Saruna ar juristu un uzņēmēju Igoru Meiju
ZZS kā Vienotības satelītpartija
DDD: Pirms Saeimas vēlēšanām laikrakstā “DDD” tu publicēji priekšvēlēšanu aģitāciju kā ZZS deputāta kandidāts un iebildi manis teiktajam, ka partijas, kas spēj iekļūt Saeimā, ir viena pūķa – pretlatviskās sistēmas – dažādas galvas. Šovasar, pirms pāris nedēļām, tu paziņoji par izstāšanos no Latvijas Zemnieku savienības. Kādēļ?
Igors Meija: Jau ilgu laiku man bija aizdomas, ka šīs partijas vadība uzvedas kā “Vienotības” filiāle. Bet, tā kā ierindas biedriem nav pietiekamas informācijas, lai par to pārliecinātos simtprocentīgi, tad šis patiesības brīdis man parādījās tieši Valsts prezidenta vēlēšanu laikā. Partija, kas sludina konservatīvas vērtības, veica ļoti būtisku kreisu pagriezienu. Pilnīgi visi Saeimā pārstāvētie ZZS deputāti, ieskaitot Gundaru Daudzi un Jāni Vucānu no Aivara Lemberga vadītās partijas “Latvijai un Ventspilij”, nobalsoja par Edgaru Rinkēviču kā nākamo Latvijas Valsts prezidentu. Šis nebija vienkāršs balsojums, bet gan balsojums par valsts simbolu, valsts galvu.
DDD: Pēc Valsts prezidenta vēlēšanām esmu dzirdējusi jaunu abreviatūras LZS atšifrējumu – Lemberga Zilo savienība. Es sapratu, ka šis balsojums tevi beidzot pilnībā pārliecināja, ka ZZS darbojas kā “Vienotības” filiāle, tātad tomēr ir viena no pūķa galvām. Kādas pazīmes tu saskatīji jau iepriekš?
I.M.: Vērīgs kļuvu, kad ZZS frakcija Saeimā atbalstīja Covid-19 infekcijas pārvaldības un seku pārvarēšanas likumus, kas bija saistīti ar klajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un kaitējošiem lēmumiem. Kovida ierobežojumu absurdumu mēs redzam tagad, jo pandēmija beidzās ar Ukrainas kara sākumu. Tādi brīnumi nenotiek, ka vīruss pazūd, sākoties kādam citam notikumam.
Otrkārt, mēs, ierindas biedri, daudz darījām, lai caur ZZS frakciju aktualizētu iespēju iedzīvotājiem izstāties no pensiju 2. līmeņa[1]. Katru mēnesi 6 procenti no mūsu darba algas aiziet privātajiem pensiju pārvaldītājiem. Tā ir milzīga nauda, kas pa šiem gadiem ir aizplūdusi! Un šie pensiju pārvaldītāji strādā ar zaudējumiem, par to nekādi neatbildot. Latvijas Zemnieku savienībā ir Uzņēmēju padome, kas virzīja šo tēmu, līdzīgi kā Igaunijā dodot iespēju iedzīvotājiem izvēlēties: vai nu atstāt 2. pensiju līmeņa naudu pārvaldītājiem, vai to izņemt, nomaksājot nodokli. Igauņi izvēlējās savu ceļu ļoti laicīgi, jo šobrīd tā nauda vienkārši deg. Bet ZZS frakcija un partijas vadība šo ierosinājumu noignorēja un tālāk nevirzīja.
Protams, ļoti daudz ko parādīja arī tas, ka pagājušā gada festivālā “Lampa” tika uzaicināti piedalīties trīs cilvēki – Daiga Mieriņa, Viktors Valainis un Armands Krauze, kuri arī kļuva pēc tam par Latvijas Zemnieku savienības vadītājiem – Valainis par priekšsēdētāju, Mieriņa ar Krauzi par vietniekiem.
Gatavi atdoties par “da jebko”
DDD: Varētu jautāt: kas tur īpašs – uzaicināt uz sarunu festivālu “Lampa”? Tiesa, ja paskatās uz rīkotājiem un finansētājiem, tad aina kļūst skaidrāka.
Igors Meija: Tas nozīmē, ka ideoloģiski tu esi jau integrēts kreisi liberālajā spārnā un faktiski parāda, kas tu esi īstenībā. Daiga Mieriņa šajā pasākumā pēkšņi sāka aģitēt par vēlēšanu tiesībām no 16 gadu vecuma. Var daudzas lietas uztvert dažādi, bet runa ir par konsekvencēm. Muļķot vēlētājus ar vienu ideoloģiju un dzīvē realizēt kaut ko citu, manuprāt, ir ļoti nekorekti. Zemiski – es pat teiktu. “Vienotība” ar savām satelītpartijām netēlo, bet skaidri un gaiši sludina kreisi liberālo ideoloģiju. Bet ZZS it kā spēlē sabiedrībai vienu, bet īstenībā dara kaut ko citu.
DDD: Viens no galvenajiem sarunu festivāla “Lampa” rīkotājiem ir Sorosa fonds jeb, kā to tagad sauc, “Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS”. Cik atceros, Aivars Lembergs ir bijis pret Sorosu. Kā tad ir šobrīd – vai balsojums par Rinkēviču ir piekrišana Sorosa ideoloģijai? Varam atcerēties, kā Aivars Lembergs izteicās par Rinkēviču 2014. gadā: “Godīgi sakot, man ir pilnīgi vienalga, kā viņš izmanto savu locekli, es domāju – dzimumlocekli, vai tūpli. Man tas ir pilnīgi vienalga. [..] Valdības loceklis, ārlietu ministrs, nodarbojoties ar homoseksuālisma reklāmu, propagandu, nodara kaitējumu. Jo tā dzīvnieku suga, kura nevairojas, tā izmirst. Vairošanās instinkts ir dabīgs, kas piemīt visām dzīvām radībām. To pārtraucot, tās izmirst. Es nesaprotu, kā to var ar lepnumu paziņot…”[2] Sanāk, ka ZZS frakcijas deputāti tagad draudzīgi pievienojas šim kaitējumam?
I.M.: Redzi, ja tāds cilvēks kā Lembergs atrodas situācijā, ka tūlīt pēdējā tiesas instance var pieņemt tādu vai citādu lēmumu, es pieļauju, ka viņš ir gatavs uz ideoloģiskā altāra likt “da jebko”. Viņam ir pilnīgi vienalga, ko viņš runājis pirms gada, diviem, ko viņš ir paudis ilgākā laika periodā, bet brīvība un naudas resursu saglabāšana ir likme, zem kuras tika palikta arī visa ZZS frakcija.
DDD: Tavuprāt, kāpēc Rinkēvičam tik ļoti bija jākļūst par Valsts prezidentu? Viņš taču kā ārlietu ministrs arī ir bijis vājš, jo nostāšanās pret Krieviju, kad tas tiek starptautiski pieprasīts, nekādu īpašu drosmi vai patriotismu neprasa.
I.M.: Es domāju, ka zināmās aprindās ļoti lielu uzmanību pievērš simboliem, un prezidents ir simbols. Mums būs atjaunotās Latvijas vēsturē pirmais gadījums, kad prezidents nav precēts, viņam nav otras puses. Visiem iepriekšējiem bija arī bērni, līdz ar to, prezidents kā simbols norāda uz valsti, kādas tai ir vērtības.
DDD: Jaunieceltais Valsts prezidents publiski lepojas, ka ir pederasts un tviterī raksta: “Ar lepnumu paziņoju, ka esmu gejs… Lai jums visiem veicas!”
I.M.: Šajā gadījumā signāls ar Rinkēviču ir norādīt, kā pavadā iet Latvijas valsts un kurā virzienā. Zināmiem spēkiem tas bija tik svarīgi, ka tika mobilizēts milzīgs resurss. Ja runājam par ZZS, es atceros, ar kādu agresīvu spiedienu caur partijas nodaļām par Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāju tika ievirzīts Valainis. Viņš kā frakcijas vadītājs, kā partijas vadītājs, kā Lemberga marionete, izrādās, ir vislabākais izpildītājs šiem uzdevumiem, kurus godam realizējis. Gan panācis Valsts prezidenta vēlēšanu iznākumu, gan, uzskatu, arī aizsācis otra uzdevuma realizēšanos – Latvijas Zemnieku savienības kā politiska spēka pazušanu no Latvijas politiskās skatuves. Prezidenta vēlēšanas cilvēki neaizmirsīs, jo šī balsojuma sekas katru dienu mums būs acu priekšā četru gadu garumā.
DDD: Ja vien Dievs, Tas Kungs, šīs sekas nepasauks pie sevis…
I.M.: Tu pati sāc jau alegorijās runāt…
Ārējais parāds jeb solīdā aplaupīšana: kas stāv aiz Vienotības
DDD: Kā tu domā, vai arī “Vienotība” nav sev iekodusi kājā?
Igors Meija: Viedoklis, ka kaut kāda iemesla dēļ arī “Vienotība” ir sista kārts, jau sācis cirkulēt sabiedrībā. Ja “Vienotība” savu misiju ir izpildījusi, tad, protams, kā spēkam, kurš saorganizējis milzīgo ārējo aizdevumu Latvijai, sākot ar Valdi Dombrovski, būtu prātīgi pazust no politiskās skatuves, lai atstātu seku likvidēšanu citiem. Atceros filmu “Ceplis”, kur direktors-rīkotājs, kad izrādās, ka uz Lielbritāniju aizsūtītie ķieģeļi ir brāķis, saprot, ka naudas lietas vairs savā uzņēmumā nesakārtos, tāpēc atrod jaunu direktoru-rīkotāju. Nav nekādas garantijas, ka kaut kas tāds globāli nenotiks šobrīd arī ar “Vienotību”, kas savus “ķieģeļus” vairs pārdot nevar, tāpēc jāatrod kāds aizstājējs. Es domāju, ka tādu būs pietiekami daudz, kas velēsies šo lomu ieņemt.
DDD: Vairākkārt tu esi teicis, ka “Vienotība” ir nesējkuģis, kuram ir satelītpartijas.
Satelītpartiju veidošana ir polittehnoloģija, lai radītu fonu sev apkārt, uz kura tu spīdi. Starp citu, šo tehnoloģiju ļoti ilgstoši praktizē arī Lembergs.
I.M.: Satelītpartiju veidošana ir polittehnoloģija, lai radītu fonu sev apkārt, uz kura tu spīdi. Starp citu, šo tehnoloģiju ļoti ilgstoši praktizē arī Lembergs. Viņš savāc ap sevi ne ļoti gudrus, bet izpildīgus cilvēkus, uz kuru fona pats visu laiku spīd. Viņš apzināti nelaiž iekšā sistēmā sev apkārt cilvēkus, kuri varētu šo līmeni pacelt. Tas pats ir ar “Vienotību”, šajā ziņā nebūdama unikāla. “Vienotība”, radot kaut kādus satelītus ap sevi, piemēram, “Attīstībai/Par!”, “Jaunā konservatīvā partija”, apzināti iedalot ministrijas, kuru ministri zināmu iemelsu dēļ, kā pēc pandēmijas sāgas, būs nemīlēti un līdz ar to kritīs ēna nevis uz “Vienotību”, bet uz satelītpartiju, kas drīz vien pazudīs no politiskā skatuves. Bet to neasociēs ar Vienotību, bet ar kādu citu. Šo polittehnoloģiju viņi veiksmīgi un ļoti ilgstoši izmanto. Un, pateicoties tai, viņi nemanot, ir savākuši visus lielākos varas centrus valstī – prezidents, premjerministrs, dienesti, tūlīt, iespējams, arī Rīgas mērs, jo Mārtiņam Staķim, kurš ir no “Vienotības” satelītpartijas, bija pienācis laiks demisionēt. Nemaz nerunājot par centrālajiem masu informācijas līdzekļiem, kas viņiem šo sistēmu palīdz uzturēt informatīvajā telpā, lai “Vienotība” vienmēr iznāktu kā vienīgā gudrā un labā.
Tāda ir mana atbilde uz tavu jautājumu, kas ir un kā tiek veidoti “Vienotības” satelīti. Un, kad kāds no šiem satelītiem ir beidzis eksistēt, tad parasti uz jaunām vēlēšanām atkal reanimējas kaut kādā citā formā.
DDD: Bet kas stāv aiz “Vienotības”?
I.M.: Es domāju, ka daļēji – ārzemju latvieši, kuri savulaik tika savervēti, tā teikt, no zināmu specdienestu puses. Kāpēc viņi realizē šeit tādu politiku? Uz šo jautājumu man atbildes nav. Un aiz “Vienotības”, protams, stāv ASV vēstniecība. Taču šajā manā atbildē arī viss nav tik viennozīmīgi, jo man patīk skatīties arī uz politiskajiem procesiem – kurš saņem dividendes, kurš saņem labumu no kaut kādu konkrētu politisku spēku realizētās politikas valstī. Piemēram, kur ir nafta, dimanti vai tamlīdzīgi labumi, dividendes saņem tie, kuri ir korumpējuši šo tā saukto valsts eliti jeb kompradoru buržuāziju, kas ielaidusi ārējos investorus uz ļoti izdevīgiem noteikumiem šajā valstī kaut ko darīt, par ļoti mazu naudu pirkt to, kas ir šīs zemes milzu bagātība. Mūsu gadījumā izrakteņu nav, tāpēc vairāk darbojas ārējais aizdevums, par ko jau esam iepriekš runājuši vairākkārt. Nepārtraukti palielinot ārējā aizdevuma summu, procentu maksājumi palielinās. Lūk, labums. Es domāju, ka tā ir atbilde uz jautājumu: kas stāv aiz “Vienotības”.
DDD: Tātadārējais kapitāls?
I.M.: Starptautiskā finanšu oligarhija. Parasti mēdz nosaukt Sorosu, sorosīdus, bet es domāju, ka tas ir starptautisks finansistu klubs, kas sēdina valstis uz ārējā parāda adatas. Es domāju, ka viņiem ir ļoti svarīgi, lai šis “Vienotības” aizņemšanās kurss nemainās. Tādēļ ļoti precīzi ir sarēķināts, ka “Vienotībai” lojāla vienmēr būs augstākā ierēdniecība, jo šis ir tas slānis, kuru tāda politika pilnībā apmierina…
DDD: …jo viņiem algas tik un tā būs lielas un regulāras?
I.M. Jā. Un viņi arī smuki izskatās – solīdi ģērbjas, labi runā, nelamājas, nenes kašķus ārā no sava kabineta. Te rodas jautājums: kurš ir labāks – vai bandīts, kurš tevi aplaupa uz ielas, vai tie, kas radījuši politiku, kur tevi solīdi aplaupa caur pieaugošiem nodokļu un tarifu maksājumiem? Jo vairāk aizņemas, jo dārgāka kļūst mūsu dzīve. Piemēram, palielinot elektroenerģijas cenu, pieaug PVN maksājums budžetam. Tātad no vienas puses valstī ienāk aizdotā nauda, kuru apsaimnieko šaura cilvēku grupa, no otras – tā ir jāatmaksā visiem Latvijas iedzīvotājiem. Arī tā ir atbilde uz jautājumu: kas stāv aiz “Vienotības”.
DDD: Pirms gada priekšvēlēšanu laikā tu sacīji, ka Saeimas vēlēšanās cīnās divi spēki: globālistu un ārējo aizdevēju interešu pārstāvji jeb valdošā koalīcija un tie, kuriem te kaut kas reāli vēl pieder, – nekustamā īpašuma, viesnīcu, tranzīta un citu nozaru vietējie uzņēmēji.
Igors Meija: Jā, viena spēka priekšgalā ir “Vienotība”, otru pārstāv Šlesers un Krištopāns, tātad vietējie miljonāri.
DDD: Un Lembergs?
I.M.: Lembergs tagad sevi no vietējo miljonāru spēka ir izolējis, rūpējoties tikai un vienīgi par personīgo brīvību, viņa vairs tur nav.
DDD: Viņš pats sevi dēvē par buržuju un ir solījies vietējo buržuāziju aizstāvēt pret citu valstu buržuju uzbrukumiem.
I.M.: Pēc ZZS balsojuma es vairs nespēju iedomāties, ka tagad visi aizmirsīs un viņš atkal sāks lamāt Rinkēviču. Teikšu, ka tas sāktu izskatīties tā mazlietiņ dīvaini. Politikā, arī Latvijas, lai kāda tā būtu, tomēr ir lietas, kur tik tiešām pastāv kaut kādas sarkanās līnijas un tā vienkārši nevar – es tagad tur iekāpšu, tad atkal kāpšu atpakaļ un atkal sākšu. Cilvēki vairs netic. Viņš ir zaudējis to harizmu vai tēlu, ko ļoti ilgi pats kultivēja, jo abi Saeimas deputāti no partijas, kurai viņš ir priekšsēdētājs, balsoja par globālistu un ārējo aizdevēju interešu aizstāvju virzīto Rinkēviču. Lembergs nevar aizbildināties, ka nav varējis to ietekmēt.
Tādējādi vietējo miljonāru intereses pārstāv Šlesers ar Krištopānu, ap kuriem koncentrējas turīgi cilvēki, kuriem vēl ir ko zaudēt. Viņi ļoti labi saprot, ka, turpinoties šādai visa veida sadārdzināšanas politikai, viņi būs tie, kas to atmaksās, un kaut kādā laika periodā arī viņi var nonākt līdz maksātnespējai. Vienalga, vai tev ir īpašums, teiksim, Rīgā, kur visu laiku var pacelt kadastrālo vērtību un līdz ar to nekustamā īpašuma nodokli, vai tev ir ražotne, kurā energoresursu tarifi visu laiku pieaug. Nav svarīgi, caur ko tev to naudu atņem, bet pie šīs politikas, kad ekonomiski aktīvie vēl brauc prom, spiediens uz palikušajiem kļūst arvien lielāks. Vietējie miljonāri saprot, ka viņi vienkārši būs nākamie, kas aizies uz ūtrupi, ja nekas nemainīsies. Latvijas banku sektorā šis process tikpat kā ir noslēdzies.
DDD: Bet šie vietējie miljonāri taču līdzīgi kā Lembergs rūpējas tikai par savu personisko, nevis latviešu tautas un Latvijas labumu? Šlesers savā politiskajā retorikā uzstājas klaji antilatviski.
I.M.: Nu, viņš ir saistīts ar spēkiem, kas ir skaidri definējuši, ko no viņa gaida, ļoti daudzi no viņiem latviešu valodā nerunā. Šobrīd es runāju par ekonomiku. Aktuālais jautājums, vai Latvijā vēl pastāvēs uzņēmumi, vai to vispār nebūs – ne latviešiem, ne žīdiem, ne krieviem, ne kādiem citiem.
Latvieši paši sevi iznīcina
DDD: Ja uzņēmumi nav latviešu, bet gan citu rokās, – kāda starpība, vai tie pieder nevis krievžīdiem, bet Amerikas žīdiem?
Igors Meija: Es to formulētu citādi. Ir būtiska atšķirība, vai ekonomisko politiku valstī pilnībā nosaka ārējie aizdevēji, vai adekvāta ietekme ir arī vietējiem nodokļu maksātājiem.
DDD: Tādas ir tās cīņas – uz latviešu tautas dzīvības rēķina?
I.M.: Jā. Kā teicu iepriekš, Šlesers pārstāv tās sabiedrības daļas intereses, kuriem šeit kaut kas reāli pieder.
DDD: Kur paliek latvietis? Ko mums ar visu šo darīt, tavuprāt?
I.M.: Tu uzdevi tik smagu jautājumu, ka virspusēji uz to atbildēt būtu vieglprātīgi. Es esmu redzējis tik daudz muļķības latviešos, tik daudz aprobežotības, stulbuma, nodevības. Ja paskatās vārdus, uzvārdus, kas atrodas galvenajos amatos ierēdniecībā, tad varbūt jautājums ir tāds – kurš tad to visu veido, kurš tad paraksta šos dokumentus? Vai tad lielākoties tie nav latvieši, vismaz pēc vārdiem un uzvārdiem?
DDD: Bet kas stāv aiz šīs cīņas starp vieniem ārējiem spēkiem no Krievijas puses un otriem ārējiem spēkiem no Rietumu puses, kuru šķēpi krustojas šeit, Latvijā? Kam tas ir izdevīgi?
I.M.: Es domāju, ka tā sauktās piramīdas virsotnē atrodas baņķieri, lielākās IT kompānijas un farmācijas uzņēmumi, zem kuriem atrodas valstu politiķi. Kā tas strādā, ļoti labi parādīja kovida afēra. Tumšās piramīdas virsotni aizsedz tāda kā asiņainas krāsas migla. Bet šī cīņa ir reāla, un arī man rodas jautājums, kāpēc tieši šeit, Latvijā? Kāpēc ir vēlme no šejienes izspiest tieši latviešus? Rīgas sabiedrība mainās jau pa dienām, nevis pa mēnešiem vai gadiem. Tātad kāds ir noskatījis šo vietu.
DDD: Kas vai kurš?
I.M.: Grūti pateikt. Tas varbūt saistīts ar kaut kādām nākotnes dabas kataklizmām, kuras zinātnieki paredzējuši, vai citiem plānotiem notikumiem. Latvija ir maza valsts, bet vietas te ir kādiem sešiem miljoniem, lai dzīvotu komfortabli. Ļoti iespējams, ka pasaule jau ir sadalīta. Kāpēc mēs domājam, ka Krievija un Ukraina nav noskatītas ar tādu pašu mērķi? Varbūt karadarbība notiek, lai patīrītu šīs teritorijas? Ja paraugās uz Krieviju kā vietu, kas ir absolūti degradējusies un kurā valda nojukusi elite, kas sabūvējusi sev neskaitāmas pilis, – kāpēc nepieļaut iespēju, ka šie objekti tiks tiem, kam paredzēts tur dzīvot pēc kāda laika? Mēs nezinām šīs milzīgās naudas plūsmas mērķus, tāpēc uz jautājamu – kas palīdzēs latviešiem šajā cīņā – es atbildēšu, ka tikai katrs pats sev var palīdzēt…
Kad biomasas kļūst par daudz…
DDD: Tavuprāt, kādēļ mērķtiecīgi tiek izplatīta cilvēka pasaules uztveri degradējoša ideoloģija? Kam tas ir izdevīgi?
Igors Meija: Cilvēki tiek padarīti par biomasu. Tas nozīmē, ka ļoti daudzi cilvēki garīgajā plāksnē ir gandrīz dzīvnieka līmenī, dzīvo tikai ar instinktiem un kaut kādām emocijām, viņam vajag paēst, pakakāt, seksu, jumtu virs galvas, izklaides, bet daudz vairāk tādiem arī neko nevajag. Tāds indivīds ir tikai resursu rijējs un nedod nekādu pienesumu evolūcijai. Tehnoloģiju straujās attīstības dēļ šādi cilvēki vairs nav vajadzīgi, jo daudzus darbus padara mākslīgais intelekts, roboti. Un tad tiem, kas sadalījuši pasauli ietekmes zonās, rodas jautājums, kur šo biomasu likt? Nodrošināt sociālās garantijas, pabalstus? Pārāk neizdevīgi. Līdz ar to viss tiek darīts, lai šo masu samazinātu. Man nav citas atbildes tam.
DDD: Bet degradējošā ideoloģija jau tieši paplašina šīs biomasas apmērus – cilvēki kļūst garīgi truli un evolūcijai nederīgi.
I.M.: Biomasai bioloģiski būs mazāks turpinājums, notiek dabiska izmiršana. LGBT propaganda ir vēršanās arī pret ģimeni, kurā rodas bērni.
DDD: Jo plašākas seksuālās novirzes, jo mazāka dzimstība un straujāka izmiršana?
I.M.: Tieši tā, man nav citas atbildes. Redzi, tie cilvēki, kas vairāku gadsimtu ilgumā savās rokās ir koncentrējuši triljonos mērāmu kapitālu un kuri pagājušā gadsimta sešdesmitajos septiņdesmitajos gados ļāva attīstīties vidusslānim, piemēram, Amerikā un Rietumeiropā, ir sapratuši, ka šo dzīves līmeni ilgi uzturēt vairs nevarēs. Lai nezaudētu varu pār šo planētu un ņemot vērā milzīgo tehnoloģiju attīstību, kas ļauj digitāli paverdzināt milzīgas cilvēku masas, viņi beidzot ir sajutuši iespēju realizēt savus plānus pilnībā.
DDD: Tas ir – paverdzināt cilvēci?
I.M.: Jā, un, galvenais, šie triljonāri neredz globālu pretestību! Ar kovida afēru viņi par to pārliecinājās. Viss šobrīd notiekošais, manuprāt, ir tāds kā savdabīgs cilvēka veselā saprāta, gribas, paļaušanās uz Dievu tests. Milzīgs pārbaudījums ikvienam indivīdam. Šobrīd ir izveidojušās milzīgas globālās korporācijas, kā Vanguard, BlackRock, kur ir koncentrēti ārprāta izmēra kapitāli. Šajās struktūrās ietilpst gan bankas, gan tehnoloģiju uzņēmumi. Tie visi kopā var radīt nākamo digitālo pasauli, kurā cilvēks ir tikai cipars. Gluži kā nacisti koncentrācijas nometnēs katram deva skaitli jeb numuru. Es mēģinu dzīvot ar domu, ka varbūt tas tomēr nenotiks. Bet, redzot, cik pakļāvīgi ir vairākums cilvēku, manuprāt, vismaz tā saucamā pilsētu civilizācija ļoti ātri šajā sistēmā iederēsies.
DDD: Šobrīd notiek intensīva cilvēku prāta jaukšana, smadzeņu skalošana. Arī homoseksuālisma un citu noviržu propaganda tajā ietilpst. Mērķis, pēc manām domām, ir atņemt cilvēkiem spēju atšķirt labu no ļauna, derīgo no kaitīgā, attīstošo no degradējošā.
I.M.: Jā, jo cilvēks laimīgs var būt tikai tad, ja viņš dzīvo saskaņā ar lielajiem Likumiem, ar Visumu, ar Dabu. Visi, kas iet pret to, kļūst nelaimīgi. Un šāds nelaimīgums ir ļoti labs tirgum, cilvēkam arvien vairāk vajag kādas mierinošas lietas, kuras laimīgam gluži vienkārši nevajag. Piemēram, laimīgā laulībā cilvēkam pietiek ar vienu ledusskapi, veļas mašīnu, nav jāpērk sekss, nav vajadzīgs alkohols lielos daudzumos, dažādas surogātlietas… Arī narkobizness, azartspēles ir milzīgas industrijas, kas peļņu gūst no nelaimīgiem cilvēkiem. Tie, kuri monitorē pasauli, no saviem finanšu augstumiem raugās uz cilvēkiem kā skudriņām, plānojot, kā gūt pēc iespējas lielāku labumu… Ja visi cilvēki būtu tādi kā mēs ar tevi – cik gan industriju nobeigtos!
Turpinājums: LATVIJA GLOBĀLĀS OLIGARHIJAS TĪMEKĻOS
Intervēja Līga Muzikante
[1] Pensiju 1. līmenis ir valsts obligātā nefondēto pensiju shēma. Tas nodrošina pensiju un pabalstu izmaksu esošajiem pensionāriem – sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji un viņu veiktās iemaksas šobrīd tiek izmantotas, lai izmaksātu vecuma pensijas esošajiem pensionāriem. Pensiju 2. līmenis ir valsts fondēto pensiju shēma. Tas ir obligāts tiem, kuri dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija. Savukārt tie, kuri dzimuši no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam, ieskaitot, varēja un joprojām var pievienoties šim līmenim brīvprātīgi. Pensiju 2. līmenī iesaistīto dalībnieku veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas ar viņu izvēlētā līdzekļu pārvaldītāja starpniecību tiek ieguldītas finanšu tirgū un uzkrātas vai attiecīgi zaudētas konkrētā cilvēka pensijai. Kopējais iemaksu apjoms pensijas kapitālam ir 20% no ienākumiem, un tas paliek nemainīgs. Šie 20% no ienākumiem tiek novirzīti pensiju sistēmas 1. līmenim un 2. līmenim. Pensiju 2. līmenim novirzītā daļa mainās: 2012. gadā 2. līmenim novirzīti 2% no ienākumiem, 2013.gadā un 2014.gadā – 4%, 2015.gadā – 5%, no 2016.gada – 6%. – Red.piez.
[2] Skat.: Lembergs par Rinkēviču: Ja cilvēku daba ir apdalījusi, tad ar to neplātās. / https://zinas.tv3.lv/latvija/lembergs-par-rinkevicu-ja-cilveku-daba-ir-apdalijusi-tad-ar-to/
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.14(532), 2023. gada 28. jūlijs–10. augusts un Nr.15(433), 2023. gada 11.–24. augusts