NO “DDD” ARHĪVA: JOPROJĀM AKTUĀLI
Saruna ar Valsts policijas priekšnieku, ģenerāli Valdi Voinu
Pietrūkst patriotiskās audzināšanas
DDD: Jūs taču zināt, ka liela daļa Latvijā dzīvojošo joprojām domā, ka PSRS atbrīvoja, nevis okupēja Latviju… Kā pats teicāt, policija ir sabiedrības spogulis…
Valdis Voins: Latvijas vēsture ir jāzina ikvienam – arī policistam. Tikpat ļoti, cik katram svarīgs viņa paša un viņa ģimenes gājums, tāpat jāzina savas valsts vēsture.
DDD: Pēc personiskās pieredzes varu teikt, ka, piemēram, Drošības policijas darbinieki ļoti slikti zina Latvijas vēsturi. Brīžiem pat radās iespaids, ka Jānis Reiniks[1] LNF un laikraksta “DDD” pārstāvjus tik bieži sauca uz nopratināšanām Drošības policijā (DP), lai saviem darbiniekiem dotu iespēju uzzināt patiesību par Latvijas vēsturi un tās sekām. Būtu labāk sarunājis, ka sabiedriskā kārtā sarīkojam DP darbiniekiem nacionālās audzināšanas vasaras kursus.
V.V.: Parasti, ja kādam kaut ko uzspiež, tad tas tiek uztverts ar lielu pretestību. Domāju, tā ir arī ar Latvijas vēstures mācīšanos.
DDD: ASV nevienam neienāk prātā apgalvot ko tādu – visi mācās vēsturi!
V.V.: Tur tas tā pieņemts, bet pie mums situācija ir cita… Ja runājam par ASV, tad tur ir atkal citādas problēmas – mums jāpriecājas, ka mums nekā tāda nav.
Atgriežoties vēl pie vēstures mācīšanas, šaubu nav – skolās tā ir obligāti jāmāca. Lai konkrēti policisti iegūtu Latvijas vēstures zināšanas, tam nepieciešami papildus līdzekļi. Kauns, bet policisti bieži vien pat nezina policijas vēsturi, nezina, kā veidojusies struktūra, kurā paši strādā.
Iesniegumu futbolēšana jāizskauž
DDD: “Visu Latvijai!” līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks[2] pastāstīja, ka 9. maijā policijas iecirknī policists centās viņu atrunāt no iesnieguma rakstīšanas par pārkāpumu, kuru I. Parādnieks fiksēja pie tā saucamā Uzvaras pieminekļa. Arī citi mūsu lasītāji ir sūdzējušies par policistu neatsaucību, mēģinājumiem pierunāt nerakstīt sūdzību par pamanītajiem pārkāpumiem.
Valdis Voins: Nenoliedzu, ka policijā joprojām ir šī problēma. Man būtu aicinājums ikvienam informēt par šādiem gadījumiem. Šāda policistu rīcība bieži vien izskaidrojama tikai ar to, ka viņi vēlas izvairīties no tā saucamās negatīvās statistikas par neatklātajiem noziegumiem. Nav patīkami, ja publiskajā telpā šausminās par augsto neatklāto lietu procentu, tas arī rada šo vēlmi atrunāt cilvēkus rakstīt iesniegumus.
Pastāv arī tāda prakse, ko mēs paši saucam par iesniegumu futbolēšanu. Tas notiek tā, ka cilvēku no viena iecirkņa sūta uz citu. Kad cilvēks vairākas reizes ir pastaigājis no viena iecirkņa uz otru, tad beigās atmet visam ar roku un iesniegumu tā arī neuzraksta. Tā ir ļoti slikta parādība, kas rada sabiedrības negatīvo attieksmi pret policiju.
DDD: Ko tādās situācijās darīt?
V.V.: Noteikti nevajag padoties, bet nekavējoties jāziņo vadībai. Nedrīkst būt, ka kaut kādu personisku, nepamatotu motīvu dēļ cilvēks nesaņem no policijas palīdzību.
DDD: Bet policists var noliegt, ka cilvēks ir vērsies pēc palīdzības?
V.V.: Protams, šādās situācijās parasti ir vārds pret vārdu – iedzīvotāja liecība pret policista liecību, kas neļauj noskaidrot patiesību. Tādēļ Rīgā jau gandrīz visos policijas iecirkņos ir ierīkota video novērošana, kurā tiek fiksēts iecirknī notiekošais. Tiek veikts arī audio ieraksts. Starp citu, video un audio ieraksti vajadzīgi arī pašu policistu drošībai, lai negodprātīgi cilvēki nevarētu apvainot policistu, piemēram, miesas bojājumu nodarīšanā.
Vēlreiz vēlos lūgt ikvienu informēt par gadījumiem, kad policisti nav rīkojušies atbilstoši situācijai. Tas ļauj noskaidrot patieso stāvokli policijā un veikt nepieciešamos uzlabojumus.
Intervēja Liene Apine
Pirmpublikācija: “DDD” Nr.15(193), 2009. gada 17.–30. jūlijs
[1] Jānis Reiniks bija Drošības policijas priekšnieks no 1999. gada 21. decembra līdz 2014. gada 7. novembrim. Tieši šajā laikā pret laikraksta “DDD” veidotājiem tika ierosinātas vairākas krimināllietas par Latvijas dekolonizācijas nepieciešamības aktualizēšanu. Visas safabricētās krimināllietas cieta neveiksmi, jo Latvijas dekolonizāciju paredz starptautiskās tiesības. – Red.piez.
[2] Taisnības labad jāvērš uzmanība, ka Imants Parādnieks, kļūdams par politiķi, ir ļoti mainījies uz slikto pusi. Red.piez.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.14(508), 2022. gada 29. jūlijs–11. augustsEdit