Laikraksta “DDD” šā gada pirmajā numurā bija publicēta saruna ar latviešu dizaineri Lieni Rijkuri “Dekolonizācija – vienīgais risinājums”. Lūk, neliels citāts no intervijas.
«DDD: Organizāciju juridiska apvienošanās, domāju, šobrīd nesanāks. Un tieši tādēļ, ka, par spīti draudīgajam stāvoklim, nav vēl apvienošanās domās, lai tiktu izplatīta ideja par dekolonizāciju. Gada nogalē ļoti sarūgtināja kāds komentārs feisbukā zem manis publicētās tēmas par dekolonizācijas nepieciešamību. Agris Purviņš, kurš aktīvi darbojas Nacionālajā Savienībā “Taisnīgums”, tātad partijā, kas sevi pozicionē kā latviešu nacionālistus, publiski man atbildēja (saglabāju viņa lietoto ortogrāfiju un interpunkciju): “Dekonalizācija ir neļš uz nekurieni. Laiks būtu samierināties. Tas VAIRS nav iespējams PRINCIPĀ. Šī spītīgā turēšanās pie nerealizējamas idejas ir protams apbrīnojama un cieņas vērta, bet tā ņeļauj mums apvienoties un iet tālāk un pēc savas būtības šķeltnieciska.” Būtu interesanti noskaidrot, vai partijas priekšsēdētājs Viktors Birze un citi valdes locekļi arī domā tāpat kā Agris Purviņš? Varbūt šāda attieksme ir izskaidrojums, kāpēc NS “Taisnīgums” turas pa gabalu no laikraksta “DDD” un Latvijas Nacionālās frontes?Šī attieksme arī mums liek būt piesardzīgiem un apbēdina. Tādā gadījumā – kā gan varam būt vienoti? Kā gan ir iespējams patiess latviešu nacionālisms bez mērķa veikt dekolonizācijas procesu? Tāpēc mēs ļoti apsveicam tavu darbošanos, jo redzam, ka mūs vieno kopējs mērķis. Jo vairāk būs šādu cilvēku, jo lielāks kļūs tautas spēks.
Liene Rijkure: Runājot par NS “Taisnīgums” valdes locekļiem, varbūt būtu vērts sasaukt apaļo galdu, kur visi varētu satikties un pārrunāt šo lietu. Vienīgi no savas puses vēlos piebilst, ka, ja mēģina izdabāt pūlim, kuram jēdziens “dekolonizācija” šķiet abstrakts, un uzskatīt, ka, ja jau avīze “DDD” divdesmit gadu laikā nav varējusi iedvesmot tautu, tad jau to nevarēšot izdarīt neviens, tādā gadījumā mēs smagi riskējam, ka savus nacionālos mērķus nesasniegsim nekad. Turklāt nedrīkst neņemt vērā, ka visus šos gadus 4. maija režīms ir darījis visu, lai avīze “DDD” nebūtu, bet brīnumainā kārtā tā joprojām ir.»
***
Pēc Lienes Rijkures intervijas publicēšanas un dekolonizācijas jautājuma aktualizēšanas no partijas “Nacionālā Savienība TAISNĪGUMS” rindām tika izslēgts Andris Ķiploks – latviešu tautas patriots, kurš 1997. gadā piedalījās Okupantu pieminekļa spridzināšanā un tika notiesāts ar vairāku gadu cietumsodu… Par to, kādēļ viņš ir ticis izslēgts no partijas, kas sevi dēvē par nacionālu, Andris Ķiploks vēlējās pastāstīt arī “DDD” lasītājiem. Jāpiebilst, ka šis gadījums kārtējo reizi pierāda, ka DDD ir lakmusa papīrītis latviešiem, it īpaši tiem, kas sevi sauc par nacionāliem.
Kādēļ partijas “Nacionālā Savienība TAISNĪGUMS” valde represēja Okupekļa spridzinātāju?
Saruna ar latviešu nacionālistu, Okupekļa spridzinātāju Andri Ķiploku
Iemesls izslēgšanai no partijas: vēlēšanās panākt DDD realizēšanu
DDD: Jāatzīst, tevis izslēgšana no partijas “Nacionālā Savienība TAISNĪGUMS” mums bija ļoti nepatīkams pārsteigums – kāpēc tā notika?
Andris Ķiploks: Būtībā mani izslēdza par to, ka pieprasīju, lai NS “Taisnīgums” sāktu strādāt pie DDD realizēšanas. Izslēgšana notika man aiz muguras, saņēmu tikai šādu vēstījumu:
DDD: Kādas šķeltnieciskas un psiholoģiski manipulatīvas metodes tu pielietoji, kā ir rakstīts partijas valdes lēmumā?
A.Ķ.: Mēģināju radīt spiedienu uz Valdi ar mērķi ierakstīt DDD partijas programmā. Es sākumā centos runāt ar NS “Taisnīgums” valdi, lai tiktu mainīta partijas programma un tādi kā Agris Purviņš nevarētu traktēt DDD jautājumus, kā viņa paša prāts pieļauj – lai viņš nevarētu gvelzt. Saņēmu atteikumu to darīt. Lai uzzinātu visas valdes locekļu domas, es nosaucu par zaķpastalām tos valdes locekļus, kas vispār izvairās no šīm diskusijām. Tie bija Valters Grīviņš, Vilnis Strods un Artūrs Bērziņš.
DDD: Un pats Agris Purviņš? Vai arī viņš ir partijas “Nacionālā Savienība TAISNĪGUMS” valdes loceklis?
A.Ķ.: Jā, turklāt ar tiesībām pārstāvēt organizāciju atsevišķi. Tātad sanāk, ka tas, ko viņš rakstīja publiski par dekolonizāciju, ir arī partijas viedoklis. Pēc tam, diskutējot ar pārējiem partijas biedriem, Agris Purviņš apliecināja: “Tas ir mans stingrs viedoklis un no tā arī neatkāpšos, ka šis DDD lozungs ir destruktīvs, šķeļošs un ne uz kurieni nevedošs. Krievvalodīgo īpatsvaru samazināšanu tas 30 gadu laikā nav nekādi ietekmējis un noteikti arī turpmākos 100 gadus neietekmēs. Cik ilgi var sisties ar pieri sienā! Viktors [Birze] ir paudis savu viedokli, Vilnis [Strods] šajās diskusijās vispār principā nepiedalās, bet Artūrs [Bērziņš], iespējams, vēl nebija dzimis, kad PK beidza darboties, un viņš nav tēmā. PK un DDD bija laba ideja un žēl (savā laikā biju aktīvs PK atbalstītājs un organizētājs), ka neizdevās to realizēt, bet tagad vilciens ir aizgājis!!! [..] Uz kurieni tu taisies deportēt “nelojālos un vēsturi nezinošos” Latvijas pilsoņus un nepilsoņus? Nevienai valstij nav pienākums tos ielaist savā teritorijā. Arī Krievijai, par Igauniju un Lietuvu nerunājot!!!”
“Ar vārdiem nacionālismā, bet darbiem… sabotāžā”
DDD: Vai tu vienīgais reaģēji uz Agra Purviņa dīvainībām un iestājies, lai dekolonizācijas veikšana būtu partijas darbu programmā?
Andris Ķiploks: Mēs bijām trīs iniciatori – Liene Rijkure, Iveta Lāce un es. Notika partijas sapulce. Es uzskatīju, ka ir jāizdara spiediens uz valdes locekļiem. Sapulcē tika pieņemts lēmums, ka Latvijas galvenā problēma ir kolonistu un okupantu pēcteču lielais skaits. Saskaņā ar etniskās katastrofas priekšrakstiem, vairākās Latvijas pilsētās latviešu etnoss ir nāves zonā, tādēļ bez dekolonizācijas un deokupācijas mums nav nākotnes. Tā tika pieņemts, un vajadzēja izveidot darba grupu…
DDD: Agris Purviņš arī tam piekrita?
A.Ķ.: Nē, viņš nebija ieradies uz sapulci. Tātad tika pieņemts, ka valde veidos darba grupu, lai izstrādātu programmu. Laiks ritēja, bet darba grupu neviens neveidoja. Un tad, pēc pāris nedēļām, es sāku izdarīt spiedienu uz valdi, pieprasot pieņemtā lēmuma realizēšanu. Nosaucu viņus par sabotieriem, jo darbs taču nesekoja! Lūk, tā acīmredzot tika uzskatīta par “šķeltniecību” un “psiholoģisko manipulāciju” – un mani aizmuguriski, tā teikt, izraidīja no partijas.
DDD: Vai tagad – bez tevis – darba grupa ir izveidota?
A.Ķ.: Nē, nav un, šķiet, arī nebūs… Interesanti, ka jau tad, sapulcē, valdes viedoklis bija tāds – ja jums trijiem vajag, tad taisiet un rakstiet likumprojektu. Mēs sacījām, ka ir nepieciešama darba grupa.
DDD: Man nav īsti skaidrs. Valde it kā atbalstīja DDD ideju, bet neko negribēja darīt?
A.Ķ.: Jā, atbalstīja un sabotēja. Kad es uz to nesaudzīgi norādīju, mani no partijas izslēdza.
DDD: Vai kāds biedrs bija sašutis par tavu izslēgšanu?
A.Ķ.: Man piezvanīja Igors Šiškins un teica – varbūt, Andri, vari atnākt, paskaidrot savu viedokli… Atbildēju – ja tu, Igor, vari panākt, lai valde atceļ lēmumu, tikai tad būtu vērts kaut ko skaidrot… Bet viņš neko nevar panākt. Ja kāds no biedriem grib panākt kaut kādu rezultātu, viņu izmet ārā. Vēl bija cilvēki, kas izteica atbalstu, taču es viņus neminēšu, lai pēc tam nav problēmu viņiem. Bet, jā, vairāki NS “Taisnīgums” biedri uzskatīja, ka mani atbrīvoja netaisnīgi. Tomēr, redzot, kas tur patiesībā notiek, ir jautājums, vai es tajā partijā vispār būtu palicis. Atceros, kad sapulce pieņēma lēmumu, ka dekolonizācijas veikšana ir jāieraksta partijas programmā, valdes loceklis Valters Grīviņš pasmējās – tā jau tāda deklarācija tikai…
Turpmāk vēl…
Intervēja Līga Muzikante
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.8(526), 2023. gada 28. aprīlis–11. maijs