijā. Sižetiem jābūt veidotiem spilgtā, aicinošā, viegli uztveramā un skatāmā formā, informējot potenciālos repatriantus par lieliskajām programmas iespējām, par cilvēka atgriešanās savā vēsturiskajā dzimtenē sociālajām, ekonomiskajām un kultūras dzīves priekšrocībām.
Finansiāli atbalstītajās programmās jāizmanto 3D grafika, jāuzsver pārvietošanās priekšrocības Krievijā, kur nav iekšējo robežu, jādemonstrē statistika un kadri, kas Krievijas reģionus parāda no labākajām pusēm, jāintervē vietējās amatpersonas un uzņēmumu vadītāji, kas izskaidro lieliskās karjeras iespējas. Nolikumā īpaši sīki aprakstīti pasūtītie raidījumi ar nosaukumu “Labi iekārtojušies”, kurā jāpastāsta par pārcēlušos ģimeņu labo uzņemšanu, veidojot sižetus par viņu darbu, sadzīvi un atpūtu.
Pirmie reģioni, kur notiks filmēšana, būs Tjumeņas apgabals Rietumsibīrijā un Piejūras novads Tālajos Austrumos.
Raidījumu translāciju paredzēts sākt 2011. gada janvārī, un konkursa uzvarētājam divu gadu laikā jādemonstrē 76 raidījumi ar vienu atkārtojumu. Televīzijas programmas paredzēts demonstrēt populārākajā laikā plkst.17–22 darbdienās, bet brīvdienās – dienas vidū. Papildus vizuālajiem televīzijas pārraidēm ieplānotas arī radiopārraides, kurām ir līdzīgas prasības.
Pēc LETA materiāliem
Krievus var integrēt tikai Krievija
Lasītāji jautā, vai Krievija sāk īstenot laikrakstā “DDD” vairākkārt publicētos ieteikumus, kā tās valdībai vislabāk reklamēt savu repatriācijas programmu?
Aivars Garda: Jā, ļoti labi, ka Krievijas vēstniecība Latvijā lasa laikrakstu “DDD” un šajā sakarā dod vērtīgus padomus Krievijas valdībai!
Latvijas Nacionālā fronte, protams, pilnībā atbalsta šo Krievijas iniciatīvu, tikai žēl, ka atvēlētie līdzekļi reklāmas kampaņai un it īpaši pašai repatriācijas programmai ir tik mazi. Tie, kuri varētu pārvākties uz Krieviju, vēlas saņemt lielas pabalsta summas un īpašu attieksmi. Ja Krievija grib sevi saglabāt kā krievisku valsti, tad tai nav citas izejas kā maksāt šos pabalstus.
Tā kā Dmitrijam Medvedevam un Vladimiram Putinam ir ļoti liela autoritāte starp vienkāršajiem krievu cilvēkiem, es ieteiktu Krievijas valdībai radīt kādus apbalvojumus – piemēram, diplomus, kurus piešķir pārceļotājiem. Varētu izveidot pat īpašu Repatriācijas ordeni. Televīzijā būtu jārāda, kā Medvedevs, Putins vai kāda apgabala gubernators apbalvo repatriantus, un šāda goda parādīšana Baltijas krievvalodīgajos vairotu vēlmi pārcelties uz dzīvi Krievijā. Krievijai šie cilvēki ir jāpadara par varoņiem, jo tie palīdz tai uzplaukt.
Es runāju pavisam nopietni. Ja krievvalodīgie kolonisti mums šeit nav vajadzīgi un ir mūsu tautas ienaidnieki – piektā kolonna un sarkanie fašisti, tad, atgriežoties Krievijā, viņi pelnīti pārtop par savas zemes un tautas patriotiem. Par to šie repatrianti ir jāciena, un Krievijas valdībai nav jāžēlo viņiem nedz sākotnējie pabalsti, nedz ordeņi.
DDD: Bet kas ir jādara Latvijai?
Aivars Garda: Gan Latvijas valdībai oficiālā līmenī, gan latviešu tautai sadzīvē ikdienā ir jāparāda liela, izteikta neiecietība pret krievvalodīgo okupantu uzturēšanos Latvijā. Ja to vēl pašlaik nedara valdība, tad ikviens latvietis to var īstenot neoficiālā līmenī – tā teikt, uz ielas.
Atgādinu, ka katru dienu mums, latviešiem, ir jāskaidro okupantiem, ka viņu vienīgā iespēja ir labi veicīgi “tīties” prom no Latvijas. Pats Putins taču viņus aicina!
Valdībai, Saeimai ir jāpieņem tikpat drosmīgi lēmumi par okupantu izraidīšanu, kādi jau pieņemti pret īrnieku, kas nemaksā par īri, izlikšanu no dzīvokļiem. Protams, Krievija “bļaustīsies” par šādiem likumiem, bet tā no viņu puses būs tikai retorika, kuru izplatīs dažādi profašistiski, šovinistiski noskaņoti cilvēki Krievijā. Jāsaprot, ka Krievijai pašai ir ļoti nepieciešami savi tautieši, tāpēc visa šī bļaustīšanās būs tikai retorika jeb tukša muldēšana arī oficiālajā līmenī.
Turkmēnija, Tadžikistāna met ārā krievvalodīgos okupantus un nemaz neklausās retorikā, un tāpēc neviens arī par viņiem īpaši “nebļaustās”. Tāpat no Čečenijas teritorijas ir padzīti krievu okupanti.
Protams, arī Eiropa var sākt “bļaustīties”, taču arī tas būs tikai retorikas līmenī, jo mēs neko nepareizu un sliktu nedarīsim – tikai metīsim ārā savus okupantus, kolonistus, kas pazudina mūsu tautu un liedz tai tiesības uz attīstību. Turklāt šādi mēs pildīsim Saeimas deklarāciju par okupāciju.
DDD: Kādēļ Krievija tik neloģiski rīkojas: ar vienu roku aicina mājās savus tautiešus, bet ar otru sāk “bļaut”, ja mēs šim repatriācijas procesam piepalīdzam?
Aivars Garda: Tāpēc, ka Krievijai (tai par lielu nelaimi) ir stipra, spēcīga, nekaunīga bandīta komplekss. Lielkrievu šovinisti ārdās, ja kāds viņus raida prom, jo sevi iedomājas par vislielākajiem, visvarenākajiem, kas vinnējuši Otro pasaules karu… Viņiem ir “jūra līdz ceļiem”, bet šī “lekšanās” nav jāņem vērā, jo tās pamatā ir nepilnvērtības sajūta un kultūras trūkums. Latviešu pusē ir taisnīgums, un tas uzvarēs!
DDD: Par integrācijas izgāšanos tiek runāts ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Būtībā vienīgā valsts, kas sekmīgi un produktīvi spētu integrēt Latvijā dzīvojošos okupantus, ir Krievija. Vai tā?
Aivars Garda: Jā, integrācijas patiesā nozīme ir kādreiz sašķelta viena veseluma atkalapvienošana. Ja krievvalodīgie atgriežas Krievijā, kuru viņi uzskata par savu etnisko dzimteni, tad patiešām var notikt sekmīga šo krievu integrācija savā valstī. Ja kāds grib palikt Latvijā, viņam ir pilnībā jāasimilējas ar latviešu tautu.
Mums, protams, ir vienalga, uz kurieni brauc Latvijas krievvalodīgie – kaut uz visām četrām debespusēm. Taču ārpus Krievijas nebūs iespējama viņu integrācija, jo integrēties cilvēks var tikai tajā valstī, kas ir viņa etniskā dzimtene, citur viņš varēs tikai asimilēties ar svešas valsts pamattautu.
Ar sarkanajiem fašistiem koķetēt nedrīkst!
Aivars Garda: Atcerēsimies, ka brūnā fašisma pārstāvis un galvenais ideologs Ādolfs Hitlers arī guva uzvaru demokrātiskās vēlēšanās. Nākot pie varas, viņš īstenoja savu politiku un ieceres pēc pilnas programmas.
“Saskaņas centrs”, šie sarkanie fašisti, arī ir ieguvuši daudzas vietas Saeimā, pateicoties it kā demokrātiskām vēlēšanām. Latvieši kā pēdējie stulbeņi ir atļāvuši piešķirt Latvijas pilsonību veselam baram sarkano fašistu – okupantiem, kas tagad deleģējuši savus priekšstāvjus no “Saskaņas centra”. Tātad sarkanie fašisti ir ievēlējuši savus sarkanos fašistus, bet apmuļķotie latvieši vēl spriedelē, kā viņiem iedot pēc iespējas lielākas varas pilnvaras.
Ne velti šie sarkano fašistu priekšstāvji rāvās pie varas kā negudri, gluži kā tanki. Cik gan viņiem bija skābi ģīmji, kad tie redzēja, ka vēl nav ieguvuši pirmo vietu Saeimas vēlēšanās!
Mūsu tā saucamie kangari, prezidents, dažādas Saeimas partijas, kas koķetē ar “Saskaņas centru”, būtībā parāda tādu pašu koķetēriju, kāda savulaik notika ar Hitleru. Tagad visi ir gudri – pārmet, ka ar Hitleru nevajadzēja koķetēt, bet no šīm pagātnes kļūdām nemācās. Tikmēr viens no galvenajiem “Saskaņas centra” līderiem Nils Ušakovs, katru gadu staigājot uz 9. maija un citām sarkano fašistu dzīrēm, pavisam netraucēti demonstrē, ka aizstāv sarkano fašistu ideoloģiju. Tieši tāpēc Latvijas Nacionālā fronte jau tagad brīdina, ka nevajag koķetēt ar sarkanajiem fašistiem!
Kauns un negods tiem dažiem latviešiem, kurus šie sarkanie fašisti atzina par sevis cienīgiem un ievēlēja Saeimā. Piemēram, Jānis Ādamsons, Jānis Urbanovičs, Jānis Tutins gluži vienkārši ir nožēlojami.
Pirmpublikācija laikrakstā “DDD” Nr.22(226), 2010. gada 29. oktobris–11. novembris
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.15(533), 2023. gada 11.–24. augusts