Raivis Zeltīts
Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās no PSRS okupācijas sekām arvien pieaug. Nacionālisms atgriežas kā tautas vairākuma pārliecība.
Vienlaikus mums nevajadzētu sevi mānīt, ka šāds laiks turpināsies bezgalīgi. Ne arī būtu jāsagaida, ka politiskā vara rīkosies vairāk nekā sabiedriskās domas spiediena motivēta. Okupācijas stabs Pārdaugavā ir kritis – simboliska uzvara, bet ar to nepietiek! Ir jāveic pilna un visaptveroša Latvijas deokupācija, dekomunizācija un dekolonizācija!
Deokupācija – Latvijas politisko un sociālo struktūru pilnīga atbrīvošana no okupācijas sekām, sākot no simboliem, beidzot ar politiķiem un ierēdņiem, kuri savu karjeru sāka kā PSRS okupācijas spēku kolaboranti.
Dekolonizācija – krievu valodas pārmērīgās ietekmes novēršana ar likumu, kas atzīst, ka krievu valoda ir bijusi kolonizācijas un okupācijas līdzeklis, bet Krievijas veikta genocīda laikā, kas pamatojas “krievu pasaules” idejās, to nav iespējams atzīt par “mazākumtautības” valodu. Termiņš nepilsoņa institūta atcelšanai – ja kāds 30 gadu laikā nav bijis spējīgs vai vēlējies “integrēties”, tad ir visas iespējas palīdzēt viņam repatriēties atpakaļ uz “roģinu”. Un, protams, latviešu valodas un kultūras nostiprināšana visur!
Dekomunizācija – jebkāda veida marksisma ideoloģijas un marksistu organizāciju aizliegums, kas attiecas gan uz vecajiem komunistiem, gan jaunā veida neomarksistiem. Izglītības reformu, kas novērstu situācijas, ka jaunu latviešu prāti tiek piesārņoti ar idejām, kas 20. gadsimtā noveda pie neizmērojām ciešanām mūsu tautai.
Kāds nacionālisms to var paveikt? Etnisks – tāds, kas atzīst latviešu tautu kā fizisku un idejisku realitāti, kura ir Latvijas valsts pamats, mērķis un būtība. Ideja, ka latvietība ir “sociāls konstrukts”, nevis realitāte, ir vienāda ar Putina vēstījumu par ukraiņu tautas “neeksistēšanu”. Tieši otrādi – tauta jeb etnoss ir reāls, kamēr impēriskā identitāte ir mākslīgs veidojums.
Uz sadarbību vērsts nacionālisms – ar visām nācijām un etnosiem, kas cīnās par savām tiesībām uz pastāvēšanu pret imperiālismu un izsakņojošu globālismu. Neliberāls – kas apzinās nepieciešamību pēc to vērtību un tradīciju saglabāšanas, kas vieno un nostiprina tautu pret ārējo pretinieku. Prasīgs un nepiekāpīgs – jo latviešu nākotne ir tikai un vienīgi pašu latviešu interese un atbildība!
Šādas idejas pārstāv “Austošā Saule”.
Pēc raksta publicēšanas portālā “Pietiek.com”
Žulis: Raksts labs, tikai ar dažām
neprecizitātēm. Tādu dažādu nacionālismu nav. Ir tikai viena veida nacionālisms,
un tas ir tas etniskais nacionālisms. Visi pārējie “nacionālismi” ir vai
nu nacisma, vai internacionālisma paveidi, kas nosaukti nacionālisma vārdā.
Nacionāls – vienai, konkrētai tautai piederošs.
Katrā ziņā rakstā paustais ir pretējs nacionālo kolaborantu, sauktu par partiju
“Nacionālā Apvienība “VL-TB/LNNK”” īstenotajai politikai. Patīkami redzēt, ka
daži tās biedri beidzot ir nākuši pie apgaismības, ka viņu partija neiet
pareizo ceļu.
“DDD” komentārs: Dekolonizācija nozīmē nevis tikai Raivja Zeltīta minēto darbību veikšanu, bet gan – galvenais! – to cilvēku, kas Latvijas valsts teritorijā ieradās okupācijas laikā no okupētājvalsts, un viņu pēcnācēju visās paaudzēs likumīgu izraidīšanu. Izņēmumi ir jaukto ģimeņu (viens no vecākiem ir likumīgais Latvijas Republikas pilsonis) pēcnācēji un likumīgo Latvijas Republikas pilsoņu laulātie. Vēl tiesības palikt ir tiem, kuri ar saviem darbiem ir pierādījuši uzticību latviešu tautai un valstij.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.2(520), 2023. gada 27. janvāris–9. februāris