Vilhelms Ļuta
Žurnālists
Mēdz teikt, ka krievu zemnieks nepamodīsies, ja pērkons neiespers. Kaut kas tamlīdzīgs ir atgadījies arī mūsu politiķiem. Pēc 32 gadus ilgas luncināšanās ar klātesošajiem krievu okupantiem, atskanot kara spērienam Ukrainā, viņi ir pamodušies no letarģiskā miega. Beidzot ir apjēgts, ka visu laiku virs mums ir karājies kremliskais Dāmokla zobens, bet politiķi centās nevis pasargāties no tā, bet padevīgi izkāra balto padošanās karogu.
Labi vēl, ka 2004. gadā mums palaimējās nokļūt zem NATO vairoga. Taču īstu risinājumu tas tomēr nedeva. NATO sargi varēja spriest, kāpēc viņiem tur ir jācīnās par kaut kādu Latviju, ja paši latvieši īsti nemaz nevēlas savu Tēviju aizstāvēt.
Ja pirms okupācijas karavīru skaits Latvijā pārsniedza 30 tūkstošus, tad tagad šis daudzums ir pieckārt samazināts. Būtībā no normālas armijas ir palikusi niecīga drumsla. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, meklējot izeju no strupceļa, atļāvies pat ierosināt obligātā dienesta izveidi. Diemžēl šis aicinājums ir nereāls, jo apdraud nacionālo drošību.
Lai normalizētu valsts iekšējo drošību, obligāti ir jāpaveic deokupācija un dekolonizācija. Tā ir programma, ko izstrādājusi Aivara Gardas vadītā Latvijas Nacionālā fronte. Tik ilgi, kamēr politiķi vairīsies no DDD programmas izpildes, par valsts iekšējās drošības normalizēšanu nevar būt ne runas.
Tik bīstama iekšējā situācija kā Latvijā nepastāv nevienā citā NATO valstī. No 0,7 miljoniem iebraucēju tikai kādu ceturtdaļu varētu uzskatīt par lojāliem mūsu valstij. To vidū ir migranti no Eiropas Savienības valstīm un pirmskara Latvijā dzīvojošie slāvi.
Pārējie pusmiljons cittautiešu ir okupanti, kurus, ņemot vērā socioloģiskas aptaujas, var sadalīt divās grupās: agresīvajos šovinistos un mērenajos neitrāļos.
Šovinisti ir pārliecināti, ka Latvijā atdzimst fašisms un ir gatavi atbalstīt Putina iebrukumu Latvijā. Viņi gādā par to, lai Latvijā sadibinātu šovinistu partijas un visāda veida prokrieviskās organizācijas, kas nodrošinātu guberņas izveidi. Šos šovinistus galvenokārt pārstāv nepilsoņi un it īpaši Rīgā iemitinātie čekisti, un krievu militārpersonas, kas savulaik zvērējuši uzticību PSRS.
Mēreno neitrāļu grupā galvenokārt ietilpst tie okupanti, kuriem uz atvieglotiem noteikumiem nelikumīgi piešķirta Latvijas pilsonība. Daļa no viņiem balso par atbalstu Ukrainai. Tajā pat laikā viņi iestājas pret latvisku Latviju. Par to liecina okupantu uzstāšanās pret Satversmi un latviešu valodu.
Kopš valstiskuma atjaunošanas brīža varneši līdz apnikumam ņēmās ar sabiedrības integrācijas propagandu. Iedomātajam pasākumam iztērēja entos miljonus eiro. Bet rezultātā iznāca čiks. Tagad šie darboņi ir apmainījuši plati. Tiek runāts par politiskās sabiedrības izveidi, kura atkal prasīs milzums līdzekļu. Un tas būs kārtējais mēģinājums ezi sakrustot ar čūsku.
Tukšas pļāpāšanas vietā politiķiem vajadzētu izstrādāt jaunu koncepciju iekšējai nācijas drošībai. Nedrīkst arī samierināties ar aizsardzībai atvēlētajiem diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta. (Salīdzinājumam atgādināsim, ka pirms okupācijas Latvija kara vajadzībām spēja atvēlēt 24 procentus no valsts kopbudžeta.)
Paliek jautājums, kur ņemt nepieciešamos resursus. Šie līdzekļi atradīsies, ja politiķi ķersies pie DDD programmas izpildes. Tā ir vienīgā atslēga latviešu nācijas izdzīvošanai.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.15(509), 2022. gada 12.–25. augusts