Turpinājums no: Netaisnīgais “TAISNĪGUMS” jeb DDD veikšanas sabotāža. 1. daļa
Saruna ar latviešu nacionālistu, Okupekļa spridzinātāju Andri Ķiploku
NST sapulce par dekolonizāciju
DDD: No tevis teiktā sapratu, ka partijas “Nacionālā Savienība TAISNĪGUMS” (NST) sapulcē beidzot tika pieņemts lēmums, ka dekolonizācijas veikšana ir jāieraksta partijas programmā, taču nekādi reāli darbi nav sekojuši.
Andris Ķiploks: Jā, un, kad pēc dažām nedēļām centos panākt, lai valde beidzot sāk rīkoties, es tiku aizmuguriski izslēgts no partijas. Saņēmu rakstisku paziņojumu par izslēgšanu.
DDD: Kā notika sapulce par dekolonizācijas jautājumu?
A.Ķ.: Es teiktu – interesanti. Tieši DDD apspriešana gluži kā tarantulu no paslēptuves izvilka valdes locekli Valteru Grīviņu, kurš, manuprāt, tajā partijā darbojas, lai DDD process netiktu realizēts. Valters Grīviņš ir konformists.
Sapulcē pirmā uzstājās Liene Rijkure, vēršot uzmanību, ka Eduards Berklavs atstāja apvienību “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” tieši tādēļ, ka DDD tika izsvītrots no partijas programmas. Viņa uzdeva jautājumu: kāpēc NST nerosina ANO izskatīt Latvijas dekolonizācijas jautājumu? Tad viņa stāstīja, kas ir etniskā katastrofa. 1989. gadā mēs, latvieši Latvijā, faktiski bijām 50 procenti, tas nozīmē, ka bijām zem…
DDD: … zem 75 procentiem, kas nepieciešami, lai tauta savā etniskajā teritorijā neietu bojā.
A.Ķ.: Jā. 75 procenti ir riska zona, bet 50 procenti – tas jau ir nāves slieksnis. Liene minēja, ka NST it visur ir jāzvana trauksmes zvans, jo pilsētās, kur latvieši ir mazākumā, notiek latviešu asimilācija. Daugavpilī latviešu ir 20 procenti – kā Aivars Gedroics teica, latviešu skolas tur bija vienīgais glābiņš, bet tagad, visus sajaucot, notiek tieši latviešu asimilācija. Liene teica, ka NST ir jābūt kā vadugunij, kā lāpai, jo DDD neviena cita partija neatbalsta.
Pirms sapulces sarakstē ar NST valdes locekļiem Liene Rijkure arī rakstīja: “Ja jau esam nolēmuši atbalstīt Langas kampaņu, par spīti tam, ka viņa iestājas par “politisku nāciju”, tad vēl jo vairāk publiski ir jāatbalsta avīzes “DDD” kampaņa.” Viņa uzsvēra, ka latviešu nacionālistu vidū tas, vai tu esi vai neesi par DDD, ir kā lakmusa papīrs. Ja tu neesi par DDD, tātad tu esi par “politisku nāciju”. Ja no NST uz āru nāk tādi lozungi, kādus pauž valdes loceklis Agris Purviņš: “Dekolonizācija ir ceļš uz nekurieni. Laiks būtu samierināties. Tas vairs nav iespējams PRINCIPĀ.” – tad rodas bažas, ka ar tādiem lozungiem NST var ap sevi pulcēt “brīvvalsts” tipa neapmierinātos, tikai ne tik krieviski noskaņotus, bet mazliet “nacionālākus”. Izšķirošā brīdī viņi NST priekšsēdētājam pateiks: “Hei, Viktor, ko tu grasies darīt ar mūsu līdztautiešiem (krieviem)! Viņi šeit ir dzimuši un auguši, viņiem ir tiesības!”
Vai DDD ir nokavēts?
DDD: Kāda bija citu NST biedru reakcija uz Lienes Rijkures pausto?
Andris Ķiploks: Kā jau teicu, no slēptuves izlīda tarantuls. NST valdes loceklis Valters Grīviņš uzbruka Lienei. Viņš teica, ka DDD ir nokavēts, viss palaists garām, nav realizējams, tāpēc nav jēgas vairs šo jautājumu cilāt. Otrkārt, ANO nav mehānisma, kā to risināt, un tā ir bezjēdzīga organizācija, kas deklarāciju līmenī kaut ko pieņem. Viņš asi nokritizēja mūsu ideju ierakstīt DDD veikšanu partijas programmā.
Tad runāja Iveta Lāce, viņa teica – ja jau DDD ir nokavēts, tad nav jēgas mums te vispār sēdēt un kaut ko runāt. Kāpēc tad saucam sevi par nacionālistiem, ja ar to samierināmies? Tā sacīt – konformisti. Izteica domu, ka NST jāuzņemas atbildība par šo jautājumu, kāpēc DDD nav veikts, jāsauc visi pie atbildības, jāveido latviešu genocīda izpētes centrs, kaut kas līdzīgs okupācijas muzejam, bet ar mērķi vērsties ANO.
Uzstājās arī tāds Tomiņš, kurš manu uzmanību pievērsa, sakot: kā var trīs cilvēki uzspiest veselai partijai savu viedokli. Nu, tas ir, es un divas meitenes. Kāpēc jātaisa sapulce, lai trīs cilvēki – Liene Rijkure, Iveta Lāce un Andris Ķiploks – uzspiestu visiem savu viedokli?
DDD: Dekolonizācijas nepieciešamība, viņaprāt, ir viedoklis?
A.Ķ.: Jā, viņš teica, ka latviešiem nav augstas pašapziņas un tur ir galvenā problēma. Kāpēc nav pašapziņas? Tāpēc, ka netiek ievērots sociālais taisnīgums…
DDD: Kāds var būt sociālais taisnīgums, ja valstī ir okupanti?
A.Ķ.: Pareizi. Latvieši daudzās pilsētās ir mazākumā – par kādu sociālo taisnīgumu un pašapziņu varam runāt. Sapulcē uzstājās arī citi biedri. Beigu beigās tomēr tika pieņemts lēmums par DDD ierakstīšanu partijas programmā.
Kad valde negrib rīkoties…
DDD: Vēlos pateikt paldies jums trijiem par taisnīguma aizstāvēšanu un cīņu, lai pievērstu partiju latviešu tautas un valsts vissvarīgākās problēmas risināšanai. Taču, cik saprotu, NST valde negrib neko darīt, lai reāli panāktu dekolonizāciju, par spīti tam, ka partijas priekšsēdētājs Viktors Birze 2001. gadā piedalījās pat konkursā par Dekolonizācijas likumprojekta izstrādi.
Andris Ķiploks: Manas domas, ka Viktors Birze ir kļuvis par laipotāju, kuru nevar vairs pazīt. Viņam nav sava mugurkaula. Tāds pats ir arī cits valdes loceklis – Vilnis Strods. Artūrs Bērziņš vēl ir jaunietis, diemžēl bez mugurkaula. Savukārt Agris Purviņš ir tipisks “Vienotības” ideju nesējs.
DDD: Tik traki?
A.Ķ.: Jā, mēs ar viņu strīdējāmies par politisko nāciju. Agris Purviņš uzskata, ka politiskās nācijas veidošana Latvijā nav nekas slikts. Principā es uzskatu, ka Purviņš, Grīviņš un Strods ir kapitulējuši nacionālisti. Bet par Birzi es nezinu – viņš laipo. Viņš mums uzrakstīja veselu strīpu ar jautājumiem, uz kuriem nevar atbildēt. Un tad teica, kamēr mēs nevaram atbildēt, viņš neko nevar darīt…
DDD: Kas tie par jautājumiem?
A.Ķ.: Viktors rakstīja, ka “ja grib par DDD runāt nopietni, tad ir nepieciešama plašāka diskusija, kuras sausajam atlikumam būtu jābūt DDD-2023. Visizsmeļošākajam situācijas aprakstam:
- aktuālajai statistikai,
- precīzam kolonistu skaitam,
- demogrāfiskajām tendencēm,
- ģeopolitisko spēku un ietekmes faktoru analīzei,
- finanšu aprēķiniem,
- detalizētam risku izvērtējumam,
- juridiskai ekspertīzei (ko darīt ar visu to, kas no 1990-tajiem sastrādāts likumdošanas līmenī, ieskaitot referendumu par pilsonības likumu).”
Un viņš piebilda: “Man liekas, lai tas būtu nopietni un lai kaut kāda sabiedrības daļa uz to pavilktos, tev ir jāspēj dot atbildes par visiem aspektiem. Bez tā sanāk tikai tukša radikālrunāšana.”
DDD: Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, ir nepieciešama darba grupa ar speciālistu un valsts institūciju iesaistīšanu. Nav nekā neiespējama, bet paziņot, ka bez atbildēm nevar uzsākt nopietunu darbu, manuprāt, ir nekaunīgi, maigi sakot. Līdzīgi kā jūgt ratus zirgam priekšā, lai zirgs redzētu, ka rati spēj braukt, nevis tos sāktu gluži vienkārši vilkt.
A.Ķ.: Tieši tā.Es domāju, ja cilvēks ieņem amatu un negrib rīkoties, tad biedru pienākums ir viņu piespiest rīkoties. Tādēļ es to centos darīt. Tā ir demokrātijas forma. Bet NST šajā situācijā ne ar ko neatšķīrās no Latvijas valdības. Ja kāds runā pretī, to vienkārši izmet ārā, un tāpat dara savu. Lūk, un mani arī tāpēc izmeta no partijas, lai varētu mierīgi darīt savu.
DDD: Lai neviens nepieprasītu darbus dekolonizācijas virzienā?
A.Ķ.: Jā, lai neizdarītu spiedienu kā es. Un tajā pat laikā viņi saka – mēs jau nemaz negribam te sēdēt šinī amatā, mēs tikai tā…
Neatlaidīgi pilieni pat klinti saēd
DDD: Tavuprāt, kādēļ tā notika?
Andris Ķiploks: NST valdi ir pārņēmuši reālpolitiķi, šī vārda vissliktākajā nozīmē. Acīmredzot viņiem ir piešķirta kaut kāda niša, radās pat iespaids, ka viņi varētu startēt vēlēšanās, kādai partijai pievienoties, iegūt vietu. Ja man būtu jāatbild, vai ieteiktu par viņiem balsot, – neieteiktu. Neieteiktu balsot, jo viņi nav cīnītāji.
Es domāju, kamēr latviešu tautā ir kaut vai nedaudzi, kas saprot, ka bez dekolonizācijas mūsu tauta aizies bojā, tikmēr nedrīkst uzskatīt, ka tautā nav spēka, kas var piespiest valsts varu paveikt dekolonizāciju. Ir jāatbalsta katra tautiešu iniciatīva šajā virzienā, arī avīzes “DDD”. Bet man rodas iespaids, ka NST šobrīd lej spaini ūdens virsū liesmai tā vietā, lai palīdzētu dekolonizācijas idejai izplatīties tautā.
DDD: Ko tu gatavojies darīt? Kaut izslēgts no partijas, kas sevi dēvē par nacionālu, tu taču neesi kapitulējis kā latviešu nacionālists?
A.Ķ.: Nē, neesmu. Tieši tādēļ atnācu uz “DDD” redakciju, lai izstāstītu, kā tas notiek – kādēļ tik grūti izplatās DDD ideja tautā. Apzināti tiek darīts tā, lai latvieši samierinātos ar neveikto dekolonizāciju. Bet es neesmu gatavs samierināties. Uzskatu, ka, pirmkārt, ir jāuztur ideja par dekolonizācijas nepieciešamību. Otrkārt, jāvēro starptautiskā situācija.
Gribu rūpēties, lai tiktu uzturēta latvietība, cīņas gars. Man bija periods, kad pēc aresta gāja diezgan smagi, vajadzēja sākt ekonomisko pusi kārtot, nebija arī kur dzīvot, nācās paņemt kredītu… Tomēr uguni sirdī esmu uzturējis. Lai realizētu dekolonizāciju, mums ir nepieciešama milzu pacietība un neatlaidība – tāda, kādu parādāt jūs, laikraksts “DDD”. Neatlaidīgi pilieni pat klinti saēd.
Intervēja Līga Muzikante
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr. 9(527) 2023. gada 12.–25. maijs