NO “DDD” ARHĪVA: JOPROJĀM AKTUĀLI
Intervija ar LNF priekšsēdētāju Aivaru Gardu
Okupanti sēž latviešiem uz kakla
DDD: 2009. gada 21. decembrī Satversmes tiesa lēma, ka valdības lēmums samazināt pensijas bijis Satversmei neatbilstošs. Kā jūs vērtējat šādu lietas iznākumu?
Aivars Garda: Esmu pensionāru pusē. Mani tikai neapmierina, ka Satversmes tiesa pieņēma lēmumu ieturētās pensijas pensionāriem atmaksāt vairāku gadu laikā. Tas nav taisnīgi – atņemt vienā mirklī, bet atdot dažos gados. Nezinu, ko domāja Satversmes tiesa, pieņemot šādu lēmumu. Taču, ja Satversmes tiesas tiesneši varēja nodot Abreni, iztirgot savu Tēvzemi, tad laikam nav ko brīnīties arī par šo lēmumu.
Runājot par pašiem pensionāriem, atceros televīzijā redzēto sižetu, kur kāds pensionārs teica, ka viņa māte, kurai šobrīd ir 103 gadi, visticamāk, nesagaidīs valdības ieturētās pensijas atmaksu. Šī pensionāra vietā es teiktu tā: “Piedod, māt, esmu bijis un joprojām esmu tev slikts dēls, jo neesmu cīnījies par Latvijas atbrīvošanu no okupantiem. Es neesmu cīnījies par ideju. Tagadējā cīņa ir tikai par vēderu, lai mums abiem būtu ko ēst. Taču, cīnoties tikai par vēderu, kā redzi, māt, nekāda labuma nav. Esmu bijis gļēvs vīrietis. Esmu izaudzinājis sliktus bērnus, kuriem, savukārt, izauguši slikti bērni, kuri par Māti Latviju nerūpējas. Kad Krievijai atdeva Abreni, manu balsi nedzirdēja, jo es klusēju. Tikai tagad, kad mums atņem pensiju, es bļauju. Dziļi sirdī apzinos, ka esmu negodīgs un gļēvs.”
Tieši tā es teiktu pensionāru vietā, jo viņi, pieļaudami, ka valdība atdod Abreni, ka maksā pensijas okupantiem, būtībā ir nodevuši savas nācijas intereses. 103 gadus vecās pensionāres dēls varēja ar nožēlu atzīt, ka viņš visus neatkarības gadus pieļāvis un joprojām pieļauj, ka okupantiem maksā pensijas. Latvijai nav pienākuma maksāt okupantiem – lai viņiem maksā Krievija!
DDD: Vai jūs piekrītat, ka pensionāri, neprasot Satversmes tiesai pensijas atjaunot tikai latviešiem un Latvijas likumīgajiem pavalstniekiem, būtībā kārtējo reizi palaiduši garām iespēju rīkoties taisnīgi un iestāties par Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju?
A.G.: Protams, ka šādai prasībai bija jābūt, jo vismaz 500 miljoni latu no valsts budžeta aiziet okupantu izbarošanai. Viņi sēž mums uz kakla. Visus – nu jau gandrīz septiņdesmit – gadus viņi latviešiem ir riebuši, un, nemācoties latviešu valodu, spļaujot mums sejā, okupanti turpina riebt arī šodien. Un ko dara latviešu pensionāri? Kad jācīnās par ideju, viņu nav, izņemot uzticīgos “DDD” lasītājus un LNF atbalstītājus. Bet, kad runa ir par vēderu, tad visi gatavi skriet un cīnīties. Vai tiešām pensionāri nesaprot, ka Latvija ir viņu Māte? Vai tad Brīvības piemineklī nav iekalts “Tēvzemei un Brīvībai”?! Vai tad sievietes statuja Brīvības piemineklī nav Māte Latvija, kas ikvienam latvietim ir jāaizstāv? Ja neaizsargā ideju, tad arī miesīgā māte cieš. Cieš visa tauta.
Tāpēc jau SVF par Latviju ņirdz…
Aivars Garda: Cieš ne tikai pensionāri, bet arī skolotāji. Un tas ir pareizi. Jā, skolotājiem un ārstiem ir jāsaņem lielas algas, bet pasakiet, kurš skolotājs cīnās par Māti Latviju? Nosauciet vismaz vienu tādu skolotāju! Nosauciet kaut vienu ārstu, kurš cīnās par Māti Latviju, par Latvijas atbrīvošanu no okupantiem! Kur viņi ir? Ja kāds ir, lai piesakās, – priecāsimies par katru.
Līdz šim neviens neko nav darījis, lai Tēvzeme par viņiem rūpētos. Visi cīnās tikai par savu vēderu. Vēstures skolotāji, kuri atsakās mācīt Latvijas vēsturi un aicināt skolniekus atbrīvoties no kolonizatoriem, lai tad arī dzīvo pusbadā, un, tēlaini izsakoties, lai skraida apkārt “plikām pēcpusēm”. Patiesi, neko citu labāku viņi nav pelnījuši!
DDD: Droši vien daudzi jums iebildīs, ka pensionāri jau ir veci cilvēki, ka viņi vairs nevar cīnīties.
A.G.: Jā, viņi ir sasnieguši vecumu, bet ko tad viņi tagad grib darīt – lēkāt pa dzīvi, nodoties izpriecām? Pie mums uz redakciju bija atnācis kāds pensionēts nekauņa, kurš manām kolēģēm – jaunām divdesmitgadīgām sievietēm – pateica, ka viņas var riskēt un cīnīties, jo viņām vēl visa dzīve priekšā. Savukārt viņam, vecam vīram, vēl gribas padzīvot. Viņš, nodzīvojis garu mūžu, negrib par Māti Latviju riskēt ar savu nožēlojamo gļēvuļa dzīvību, bet jaunām sievietēm, lūk, jāriskē. Kas par to, ka bērni paliks bez mātēm! Sīkums!
Tāda latviešiem ir attieksme pret Māti Latviju. Protams, ka šādi cilvēki nav pelnījuši ne algas, ne pensijas. Tāpēc viņiem arī nekā nav. Tādēļ arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ņirdz. Tādēļ mums ir stulba valdība, Saeimas deputāti, prezidenti, ministri…
DDD: Akadēmiķis Buiķis intervijā mūsu laikrakstam atzīst, ka, viņaprāt, krīze ir svētība mūsu tautai. Vai jūs arī domājat, ka ekonomiskās grūtības varētu garīgi pacelt latviešus?
A.G.: Mēs, LNF un laikraksta “DDD” veidotāji, vienmēr esam aicinājuši tautu cīnīties par ideju. Diemžēl retais atsaucas. Kad jācīnās par vēderu, tad cilvēki ir gatavi pat teltīs salt. Protams, mēs varam cerēt, ka cīņa par vēderu pārvērtīsies cīņā par ideju. Cerēsim!
Vai drošības dienesti ir nespējīgi?
Aivars Garda: Latviešu tautai varu novēlēt būt gudrākai un saprast, ka mūsu valdība, Valsts prezidents, Saeima krāpj latviešu nāciju un visu valsti. Tas attiecas arī uz slepenajiem dienestiem – Satversmes aizsardzības biroju (SAB) un Drošības policiju (DP)[1], kuru pienākums ir brīdināt valsts vadītājus, ka viņiem SVF un ES personā pretim stāv pasaules mēroga krāpnieki. Kriminālpolicija brīdina par kabatas zagļiem, noziedzniekiem un pamāca, kā cilvēkiem sevi pasargāt. Tas ir policijas pienākums, un mēs esam par to pateicīgi.
Ne SAB, ne DP, ne Valsts prezidents, ne citas valsts amatpersonas sabiedrībai neatklāj, ka mums nemaz nevajadzēja aizņemties naudu no SVF. Mums pašiem pietiek naudas. Starptautiskie krāpnieki ir līdzīgi deviņdesmitajos gados Latvijā izplatītajiem organizētās noziedzības grupējumiem, kas arī nodarbojās ar noziedzīgu augļošanu. SVF un Eiropas Komisija runā ar Latviju, mūsu muļķīšiem prezidentiem kā bandīti. Viņu leksika ir līdzīga noziedznieku valodai: “Tev jāaizņemas nauda uz procentiem tieši no mums! Ja neaizņemsies, dabūsi pa muti!” Godmanīši, repsīši, dombrovskiņi… vienkārši nobīstas. Var jau būt, ka viņi ir tik stulbi, ka nemaz nesaprot, ka Latvijai nevajag aizņemties naudu, bet ko tad dara mūsu drošības dienesti?!
Pieņemu, ka ir vajadzīga kaut kāda gudrība, lai izskaitļotu narkodīlerus, ieroču tirgotājus; lai spiegus izķertu uzreiz pie Zilupes. Bet ar to vien nepietiek. Jābūt arī analītiskajam un sintētiskajam dienestam, kas domā par valsts ekonomisko drošību. Jābūt kaut vienam cilvēkam šajos dienestos, kurš saprot, ka Latvijas valstij ir darīšana ar krāpniekiem, un pasaka to saviem priekšniekiem, ģenerāļiem. Es gan pieļauju, ka tad, ja šāds cilvēks būtu, viņš, visticamāk, tiktu no dienestiem padzīts, jo muļķi viņu uzskatītu par bīstamu.
Atceros, ka reiz bija izveidots īpašs Informācijas analīzes dienests. To vadīja Andris Brēķis, bet viņa vietnieks bija Andrejs Panteļējevs, kurš tagad strādā SAB un turpina analizēt. Tad lai arī izanalizē! Ja man nav taisnība, lai argumentēti to pierāda. Ja man ir taisnība, tad ir noticis smags valsts noziegums. Uz to ir attiecīgi jāreaģē!
Analīzes dienesta darbības laikā bija paredzētas izmaiņas valsts drošības likumos. Šie dienesti savstarpēji cīnījās – viens dienests nosacīti bija Aigara Kalvīša, bet otrs Vairas Vīķes- Freibergas pusē. “Uzvarēja” tas, kurš bija VV-F pusē. Vai ar tādām muļķībām jānodarbojas slepenajiem dienestiem? Acīmredzot ne uz ko citu, piemēram, izveidot plānu, kā glābt valsti, viņi nemaz nav spējīgi.
Latvija aizņemas naudu no superkrāpniekiem
Aivars Garda: Pieņemu, ka man varētu iebilst: “Ja jau mums ir darīšana ar tādiem vareniem bandītiem, ko gan mēs varam darīt?” Es viņiem atbildētu:“Ko mēs darītu, ja mums būtu jātiek galā ar kriminālajiem grupējumiem? Mums, visticamāk, ieteiktu tiem nemaksāt un vērsties policijā.” Tieši tāpat Latvijai jārīkojas situācijā, kad SVF uzspiež aizņemties naudu. Mums jāpārtrauc no viņiem aizņemties un arī maksāt. Jāmeklē aizsardzība kādās starptautiskās organizācijās. Protams, ka tas nebūs tik viegli izdarāms, jo, visticamāk, pret visiem šiem godmanīšiem, zatlerīšiem ir “kompromāti”, kurus vilks laukā, ja viņi iedomāsies pīkstēt pretim. Bet cita ceļa nav. Valsts vadītājiem jāvēršas pie tautas un godīgi jāatzīst, ka viņi ir spiesti aizņemties no krāpniekiem. Lai tauta lemj. Taču valsts vadītāji iedomājas, ka viņi ir tik gudri, ka paši izlems – aizņemties vai neaizņemties no krāpniekiem.
Es neesmu praktizējošs ekonomists un visi skaitļi man nav pieejami, taču publiskajā telpā izskanēja informācija, ka Latvijas iedzīvotāji bankās depozītos noguldījuši deviņus miljardus latu. Kad Godmanim televīzijā ieteica aizņemties naudu no tautas, viņš pārbijās. Viņš saprata – ja viņš kaut ko tādu izdarīs, dabūs pa muti no SVF. Ja esam tik stulbi, tad nav ko sūdzēties, ka dzīve grūta.
SVF jau arī ir tikai starpnieks. Virs viņiem stāv tik gudri tumsas kalpi, ka mums pat grūti aptvert viņu uz ļaunuma vērsto gudrību. Viņi grib mūs padarīt tik nabagus, lai mēs pārdotu visus savus valsts īpašumus, paliekot pilnīgi pliki. Zatleram okupantu avīze “Telegraf” jautāja, vai Latvija ir neatkarīga, ja SVF norāda, kas mums jādara. Prezidents uz to atbildēja, ka lēmumus tomēr pieņem Saeima. Vai prezidents tiešām mūs uzskata par muļķiem? Arī 1940. gadā “Latvijas Saeima” pieņēma piespiedu lēmumu par pievienošanos PSRS.
DDD: Varbūt mums nemaz nevajadzētu tērēt naudu nākamajām Saeimas vēlēšanām? Kādēļ nepieciešami deputāti un ministri, ja visu tāpat nosaka bandīti no SVF?
A.G.: Uz to jau arī virzās, ja tauta turpinās klusēt.
DDD: Sanāk, ka latvieši piedzīvo dubultu okupāciju. Mēs vēl neesam tikuši vaļā no padomju okupantiem un kolonizatoriem, kad tiekam arī ekonomiski okupēti.
A.G.: Cionas gudrie savos protokolos skaidri atklāj, ka tagad nevienu vairs ar tankiem neokupē. Okupācija notiek ar finansēm. To mēs arī tagad piedzīvojam uz savas ādas. Patēriņš tiek strauji samazināts, parāds pieaug. Ekonomists Jānis Ošlejs pēc formulas izrēķināja, ka Latvijai trūkst viens miljards divi simti tūkstoši latu. Mēs trūkstošo naudu varētu oficiāli piedrukāt, pat nebaidoties no lata devalvācijas un inflācijas. Jāsecina, ka valsts vadītāji ir vai nu totāli stulbeņi vai arī noziedznieki un nelieši, jo izliekas to nezinām. Iespējams, gan viens, gan otrs.
Guntis Ulmanis izteicās, ka nevajadzētu pārmest Dombrovskim un Repšem, ka viņi rīkojas nepareizi. Viņi vienkārši esot apjukuši. Es atvainojos, bet kas tas ir par argumentu?! Ja esi apjucis, tad nav ko sēdēt tādos amatos. Lai viņi ņem rokās lāpstu un slotu un iet tīrīt ielas!
Ja valsts vadītāji ir apjukuši, jo starptautiskie krāpnieki piedraudējuši viņiem sadot pa muti, tad jājautā, kādēļ nekas nav darīts, lai Latvijā būtu spēcīga armija, Zemessardze? Kāpēc tauta nav apbruņota, lai ikviens varētu sevi aizstāvēt, ja gadījumā kāds iedomātos iebrukt Latvijā?
Augstāko Spēku atbalsts ir jānopelna!
DDD: Vai SVF vispār iedrošinātos piedraudēt latviešiem, ja mēs būtu veikuši Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju?
Aivars Garda: Atbildēšu nedaudz dziļāk. Ja nebūtu Augstāko Gaišo Spēku, kas uzmana uz Zemes notiekošo cīņu starp Gaišajiem un tumšajiem spēkiem, tad, protams, būtu bezcerīgi vērsties pret tik lieliem bandītiem. Ja Latvijas valsts nācijas vadībā būtu Augstāko Spēku sūtīts un atbalstīts Vadonis, kurš SVF parādītu durvis, tad ne tikai SVF, bet pat rokfelleri un rotšildi ar superlielvalstu palīdzību Latvijai nevarētu neko izdarīt. Kāpēc? Tāpēc, ka pret Augstākajiem Spēkiem neviens nav stiprs. Tas nozīmē, ja Augstākie Spēki būtu visvājākās pasaules valsts pusē, tā tomēr uzvarētu visspēcīgāko lielvalsti.
Gaišajiem Spēkiem vienmēr ir gatavs Vadonis, kuru Viņi var sūtīt ikvienai nācijai un valstij, bet tikai ar vienu noteikumu – ja tauta un valsts Viņu pieņem, atzīst un ir gatava izpildīt Augstāko Spēku Pasaules Evolūcijas Plānu, kas vispārīgi formulēts Dzīvajā Ētikā. Ja tauta būtu gatava visu radikāli mainīt, tad Gaišie Spēki nevilcinātos sūtīt savu Vadoni. Ja tauta nav gatava vai nespēj, tad, lai iztiek ar pie varas esošajiem muļķiem un nečīkst. Pašreizējie valsts vadītāji nav spējīgi neko izdarīt pret SVF draudiem, tādēļ arī viss tā notiek.
Protams, ja mēs būtu veikuši dekolonizāciju, tas parādītu, ka esam spējīgi rīkoties taisnīgi. Mūs noteikti atbalstītu Augstākie Spēki. Ar mums tad rēķinātos arī starptautiskie krāpnieki, jo Latvijai būtu spēcīga armija, Zemessardze, aizsargi, katram būtu ierocis, un ikviens latvietis, pat sievietes, būtu gatavs aizstāvēt savu zemi un tautu. Piemēru pasaulē netrūkst. Varam pamācīties gan no Izraēlas, gan Šveices, gan Zviedrijas.
Vai mūsdienu latvieši izpērk tautas karmu?
DDD: Kādēļ mūsu valdība spītīgi turas pretim, ja ir tik daudz piemēru, kā vajadzētu pareizi rīkoties?
Aivars Garda: Vēsturnieki, kas pētījuši arhīvus, uzsver, ka pirmskara Latvijā bija ļoti daudz nodevēju – tēvs nodevis dēlu, dēls, savukārt, tēvu. Izskanēja pat skaitlis – 20 tūkstoši. Tik daudz nodevēju skaitliski mazajai latviešu tautai ir traģiski. Šodien mēs izbaudām šīs nodevības sekas, domāju, ka tagad nodevēju skaits nav mazāks. Mēs izpērkam smago tautas karmu.
Droši vien esam karmiski nopelnījuši krāpniekus sev uz kakla. Taču tas nenozīmē, ka tie nav jānokrata. Mums nevajadzēja aizņemties naudu. Jā, mums vajadzētu iemācīties citādu dzīves stilu, mums būtu jāatsakās no labumiem, ko piedāvā imports, mums būtu jādzīvo tā, kā varam paši saviem spēkiem, bet tā mēs spētu saglabāt savu neatkarību. Šie blēži savos protokolos ir visu uzrakstījuši.
Paruna vēsta, ka Sātana lielākais panākums ir tas, ka viņš spējis iestāstīt, ka viņa nemaz nav. Ar cionas gudro protokoliem ir līdzīgi. Atliek vien uz tiem atsaukties, kā uzreiz atskan apgalvojumi, ka tādu nemaz nav, ka tā ir provokācija. Kā tad nav, ja apkārt notiekošais to pierāda?! Atkal jājautā: kam mums slepenie dienesti? Varu izteikt tikai pieņēmumu, ka visas pasaules slepenie dienesti darbojas šo blēžu labā. Cita izskaidrojuma nav. Viņi acīmredzot šos blēžus uzskata par tik spēcīgiem, ka cīnīties pret viņiem nav jēgas.
DDD: Vai tiešām latviešu tauta ir sastrādājusi sev tik smagu karmu, ka tagad esam spiesti iziet cauri tik lielām ciešanām, kādas citām tautām paiet secen? Vismaz ekonomiski citas Eiropas tautas nav tik sliktā situācijā.
A.G.: Neuzskatu, ka nācijas attīstības kritērijs ir materiālā labklājība. Mēs, latvieši, esam nepareizi ievirzīti, jo vēlamies dzīvot kā rietumnieki. Taču paskatieties uz šiem Rietumu stulbeņiem! Piemēram, Zviedrijā ir karalis. Kāds lepnums, vai ne? Taču Zviedrijā par normālu uzskata, ka pusjukušie pederasti var laulāties un pat adoptēt bērnus. Ja Zviedrijas karalis nav protestējis pret tādu apziņas deģenerāciju, tad kāda jēga no materiāli labas dzīves?! Dievs tādu perversiju nav paredzējis. Ja Dieva Dēls tagad ierastos pasaulē fiziskā Veidolā, Viņš tādus karaļus pirmos izmestu no troņa.
Rietumu sabiedrība īstenībā ir jukusi, un mums nav jājūk tai līdzi. Protams, ja man lūgtu pateikt, kura valsts nav jukusi, būtu ļoti grūti atbildēt, jo savā veidā visas ir sajukušas. Rietumeiropa un Amerika ir tik acīmredzami sajukušas, ka nevajag nemaz īpašu ekspertu komisiju, lai to atzītu. Ja Amerikas psihiatri septiņdesmitajos gados var pieņemt lēmumu, ka pediņi-draņķi ir normāli cilvēki, tad tādiem psihiatriem pašiem vajag speciālistus, kas viņiem uzstādītu pareizo diagnozi.
Rietumu sabiedrības vērtības ir tik degradētas, ka mūsu nācijai no viņiem nav jāmācās. Ar visu to, ka ciešam no okupantiem, mēs esam spējuši saglabāt cerību. Mūsu nācijai ir cerība! Mēs esam ļoti kontrastaini. Tautā ir lieli draņķi, nodevēji, bet ir arī Svētvaroņi, gudri un viedi cilvēki. Ja viena viedā dēļ Augstākie Spēki izglābj veselu pilsētu, tad mums ir daudz viedo, kuri izglābs Latviju. Protams, draņķi aizies bojā, bet tur arī ir viņu īstā vieta.
Intervēja Liene Apine
Pirmpublikācija:
“DDD” 1(205), 2010. gada 8.–21. janvāris
[1] Tagad – Valsts drošības dienests.
Publicēts laikrakstā “DDD”:
Nr.21(515), 2022. gada 11.–24. novembris un Nr.22(516) 2022. gada 25. novembris–8. decembris