No “DDD” arhīva: joprojām aktuāli
Vinceslavs Smoļaks
Latvietis no Ludzas apriņķa
Katrai dzīvai radībai ir savs mājoklis, arī cilvēkiem un katrai tautai ir sava vieta uz zemes. Mums, latviešiem, paveicies – skaitā tik mazai tautai izdevies radīt savu valsti! Daudz lielākas tautas šīs tiesības vēl nav izcīnījušas, piemēram, baski, kurdi… Mēs, latvieši, okupācijas laikā sapņojām par 1918. gada 18. novembra Latviju, bet, kad radās iespēja, daudzi nolaupītos īpašumus vairs nevēlējās atgūt, jo okupanti bija iekodējuši, ka vērtīgs privātīpašums – tās ir buržuju paliekas.
Tagad okupanti atņem latviešiem īpašumus, piespiežot viņus aizbraukt uz ārzemēm. Kāds latvietis, braukdams uz ārzemēm, pārdeva savu dzīvokli par 2000 latiem okupantam, bet, kad, atbraucis mājās, gribēja nopirkt dzīvokli, tas maksāja jau 22 000 latus…
Kādai skaistai latvietei draudzenes iestāstīja, ka ar vienu vīru neesot interesanti dzīvot, lai apprecot Ivanu. Okupants uzreiz sāka pārbūvēt Birutas māju, bet īpašniece noklausījās, ko Ivans runāja ar draugiem, – viņš pārbūvēšot, pēc tam šķirsies no tās latvietes un sadalīs māju uz pusēm, būšot viņam nauda. Taču Biruta, paldies Dievam, okupantu patrieca un glāba savu īpašumu.
Cita latviete – Ilona pieņēma Ivanu sava tēva mājās. Kad radās meita, aizgāja no šīs pasaules vecāmāte, tēvs, māte… Meita jau bija paaugusies un redzēja, ka tēvs tējā ieber pulveri – viņa pateica to mātei, bet mātei jau bija aizdomas, kāpēc visi trīs tik pēkšņi aizgāja no šīspasaules. Ilona pārbaudīja pulveri un patrieca okupantu. Pati dzīvo Kurzemē, bet meita jau dzīvo ar Broņislavu un saimnieko vectēva un mātes uzceltā fermā un audzina bērnus.
Uzrakstīt tā nevaru, kā pastāstīt. Bet mums, latviešiem, ir jāturas pie Tēvzemes un nav jāsaistās nekādās attiecībās ar okupantiem. Viņi nes nelaimes, un viņi ir jāpatriec! Tikai tā tauta izdzīvo, kura mīl savu zemi.
Dievs, svētī Latviju!
Lai Krīveja savus krīvalānus sauc pī sevis!
Pirmpubilkācija laikrakstā “DDD” Nr.4(208), 2010. gada 19. februāris–4. marts)
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr. 9(527) 2023. gada 12.–25. maijs