Liene Apine
Televīzijas, radio un drukāto preses izdevumu politika vārda brīvības ierobežošanā nav noslēpums laikraksta “DDD” lasītājiem. Neesam slēpuši, ka tieši tā saucamo “lielo”, “sabiedrisko” mediju pret mums vērstā nomelnošanas kampaņa, nespēja būt patiesi brīviem un runāt par latviešu tautai būtiskākajiem jautājumiem, Latvijas Nacionālās frontes vadītāju Aivaru Gardu rosināja izdot pašiem savu laikrakstu. Tieši tāds – patiesi brīvs, neatkarīgs – ir laikraksts “DDD”, kura veidotājus nekādas represijas, uzbrukumi, tiesas, izsmiekls un izstumšana nav atturējuši atklāti runāt par nepieciešamību veikt deokupāciju, dekolonizāciju, deboļševizāciju.
Esam rakstījuši, cik tendenciozi “galma žurnālisti” atspoguļojuši jebkādus centienus patiesi likvidēt padomju okupācijas sekas. Laikraksta “DDD” veidotāji ir tiesāti, pārcietuši teroraktus, zaudējuši darbus un neieguvuši preses akreditācijas. Tā vietā, lai aizstāvētu vārda brīvību, žurnālistu neatkarību, “galma” jeb varas kliķes angažētie žurnālisti sacerējuši laikraksta “DDD” veidotājus nosodošus, apvainojošus sižetus un rakstus.
Gadiem ilgi vērojam meinstrīma jeb vadošās ideoloģijas mediju degradāciju, propagandējot noziedzīgu okupantu integrāciju, homoseksuāļu “normālību”, liberasmu utt. Tā saucamo “sabiedrisko mediju” pērkamība kļūst pat bezgaumīgi neslēpta. Nāk prātā Jurģa Liepnieka teiktais par pirmsvēlēšanu debatēm, kuras viņam izraisīja vemšanas refleksu, tādēļ nebija iespējams skatīties. Tieši “vemšanas reflekss” iedarbojas, ja ilgāku laiku paskatās, piemēram, LTV Ziņu dienesta veidoto “produkciju”. Tieši pirmsvēlēšanu laikā LTV1 redzētais un Latvijas Radio dzirdētais radīja vēlmi ar jaunu sparu sākt apspriest t.s. “sabiedrisko mediju” sabiedriskumu, nepieciešamību un objektivitāti.
Šoreiz aicinājām uz sarunu dzejnieci Liānu Langu un psihoterapeitu Viesturu Rudzīti, kas sociālajās saziņas vietnēs publiski izteikuši kritiku žurnālistiem, redaktoriem un mediju uzraugiem, kuru pienākums būtu apturēt pērkamu žurnālistu rosīšanos valsts finansētos medijos.
Pirms tam vēl daži citāti no “Gudro stratēģijas un taktikas”, kuru pirms vairākiem gadiem ar komentāriem esam pilnībā publicējuši laikrakstā “DDD”. Lai ikviens pats izlemj, cik ļoti protokolos rakstītais atbilst patiesībai vai arī tā ir tikai “sazvērestības teorija”. Protokolos tiek lietots vārds “prese”, bet to var attiecināt ne tikai uz drukātajiem, bet arī elektroniskajiem medijiem – televīziju, radio un arī internetu.
8.2. Gudro palīgspēki
Mūsu valdībai jāpulcē ap sevi civilizēti spēki, kuru vidū tai jādarbojas. Tie galvenokārt ir žurnālisti, juristi, pārvaldes ierēdņi, valstsvīri un beidzot tās personas, kuras mūsu speciālajās skolās baudījušas īpašu izglītību.
7.5. Prese un sabiedriskā doma
Mums jāpiespiež valsts pārvaldes enerģiski atbalstīt mūsu plaši izstrādāto plānu, kas tuvojas vēlamajai realizācijai. Līdzeklis tā panākšanai mums būs atrunāšanās ar sabiedrisko domu, kuru mēs slepeni būsim apstrādājuši ar tā saucamo astoto lielvalsti – presi. Ar pavisam maziem izņēmumiem, kuri vispār nekrīt svarā, visa prese ir mūsu rokās.
2.5. Preses uzdevums
Tagadējo valdību rokās ir liela vara, kas vada tautu domu gaitu, – prese. Tās uzdevums ir norādīt uz it kā svarīgām prasībām, darīt zināmas tautas sūdzības, izteikt un izraisīt neapmierinātību. Prese iemieso sevī tenku triumfu par brīvību. Bet valdības neprata šo varu likt lietā, un tā nonāca mūsu rokās. Ar preses starpniecību mēs guvām iespēju ietekmēt un tomēr palikām ēnā; pateicoties tai, mēs esam sarausuši zelta kalnus, nebēdājot par to, ka tie mums bija jāsmeļ no asiņu un asaru straumēm.
12.3. Avīžu, žurnālu un grāmatu iepriekšēja pārbaude. Ziņu biroji
Neviena ziņa nenāks atklātībā bez mūsu pārbaudes. Šo mērķi pa daļai mēs sasniedzam jau tagad tādējādi, ka jaunās ziņas no visas pasaules sanāk tikai dažos ziņu birojos, kur tiek apstrādātas un tikai tad sniegtas laikrakstu vadībai, iestādēm utt. Šiem ziņu birojiem maz pamazām pilnīgi jāpāriet mūsu rokās un jādara zināms atklātībai tikai tas, ko mēs tiem rakstām priekšā. Mums jau tagad ir izdevies sabiedrības domu pasauli tādā kārtā pārvaldīt, ka gandrīz visi lētticīgie pasaules notikumus skata caur brillēm, kuras mēs esam viņiem uz acīm uzlikuši.
[..]
12.4. Kas ir progress Gudro izpratnē?
Ikviens no jums zina, ka ar liberālisma miglainajiem solījumiem tiek bruģēts ceļš uz neprātīgiem sapņiem, kuri grib iznīdēt katru disciplīnu un kārtību cilvēku savstarpējās attiecībās un attieksmē pret valsti. Progress vai, pareizāk sakot, progresa ideja ir novedusi pie dažādām vienlīdzīgu tiesību (emancipācijas) formām, kurām vairs netiek noteiktas nekādas robežas. Visi tā saucamie progresīvie ir grāvēji – ja arī ne vienmēr savos darbos, tad savos uzskatos gan. Katrs no viņiem dzenas pakaļ kaut kādam “brīvības sapnim” un beidzot krīt patvaļā, tas ir, pastāvošās iekārtas pilnīgā noliegšanā tikai mīļās noliegšanas labad.
13.1. Rūpes par dienišķo maizi
Rūpes par dienišķo maizi spiež lētticīgos ciest klusu un būt mūsu paklausīgiem kalpiem. No viņu vidus mēs izraugāmies savai presei piemērotus ļaudis. Viņu uzdevums ir aplūkot no mūsu interešu viedokļa visu to, ko mēs savās oficiālajās lapās tieši iekļaut nevaram. Ja strīdīgais jautājums ir izvirzīts, mēs mierīgi varam veikt vēlamos pasākumus un tautai pavēstīt par to kā par notikušu faktu. Neviens nedrīkstēs prasīt šo pasākumu atcelšanu vai grozīšanu, jo tie tiek attēloti kā līdzšinējā stāvokļa uzlabojums. Prese visai drīz novērsīs sabiedrisko domu jauniem jautājumiem. Mēs, Gudrie, taču esam mācījuši ļaudis novājināt sevi mūžīgās slāpēs pēc kaut kā jauna.
17.6. Gudro preses uzdevums
Mūsu šīsdienas preses uzdevums ir pierādīt lētticīgo nespēju visās valsts un reliģiskās dzīves jomās; tā lietos visbezkaunīgākos izteicienus, lai viņus tiktāl pazemotu, cik vien mūsu viltīgā rase to prot.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.19(513), 2022. gada 14.–27. oktobris