Ak, Lāčplēsi, vai varēji tu apjaust,
Ka šodien zeme, par ko cīnījies,
Būs okupantu pārpilna un apgrauzt
Var latvis kaulu vien – un lepoties.
Lūk, brīvi esam, gāžam krievu monstrus,
Jo beidzot taču prātiņš pārnācis!!!
Bet apziņā diemžēl redz tikai aunus –
Ir okupanti Latvijā – un viss.
Bet Lāčplēsi mēs svinam svētsvinīgi,
Un godu dodam latvju varonim.
Par dekolonizāciju mēs nerunīgi,
Jo bailes pieskarties ir augonim.
Bet augonis šis briest un beidzot pārtrūks –
Būs latvju tautai jādzied rekviēms.
Un tukšā brīves “kūka” diemžēl sarūgs,
Bet latvis vēsturē būs tikai ērms.
Uz to, kam šodien radās “patrioti”,
Jau cīņā sauca īsti latvieši.
Bet viņus jāslēpj vēl tāpat tik ļoti –
Bij’ “naida kurinātāji” šie tautieši.
Jā, tieši tā, patiesos patriotus
Par taisnību uz tiesu aizvilka.
Kā tagad izgāzt var nu tādus podus –
Un atzīt – viņiem bija taisnība?!
Ak, Lāčplēsi, mums, Tavu cīņu minot,
Ir jākaunas par gļēvo aklumu,
Jo piekto kolonnu mēs turam, zinot –
Ka nodevuši Tavu veikumu.
Steidzīte
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.23(517) (2022. gada 9.–22. decembris)