Saruna ar dizaineri Lieni Rijkuri
Politiskā nācija uz latviešu tautas kauliem?
DDD: Šis ir avīzes pēdējais šā gada numurs. Kā tu raksturotu 2022. gadu?
Liene Rijkure: Gads sākās traģiski, ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un sāpīgu “pandēmiju”.
Interesanti, nevarēja neievērot, ka visiem, kam sociālo tīklu profilā bija rakstīts “esmu vakcinēts” “#dzivesbiedri”, drīz parādījās Ukrainas karogs. It kā skaidrs – ir jābūt Ukrainas pusē. Ukraiņu varonīgās cīņas pret krievu okupantiem sakarā tie paši cilvēki paziņoja, ka ukraiņi karo arī par mums, un noorganizēja gājienu par okupācijas pieminekļa nojaukšanu Latvijā. It kā jau pozitīvi, bet pret pašu galveno problēmu Latvijā – piekto kolonnu, kolonistiem – viņi nekad nav iebilduši. Rodas iespaids, ka tos, kuri bija par okupekļu nojaukšanu, tikai akmeņi traucēja, nevis piektā kolonna, jo krievu okupanti, viņuprāt, ir tikai Ukrainā.
Par to, ka vienīgais radikālais risinājums Latvijas valsts drošībai ir dekolonizācija, raksta tikai laikraksts “DDD”. Taču dienā, kad nojauca okupantu pieminekli, vissāpīgāk bija tas, ka Sandra Kalniete no vadošās partijas “Jaunā Vienotība” televīzijai teica tā: “Ceru, ka Putinam neizdosies “pievākt” jaunākās paaudzes prātus!” Bet ir taču sena tautas gudrība: “Baro vilku, ar ko gribi, vienalga uz mežu skatās.” Diemžēl “Jaunajai Vienotībai”, neinteresē senas tautas gudrības. Viņiem ir ideja par jaunas politiskās nācijas veidošanu Latvijā kopā ar piekto kolonnu. Zināms taču, ka politiskās nācijas parasti tiek veidotas uz pamatnācijas kauliem. Viens piemērs ir ASV. Sandrā Kalnietē klausoties, rodas bažas, vai tikai nav tā, ka mums ļāva novākt okupekļus, bet pretī jādod nodeva – vēl vairāk “jāsaliedējas” ar okupantiem. Arī NA “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” vienmēr uzsver, ka viņiem nav pretrunu ar “Jauno Vienotību”. Lai gan, ja palasa programmas, ir vistiešākās, – Nacionālā apvienība ir par latvisku Latviju, bet “Jaunā Vienotība” par jaunu politisku nāciju Latvijā. Un interesanti, ka par tādu “Vienotību” nobalso visvairāk, ja var ticēt vēlēšanu rezultātiem. Latviešiem, izrādās, patīk tādas murgainas, prettautiskas idejas. Mēs atkal atduramies pret apstulboto masu… Uzskatu, ka tieši laikraksta “DDD” veidotāji būtu godīgi politisko notikumu komentētāji profesionālajos sabiedriskajos medijos. Godīgu žurnālistu tur ļoti trūkst.
Nāves gaisotne no “kultūras un mākslas nozares”
Liene Rijkure: Vēl papildus visām šīm problēmām Latvijas pilsoņi šogad bija spiesti cīnīties pret ievazāto nāves ideoloģiju no Rietumiem – ievērības cienīga bija 58 222 vēlētāju aktivitāte, parakstoties par grozījumiem, kas paredz nostiprināt ģimenes jēdzienu Satversmē.
DDD: Atgādināšu lasītājiem, ka šie paraksti tika vākti, lai Satversmes 110. pantu izteiktu šādā redakcijā: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti – un ģimeni, kuras pamatā ir laulība, asinsradniecība vai adopcija. Valsts aizsargā bērna tiesības, tostarp arī tiesības augt ģimenē, kuras pamats ir māte sieviete un tēvs vīrietis. Valsts aizsargā vecāku tiesības un viņu brīvību nodrošināt bērniem audzināšanu saskaņā ar savu reliģisko un filozofisko pārliecību. Valsts īpaši palīdz bērniem ar invaliditāti un vecākiem, kas par viņiem gādā, bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības, daudzbērnu ģimenēm, kā arī mātēm un tēviem, kuri bez otra vecāka gādā par bērniem.”
L.R.: Tik daudz parakstu tika savākti, par spīti visiem ierobežojumiem un šķēršļiem, kas likti tautai no varnešu puses! Diemžēl ar to nepietiek, lai pieliktu vienreiz punktu šai lietai par visām reizēm.
DDD: Turpinot tēmu par ģimenēm un bērna tiesībām uz tēvu un māti, nevis uz diviem “tēviem” vai divām “mātēm”. Pirms pāris nedēļām 417 personas, kas sevi uzskata par kultūras un mākslas nozares darbiniekiem, atklātā vēstulē vērsās pie kultūras ministra Naura Puntuļa un premjera Krišjāņa Kariņa, izteikdami dusmas, ka tobrīd vēl Saeimas deputāts un joprojām kultūras ministrs Nauris Puntulis ir balsojis pret iniciatīvu juridiski paplašināt ģimenes jēdzienu, iekļaujot tajā arī viendzimuma seksuālo partneru kopdzīvi. Tā saucamie kultūras un mākslas nozares darbinieki savā vēstījumā raksta: ““Sabiedrības daudzveidības pieņemšana” nozīmē atzīt arī dažādās ģimenes, kas ir daļa no Latvijas sabiedrības un uz kuru tiesiskās aizsardzības nepieciešamību norāda Satversmes tiesa. Daudz šādu ģimeņu strādā arī Kultūras ministrijas pārvaldītajā nozarē, piedalās amatiermākslas kustībā, būs nākamā gada Dziesmu un Deju svētku lielā kopkora daļa.” Kā tu vērtē tik daudz personu parakstīto vēstuli?
L.R.: Acīmredzami, ka planētas pārapdzīvotības un pēccilvēka (jeb nāves) ideoloģija caur tā saucamajiem kultūras nozares darbiniekiem tiek labi sponsorēta arī Latvijā. Viņi jūt aiz sevis ietekmīgu aizmuguri – globālos Rietumus. Kaut arī deputāts Aleksandrs Kiršteins no Saeimas tribīnes lika skaidri saprast, ka šo 417 personu izvirzītajai “problēmai” Latvijas Republikas 14. Saeimā nebūs vairākuma atbalsta, mani māc bažas, ka viņi mierā neliksies. Kā zināms, 1990. gadu sākumā Latvijā tika dibināts Sorosa fonds (tagad pārsaukts par “Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS”), kas tūlīt pat ķērās klāt pie Latvijas kultūras un mākslas nozares finansēšanas.
DDD: Tavuprāt, kāpēc tieši kultūras un mākslas nozeres?
L.R.: Jāņem vērā, ka latvieši ir sena kultūrtauta. Vienmēr esam bijuši kāri uz dažādiem kultūras pasākumiem. Pavisam nesen atradu skaidrojumu šim fenomenam, uz kā acīmredzami balstās Rietumu ideoloģijas realizēšanas mehānisms dažādās tautās: “Bet vai tehnoloģija patiešām ir virzītājspēks, kas liek tam visam notikt? Tā kā vairāk nekā trīsdesmit gadus studēju tehnoloģiju un sabiedrības mijiedarbību, es saku: “nē”. Tehnoloģija vienmēr ir tikai otrās kārtas faktors; kultūra vienmēr ir pārmaiņu atslēga.” – uzsver Lelija Grīna, Pērtas Edītes Kovanas universitātes Mākslas un humanitāro zinātņu skolas profesore.
Kultūras un mākslas cilvēkiem būtu jādomā, kā mēs varam glābt savu tautu, savu kultūru, lai mums būtu nākotne. Bet tā vietā viņi parakstījuši petīciju par t.s. dzīvesbiedru likumu jeb civilajām savienībām, kas de facto ir pederastu laulību legalizēšanas pirmais posms. Es tiešām nesaprotu, kā var laikā, kad latviešu tauta ir izzūdoša, aizstāvēt nāves ideoloģiju?! 1990. gados bija milzīga demokrātiskā bedre. Tās meitenes un zēni, kas tolaik piedzima, tagad ir vecumā, kad jārada bērni. Pat ja tiktu realizēta latviešu tautas glābšanas programma un summārais dzimstības koeficients šai paaudzei būtu vismaz 3, arī tad latviešu tauta neatgūtu līdzsvaru. Arī tad mēs kā tauta skaitliski sarūkam. Vai tad šie “kultūras un mākslas darbinieki” to nesaprot?
DDD: Domāju, viņiem tas īpaši neinteresē, jo dzīvo personiskās labsajūtas un iegribu apmierināšanas pasaulītē. Un viņiem par to labi maksā – lielā mērā arī no mūsu samaksātajiem nodokļiem.
L.R.: Izskatās, ka kultūras nozare Latvijā ir svešu ideoloģiju saindēta. Ir tāda sena latvju tautas daina: “To runāja, šo runāja, Sveši ļaudis daudz runāja. Ko runāja sveši ļaudis, To tu līdzi nerunā.” Manī tomēr ir sajūta, ka latviešu tauta, savā sirdī “pagāns” būdama, intuitīvi katrā savas dzīves solī apzinās šo senču gudrību un pilnīgi visa tauta nekad nepieņems svešo un kaitīgo.
Par spīti kovida aizliegumiem, par spīti tam, ka atbalsts Ukrainai karā ar Krieviju bija Latvijas prioritāte Nr. 1 visu šo gadu, par spīti oficiālo mediju izvērstajai anti-propagandai pret dabisku ģimeni, vairāk nekā 58 tūkstoši vēlētāji šogad parakstījās par grozījumiem, kas paredz nostiprināt ģimenes jēdzienu Satversmē. Tagad mums vairs nav kovida ierobežojumu. Varbūt ir iespējams līdz 2023. gada 2. augustam savākt vajadzīgo skaitu vēlētāju parakstu, lai ierosinātu “Tautas nobalsošanu par Satversmes 110. panta grozījumiem”? Protams, šo reizi nevar salīdzināt ar Valodas referendumu, kuru paši varneši ierosināja, paši aģitēja, un tauta gāja. Mums Latvijā diemžēl vienmēr ir tā – tikai tad tauta iet, kad varneši aģitē. Kaut arī šoreiz, ņemot vērā varas attieksmi, nostiprināt ģimenes jēdzienu Satversmē šķiet gandrīz bezcerīgi, varbūt tomēr izšķirošu lomu varētu nospēlēt pašas tautas mērķtiecīga aktivitāte sociālajos tīklos un, sadzīvē tiekoties, citam citu aicināt parakstīties. Tas taču viegli izdarāms! Latviešu tautai joprojām ir iespēja paust daudzbalsīgu un skaidru “nē” šai nāves ideoloģijai un nostiprināt ģimenes jēdzienu Satversmē. Viltum un ļaunumam ir jāpretojas.
Papildus savam parakstam e-pakalpojumu vietnē “Latvija.lv”, lai paustu savu attieksmi pret nāves ideoloģiju un šīs latviešu “inteliģences” amorālo rīcību, plānoju izveidot video, ko publicēt savā “YouTube” kanālā, lai cilvēki redzētu vēstules parakstītāju sejas un pavērotu, kas viņus visus vieno. Katram parakstītājam domāju veltīt kādas septiņas sekundes – portrets, vārds, uzvārds, nodarbošanās. Mākslinieki bieži savu darbu prezentācijās izmanto ambiento mūziku, tāpēc šai reizē fonā noskaņai skanēs “Dead Eon / Dark Ambient” – nāves gaisotne. Lūk, tāda ir nākotne, ja mēs ejam šādā virzienā, – nāve, tukšums.
Dubultmorāle, divsejainība un apmāns
Liene Rijkure: Minētie “kultūras un mākslas nozares darbinieki” savā atklātajā vēstulē Nauri Puntuli uzrunāja gluži kā čomu: “Puntuļa kungs, kā tad tā… kultūras ministrs, no vienas puses, pasniedz valsts un starptautiski nozīmīgus apbalvojumus LGBTQ+ kopienas cilvēkiem, izceļ viņu nozīmi Latvijas vārda nešanā, bet, no otras, atņem tiesības viņu ģimenēm tapt atzītām un aizsargātām likuma priekšā.” Arī interneta žurnāls “Satori”, kura izdevēja Antonija Skopa ir minētās vēstules pirmā parakstītāja, saņem apjomīgu finansējumu no Kultūras ministrijas. Vai laikrakstu “DDD” arī Kultūras ministrija atbalsta?
DDD: Nē. Kaut arī tikai Mediju atbalsta fonda ietvaros vien šajā gadā citi mediji, arī laikraksti, no Kultūras ministrijas, tas ir, no mūsu samaksātajiem nodokļiem, saņēma vairāk nekā 4,5 miljonus eiro. Laikraksts “DDD” – nulli eiro.
L.R.: Tātad Kultūras ministrija, kuru jau 11 gadus pārvalda NA “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, piešķir finansējumu tikai tiem medijiem, kas noskaņo latviešu tautu būt tolerantiem pret netaisnību, viltību un ļaunumu; tikai tiem medijiem, kuri no vienas puses runā par ukraiņu varonīgo cīņu ar krievu okupantiem, ar sajūsmu ziņo par okupekļu nojaukšanu Latvijā, bet no otras puses māca mūs, latviešus, veidot politisko nāciju ar piekto kolonnu; tikai tiem medijiem, kuri Latvijā dzīvojošajos Krievijas impērijas ideoloģijas paudējos aicina saskatīt tikai “nevainīgas demokrātijas un vārda brīvības” izpausmes; tikai tiem medijiem, kuri mums stāsta, cik zinātne un tehnoloģija esot attīstījusies, ka varot neiespējami īsā laikā izstrādāt “drošu” vakcīnu pret jebkuru jaunu vīrusu un tagad visiem tā obligāti jālieto; tikai tiem medijiem, kuri atklāti popularizē LGBT+ ideoloģiju un pat bērnu “tiesības” mainīt dzimumu, – tikai tādiem medijiem piešķir finansējumu no nodokļu maksātāju naudas. Taču vienīgajam medijam, kas pasaka, kā ir un ko vajadzētu darīt, tas ir, laikrakstam “DDD”, Mediju atbalsta fonds finansējumu nepiešķir! Tas tikai parāda, kāda dubultmorāle šeit patiesībā valda.
Nesen Nacionālā savienība “Taisnīgums” atklāja, kas tie tādi “Baltijas antifašisti” – visvairāk viņu ir Latvijā, viņu darbība ir slepena, viņi vāc datus par patriotiskiem latviešiem un ziņo Maskavai. Gluži kā 1939.–1940. gadā, arī tagad tiek veidoti saraksti, kurus latviešus vajag neitralizēt. Valsts finansētie profesionālie mediji izliekas to visu neredzam, un šīs Krievijas imperiālisma bīstamās izpausmes Latvijā paslauka zem demokrātijas un vārda brīvības tepiķīša.
Šī varnešu divsejainība manī rada bažas. Izskatās, ka, lai gan viņi ir nostājušies Ukrainas pusē, tai pat laikā iestājas arī par Krievijas imperiālistu tiesībām baudīt demokrātiju un vārda brīvību šeit Latvijā, tādējādi paliekot draudzīgi pret, viņuprāt, iespējamajiem nākamajiem Latvijas saimniekiem un vajadzības gadījumā mazgās rokas nevainībā, ja nu gadījumā kas…
Turpmāk vēl…
Intervēja Līga Muzikante
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.24(518), 2022. gada 23. decembris–2023. gada 12. janvāris