Turpinājums no: MELNAIS – no Austrumiem vai Rietumiem? 1. daļa
Saruna ar psihoterapeitu Viesturu Rudzīti
Politprostitūcija un sekošana komandai “fas”
DDD: Pirms 14. Saeimas vēlēšanām Aleksandrs Kiršteins Twitter ierakstīja: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!” Šis ieraksts sacēla milzu brēku t.s. sabiedrisko mediju rindās. Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Anna Platpīre nekavējoties tapināja “darbaļaužu” vēstules ar sūdzībām par Aleksandru Kiršteinu.
Viesturs Rudzītis: Jā, bija ļoti interesanti vērot šo gadījumu ar Aleksandra Kiršteina ierakstu. Atlika tikai Platpīrei iekliegties, kad šovs varēja sākties. Tas liecina, ka esam vēl tālu no tā, lai nepazemotos okupantiem. Viņi joprojām šeit ir stipri un laikam tādi būs līdz Krievijas sabrukumam Ukrainas uzvaras rezultātā. Bet ne vairs tik stipri kā pirms 24. februāra. Turklāt 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti ir liela nacionālo un antiliberastisko spēku uzvara, kura, kā izskatās, tiks attīstīta. Es ceru, ka jaunajā valdībā nebūs ne JV, ne PRO, ne S un ka tā izmēzīs mediju telpu no korupcijas.
Gadījums ar Kiršteinu un politprostitūciju atgādināja situāciju, kad 2013. gadā kreisi liberālie propogandisti zem žurnālistu maskas kopā ar dažām padumjām psihoterapeitēm uzbruka man un mēģināja profesionāli un sociāli iznīcināt par maniem konservatīvajiem uzskatiem, apvainojot vardarbības pret sievietēm veicināšanā. Vienā brīdī pakrūtē sajutās auksta panika, kā es to saucu, tas nozīmē – kaujas suņiem ir dota komanda “fas!” Izturēt publiskus uzbrukumus nav viegli, tas prasa nervus. Aizrakstīju Kiršteinam – turieties! Viņš atbildēja – nav jau pirmā reize!
Domāju, ka šis termins “politprostitūta” ir ļoti precīzs. Jo visādas tur bērtules, platpīres, jambergas, spriņģes un pat ločmeles nav ideoloģes, kuras spētu redzēt plašāku laukumu un savu vietu tajā. Tās gluži vienkārši par mazu vai lielāku naudiņu atdodas galvā – objektīvi nepamatotas bailes par izdzīvošanu (atceramies kaut vai jūsu pieminētos nacionālos partizānus) iznīcina morāli. Cita šlaka ir kažokas – tās visu saprot, bet personīgā nepilnvērtības sajūta transformējas sievišķā skaudībā un ļaunumā pret savējiem, ejot kopā ar svešiem.
Kur rodas karojošās feministes?
DDD: Arī laikraksta “DDD” veidotāji zina, ko nozīmē t.s. “demokrātisko” mediju uzbrukumi. Jūs esat uz savas ādas izjutis histērisko zilzeķu uzbrukumus par jūsu uzskatiem, kuri nesakrīt ar liberastu daudzināto nepieciešamību nodzēst atšķirības starp dzimumiem. Atzīšos, ka man kā sievietei nav skaidrs, kur rodas šādas histēriskas feministes, kas ar savu spiegšanu apkauno visas sievietes.
Viesturs Rudzītis: Modernās psihoterapijas vēsture sākās tieši ar histērijas pētījumiem. Freids, arī viņa vecākais kolēģis Braiers sākotnēji uztvēra to par slimību, kas jāārstē. Bet tas, ko viņi apraksta, – tā nav slimība, tā ir ļoti izteikta bioloģiska sievišķība: sievietes iekšējā tukšuma kliedziens pēc bērniem.
DDD: Viņas pašas gan saka tieši pretējo: negribam dzemdēt, negribam dzemdes!
V.R.: Tur ir tā: ja sievietei ir vajadzīgi bērni, tad dzemde kliedz un sieviete uzvedas histēriski. Histērija cēlusies no grieķu vārda “dzemde”. Ar galvu to nevar kontrolēt, tā apklusina prātu. Ja ir ideoloģija, ka nevajag dzemdēt, tad dzemde netiek piepildīta, un histēriskums turpina darboties – tā radītais tukšums gatavs ieraut sevī visu pasauli. Mēs to redzam ik uz soļa, sevišķi jau feministu demonstrācijās, arī praidos tas nāk ārā – ļoti skaidrā veidā. Šāda demonstrēšanās, vardarbīga vēršanās pret pasauli nozīmē: man vajag bērnu, kurš man uztaisīs bērnu, kāpēc tas līdz šim nav noticis!? Bet kā tu šitādai ārprātīgai tuvosies… Bioloģiskais vairošanās instinkts atslēdz smadzenes, un tādā stāvoklī tiek radīts vai nu bērns vai feministiskā ideoloģija.
DDD: Ģimene, bērni un darbs taču cits citu neizslēdz. Vai tad obligāti ir jāizvēlas viens no tiem? Ir daudz piemēru, kur sievietes-mātes ir arī veiksmīgas uzņēmējas, dakteres, žurnālistes.
V.R.: Protams. Turklāt pensijas vecums visu laiku tiek palielināts – līdz gadiem septiņdesmit varēs vēl paspēt sevi pierādīt arī darbā. To nevar nokavēt, bet dzemdēšanas laiku var. Ja sievietei ir tik daudz bērnu, cik Dievs tai novēlējis (katrai sievietei šis skaitlis ir atšķirīgs), tad viņa nevar kļūt par karojošu feministi. Tā ir tā liberāļu taktika – caur medijiem ietekmēt cilvēku domāšanu, lai visiem iedvestu, ka viņi ir Upuri, kam kāds dara pāri, un lai tādējādi iznīcinātu normālas ģimenes un dabisko pasaules kārtību. Pērkamie mediji apzināti izmaina realitāti, kas patiesībā ir tāda, ka visu var pagūt, dzīve ir gara. Kreisie propagandisti jau arī neraksta par to, kas ir vecāku laime. Un vispār neviens neraksta par vecvecāku laimi. Es varētu visiem novēlēt izjust to, ko es sajūtu, kad mani mazbērni kaut ko sasniedz. Bet tu jau nevari tikt pie mazbērniem, ja nav bērnu.
Mediji veic noziegumu pret cilvēci
DDD: Dzīvē, protams, ir dažādas situācijas, bet tas nedrīkst attaisnot histērisku vēlēšanos apkarot citus, it īpaši, ja uzspiestie uzstādījumi ir pretdabiski. Ir pretdabiski aicināt integrēt okupantus latviešu tautā, ir pretdabiski aicināt atzīt homoseksuālismu kā kaut ko normālu. Tas ir pretdabiski un noziedzīgi. Es uzskatu, ka propagandisti, kas sevi sauc par žurnālistiem un kas bez sirdsapziņas pārmetumiem degradē sabiedrību, un visi, kas stāv aiz viņiem, ir pelnījuši sēdēt uz apsūdzēto sola.
Viesturs Rudzītis: Jā, arī es uzskatu tāpat. Tur gan ir jautājums par integrācijas definīciju. Ja ar integrāciju saprot mehānisku tādas mentalitātes ļaužu iejaukšanu latviešos, kuru sirdis silda ideja, ka viņi šeit visu ir iekarojuši, pazemojuši un drīkst turpināt to darīt, tad tas ir noziedzīgi. Bet, ja ar to domā cieņpilnu attieksmi pret latviešu valodu, kultūru un tradīcijām, tad tas ir citādi. Tajā kontekstā, kurā mēs par to runājam, kreisi liberālā ideoloģija liek uz okupantiem raudzīties kā uz Upuriem, kuriem pāri dara okupētie. Tāpat mums mēģina ieskaidrot, ka homoseksuāļiem pāri dara heteroseksuāļi, tāpēc viņu attiecības jāsauc par ģimenēm, bet par sievietēm – vīrieši, tādēļ vajadzīga Stambulas konvencija. Bet tas par to propagandistu nelietību arī ir interesants jautājums: vai būs kāds, kas apkopos katra šāda noziedznieka noziegumu sarakstu?
DDD: Tagad jau visi paši varēs medijos tīt rullīšus un skatīties, cik lieli bijuši meli.
V.R.: Protams, mūsdienās viss tiek dokumentēts, saglabāts. Interesanti, ka Ukrainas karš ir pirmais karš pasaules vēsturē, kas tiek filmēts. Tā visi noziegumi jau arī tiek fiksēti. Jautājums, protams, kad tad būs tas patiesības mirklis.
DDD: Noteikti jābūt tādam. Ir kaut kāds limits, līdz kuram ļaunums var attīstīsities. Mēs tagad varētu dot iespēju galma žurnālistiem pašiem pieteikties, nožēlot grēkus un izpirkt to ļaunumu, ko viņi ir nodarījuši, jaucot cilvēkiem prātus.
V.R.: Domāju, ka nebūtu par skarbu viņu rīcību klasificēt kā noziegumu pret cilvēci, jo tas, ko viņi dara, sačakarējot cilvēkiem galvas, ir tikpat drausmīgi, kā nošaut grāvmalā kādas noteiktas nacionalitātes cilvēku grupu. Ir jau arī tas ārprāts, ka, piemērām, šodien neviens nav pat formāli paprasījis atbildību Pavļutam, kādēļ viņa ministrēšanas laikā kopējā mirstība pieauga par 18 procentiem? Tas ir vairāk nekā 5000 cilvēku t.s. virsnormas mirstība.
DDD: Viņš teiks – tas ir tāpēc, ka bija tādi neapzinīgie kā mēs abi divi, kuri nepotējās un kuri aicināja nepotēties.
V.R.: Ir ļoti viegli kontrargumentēt – tās virsnormas nāves bija 2021. gadā, bet kovids – arī 2020. gadā, kad kopējā mirstība nepalielinājās, tā bija tāda pati kā katrā no iepriekšējiem 10 gadiem. 2021. gads ir vakcinācijas gads. Es neredzu citu iemeslu, kāpēc mirstība pieauga tik dramatiski, kā tikai vakcināciju, bet, ja Pavļuts redz, lai izskaidro. Kur tad ir žurnālisti, kas paņemtu šo jautājumu nopietnai izpētei?! Nav!
DDD: Nav. Un mēs redzam, ka pirms vēlēšanām šis jautājums vispār netika aktualizēts, par to netika runāts. Kaut gan ļoti daudzi šobrīd cieš no blaknēm, kuras ir izraisījusi vakcinācija.
V.R.: Izskatās jau, ka vakcinācija dod apmēram tādas pašaskomplikācijas kā kovids, tikai daudz biežāk un tās var iestāties gan tūliņ pēc potes ievadīšanas, gan mēneša un pat gadu laikā. Var teikt, ka vakcinācija ir mākslīgs kovids, epidemioloģiski bezjēdzīgs. Es izslimoju kovidu, man bija komplikācijas, kuras pamazām pāriet. Bet kāpēc mākslīgi radīt blaknes, kas tikai Latvijā gada laikā nogalina vairāk nekā 5000 cilvēku?
Mēs nevaram noticēt neticamajam – kreiso liberāļu pasaules galvenais trends šobrīd ir samazināt iedzīvotāju skaitu. Ja to attiecinām uz kaut kādām programmām Āfrikā, tad tam varētu būt zināma amorāla loģika, bet kādēļ tam jāattiecas uz latviešiem, kas ir tikai pusotra miljona un apdzīvo divreiz lielāku teritoriju nekā holandieši, kuru savukārt ir 17 miljoni? Jau gadu desmitiem tiek mērķtiecīgi strādāts, lai samazinātu latviešu skaitu vai pat pilnībā iznīcinātu latviešu tautu. 1904. gadā tautas skaitīšanas dati cariskajā Krievijā liecināja, ka latviešu ir 1,4 miljoni, bet lietuviešu – 1,2 miljoni. Tagad latviešu skaits ir apmērām tāds pats, bet lietuviešu pieaudzis divkārt.
Apkopojot un nobeidzot šo mūsu sarunu par okupāciju, migrāciju, vārda brīvību un komunisma rēgu, kas visdažādākajos veidos klīst pa pasauli, gribu patiražēt savas cerības. Esmu dzirdējis domu, ka Krievijas zaudējums Ukrainā atceļ globālistu programmu visā pasaulē. Man tas nemaz nešķiet tik neticami, kaut vai tādēļ, ka neviens, izņemt Putinu un viņa tuvāko, ar FSB saistīto pietuvināto loku, nezina, cik krievu naudas aiziet ultrakreiso un ultralabējo kustību uzturēšanai pasaulē. Ja Krievija sabrūk, šīm plūsmām vajadzētu apstāties – mainīsies arī mūsu kaprānu, austeru, neideru, sedlenieku, spriņģu, jembergu, progresīvo, stabilizēto saskaņiešu, savienoto krievu u.c. ienākumu grozi vai vismaz tā daļa, kas nāk no Austrumiem. Vai viņi turpinās līdzšinējo darbību sabiedriskā kārtā? Vai Soross un viņam līdzīgie bez krievu naudas būs gatavi vieni paši turpināt finansēt savas ārprātīgās pasaules iznīcināšanas idejas tikai no Rietumiem? Kas notiks ar Švāba Lielā Reseta kampaņas budžetu?
Intervēja Liene Apine
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr. 20(514), 2022. gada 28. oktobris–10. novembris