NO “DDD” ARHĪVA: JOPROJĀM AKTUĀLI
Saruna ar mācītāju Imantu Alksni
DDD: Vai varētu būt, ka šobrīd cilvēki sāk pārvērtēt lietas, ieraudzīt to patieso būtību?
Imants Alksnis: Manuprāt, noticis jau tik daudz, ka cilvēkiem vajadzētu spēt saskatīt patiesību, lai neatkārtotu iepriekš pieļautās kļūdas, iedodot varu tiem, kuri kaitē tautai un valstij. Taču pēdējās pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas liek ar skumjām secināt, ka nekas nav mainījies cilvēku domāšanā.
DDD: Kā tad cilvēki lai kļūst gudrāki, ja Baznīca, mediji, skolas nemāca ieraudzīt patiesību?
I.A.: Cilvēki dzīvo pilnīgā informācijas un patiesības blokādē. Šķiet, ka jūs esat vienīgais laikraksts, kurā vēl ir iespējams izlasīt patiesību. Kādreiz bija vēl arī avīze “Latvietis Latvijā”, bet nu jau vairākus gadus tā vairs neiznāk.
Baznīca novēršas no patiesības
DDD: Mācītāji Kārlis Zuika un Andrejs Kavacis mūsu laikraksta slejās ir asi kritizējuši Baznīcu, kas novēršas no nacionālu jūtu nostiprināšanas.
Imants Alksnis: Es viņiem piekrītu, jo kristietim nav jābūt morāliski un ētiski aklam. Nevar atstāt politiku novārtā, jo tad tā mūs neliks mierā. Tā bāžas mums virsū visās dzīves jomās, tādēļ ikvienam ir jāieņem aktīva nostāja.
DDD: Kā ārzemēs dzīvojošie latvieši uztver jūsu sprediķus, kuros runājat par nepieciešamību veikt Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju? Vai tā ir taisnība, ka tieši šīs nostājas dēļ jūsu vadītie dievkalpojumi tiek mazāk apmeklēti?
I.A.: Gēteborgas draudze, šķiet, ir visnacionālākā – tur tieku aicināts piedalīties visos tā saucamajos nacionālajos dievkalpojumos gan 14. jūnijā, gan 18. novembrī. Diemžēl draudzes locekļi noveco, un mazinās arī nacionālisms. Piemēram, Lundā vairs nav neviena no vecajiem, kas varētu atnākt uz baznīcu. Savukārt jaunie no baznīcas izvairās, ja vien pēc tam nav kāds saviesīgs vakars uz draudzes rēķina.
Runājot par maniem sprediķiem, kuros izsakos par dekolonizāciju, tad, iespējams, viens otrs arī pabēg – īpaši jaunie. Tas ir novērots.
DDD: Cilvēki vienkārši nav pieraduši domāt par šiem jautājumiem?
I.A.: Atminos neseno gadījumu Gēteborgā, kur pēc dievkalpojuma saviesīgajā vakarā izteicos, ka krievi kā okupanti un kolonisti ir mūsu ienaidnieki. Kāda latviete man iebilda – tā neesot taisnība. Ja tādi ir lielākā daļa jauno latviešu, tad kā lai gaidām labāku situāciju? Mani pārsteidza šāda latvietes reakcija, jo viņa dzimusi un augusi, skolā gājusi Rīgā, kur tik daudz krievvalodīgo kolonistu un okupantu. Vai tad viņa neredz, kas patiesībā notiek?!
Vēl nesen mani radinieki cieta no krieviem, kuri viņus smagi piekāva. Tuvākajā apkārtnē daudzus piemērus dzirdu par to, kā krievvalodīgie ar skaitlisku pārsvaru uzbrūk latviešiem. Tad tiešām nesaprotu, kur rodas tādi cilvēki, kas stāsta, ka Latvijā neesot nacionālu problēmu? Man pat pietiek ar to, ka redzu, cik agresīvi krievvalodīgie izturas, ja mēģina ar viņiem latviski runāt.
Latvieši dzīvo vergu bailēs
DDD: Kā jūs skaidrojat latviešu aklumu un iecietīgo attieksmi pret to, ka vairums krievvalodīgo ir naidīgi pret latviešiem?
Imants Alksnis: Lielā mērā tas ir palicis no verdzības laikiem. Man kā trimdiniekam to varbūt nevajadzētu teikt, bet garīgi un intelektuāli augstvērtīgākos latviešus iznīcināja gan 1940.–1941. gadā, gan vēlāk. To mēs tagad jūtam, ka mūsu tautai trūkst drosmīgu un gudru cilvēku. Tādēļ nav arī to, kuri varētu jaunajām paaudzēm mācīt varonīgumu un patiesību. Latviešu jaunieši ir neinformēti par patieso vēsturi. Un kā lai viņi uzzina, ja skolās neko nemāca? Tas, manuprāt, ir lielākais noziegums no valdības puses.
DDD: Daudz kas būtu atkarīgs arī no vēstures skolotājiem, bet gadās pat tādi, kuri saka, ka laikraksts “DDD” ir pārāk nacionāls…
I.A.: Vienmēr vienam, ja tā var teikt, ir jābūt smailē, jāvirza sabiedrība pareizā virzienā. Un vienmēr būs cilvēki, kuri šos celmlaužus sauks par ekstrēmistiem, radikāļiem.
DDD: Latviešu dižgars Rainis teica, ka inteliģencei, māksliniekiem – jebkuram kultūras darbiniekam – ir jābūt ar idejām soli priekšā vienkāršajai tautai, ka kultūras cilvēkiem jābūt atbildīgiem par sabiedriskajiem un politiskajiem procesiem.
I.A.: Man gan liekas, ka šodienas tā saucamais “kultūras krējums”, latviešu inteliģence vienaldzīgi skatās uz nacionālisma idejām, lai neteiktu, ka daudzi pat kaitē tautas attīstībai. Pat vienaldzība ir kaitīga! Laikā, kad notiek cīņa uz dzīvu un nāvi, vienaldzīgi stāvēt malā – tas ir noziegums.
DDD: Ne tikai tā saucamā inteliģence, bet arī Baznīca ir vienaldzīgi noziedzīga. Daudziem 16. marta dievkalpojums Doma baznīcā izraisīja sašutumu, jo mācītājs sava sprediķa laikā ne reizi pat neizrunāja vārdu “leģionārs”.
I.A.: Kaut ko līdzīgu pirms diviem gadiem piedzīvoju Stokholmā. Kalpaka piemiņai veltītajā dievkalpojuma sprediķī teoloģijas doktoram Kamergrauzim izdevās nepieminēt Kalpaku. Ja nu nav ko teikt, tad būtu turējis muti!
DDD: Baznīca kā institūcija veic, ja tā var izteikties, sabiedrības remdināšanas funkciju. Ja Kristus ir teicis, ka cilvēkiem jābūt vai nu karstiem, vai aukstiem, tikai ne remdeniem, tad Baznīca šobrīd dara visu, lai cilvēki kļūtu remdeni. Tiek darīts viss, lai nespētu atšķirt labo no ļaunā un, galvenais, lai strikti neiestātos par labo.
I.A.: Jā, galvenais – tikai ne strikti! Tiek aizmirsts, ka, neaizstāvot labo, viņi aizstāv slikto. Cīņa taču notiek tieši šeit, uz Zemes. Cilvēki ir kūtri un pasīvi, baidās aktīvi izrādīt savu nostāju, kaut arī klusībā atbalsta un piekrīt tam, ko raksta laikraksts “DDD”.
DDD: Vai tas ir slinkums, kūtrums?
I.A.: Tas varētu būt izskaidrojums, bet, manuprāt, lielā mērā tauta vēl ir iebaidīta no piecdesmit okupācijas gadiem. It kā jau jauna paaudze pa neatkarības gadiem ir izaugusi, bet kas tiek potēts šiem jaunajiem cilvēkiem diendienā gan ar preses un televīzijas starpniecību, gan arī skolās? Ja to apzināmies, tad loģiski varam izskaidrot sekas, kuras piedzīvojam. Vecākā paaudze aiziet, vidējā baidās, bet jaunie neko nesaprot.
Baznīcā viltus pravieši
DDD: Vai, jūsuprāt, Baznīcai ir nākotne? Ja redzam, ka daudzviet tās vadība pieņem un atbalsta pat pederastiju? Vai varbūt cilvēkiem pašiem jāmeklē patiesības ceļš?
Imants Alksnis: Ceļš uz patiesību jāmeklē katram pašam. Dažādas reliģijas norāda dažādus veidus šajos meklējumos. Ja runājam par nākotni, tad, manuprāt, cilvēcei vēl ir jāgrimst, lai sāktos augšupceļš. Vēl ir, kur krist, vēl klausīsimies viltus praviešos… Grimstot atsitas pret dibenu, un tikai tad notiek vērtību pārvērtēšana. Baznīcai vēl ir, kur grimt. Ne tikai baznīcas Latvijā, nenostājoties patiesības pusē, novēršas no nacionālā jautājuma. Trimdas baznīcās ir vēl trakāk. Piemēram, Kārlim Zuikam uzklupa, kad viņš ieteica lasīt grāmatu “Baigais gads”. Tā esot nacistu propaganda. Par mani vēl neviens nav sūdzējies arhibīskapam.
DDD: Jūs pieminējāt viltus praviešus. Vai saprotu pareizi jūs, ka par viltus praviešiem jāuzskata tie mācītāji, kuri aizstāv pederastus, neiestājas par Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju, tātad būtībā vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu?
I.A.: Jā, tie ir viltus pravieši, jo viņi ir novērsušies no Augstākās Patiesības! Evaņģēlijā izteikta doma, ka šie viltus pravieši pavedīs daudzus prātus. Tieši tas jau tagad notiek.
Par Baznīcas grimšanu liecina arī tendence uz ārišķīgumu. Es domāju tieši luterāņu baznīcu, kas ievieš nevajadzīgus ārišķīgus rituālus – kūpina vīraku un maina talārus. Es to visu ignorēju, pieturoties pie melnā, jo Dievam nav svarīgi, kādā paltrakā sludina. Svarīgākais, kas tiek sludināts! Baznīca izvairās no stingrības patiesības aizstāvēšanā. Kā piemēru varu minēt jau iepriekš pieminēto izvairīšanos no Latvijas vēstures taisnīgas traktēšanas.
DDD: Kādēļ tas tā notiek?
I.A.: Baznīca laikam pārāk aizraujas ar saukļa “Mīli savu ienaidnieku!” sludināšanu.
DDD: Ko tas, jūsuprāt, nozīmē – mīlēt savu ienaidnieku?
I.A.: Man ir savs tulkojums šim izteicienam. Ja viņš ir liels nelietis un dara postu cilvēkiem, tad es uzskatu gandrīz par savu pienākumu viņu likt pie sienas, lai tie posta darbi izbeigtos, lai viņš vairs neturpina grēkot. Tā ir mīlestība! Taču šādu manu izpratni augsti baznīckungi nepieņem.
Arī aicinājums okupantiem un kolonistiem braukt prom no Latvijas ir mīlestības žests, jo mēs jau tikai gribam, lai šiem cilvēkiem ir labāk. Nekur nav tik labi kā Tēvzemē!
Sabiedrība krīt bezdibenī
DDD: Kādēļ cilvēki to nesaprot?
Imants Alksnis: Latvieši laikam ir sajukuši. Man pat gribētos teikt, ka cilvēkiem ir apzināti sajaukti prāti. Ņemsim par piemēru to pašu pederastiju. Ir ļoti svarīgi, ka to publiski nosoda un neļauj to plaši reklamēt kā kaut ko pareizu un labu.
DDD: Padomju laikos par pederastiju sodīja, to nedrīkstēja popularizēt.
I.A.: Tas bija pareizi, kaut gan arī padomju gados pederastija, īpaši augstākajos ešelonos, bija plaši izplatīta. Taču toreiz zināja, ka būt pederastam nav nekāds gods. Tagad šī kauna sajūta ir zudusi. Zviedrijā, piemēram, baznīcā notiek pat viendzimuma laulības. Mācot jaunos mācītājus, ir lekcija arī par homoseksuāļiem. Tas ir totāls pagrimums! Kristus Mācība tiek sagrozīta, pasludinot homoseksuālismu par mīlestību pret savu tuvāko.
DDD: Tad jau zoofilija un visādas citādas filijas, tajā skaitā arī pedofilija, ir attaisnojama, jo jāmīl visas Dieva radībiņas?!
I.A.: Tā sanāk. Nav jāšķiro – jāmīl viss, kas nāk pretim, neatkarīgi no dzimuma un vecuma.
DDD: Ne tikai jāmīl, bet arī ar visiem mīļajiem objektiem jākopojas…Kristus droši vien tādus “mīlētājus” nesaudzētu…
I.A.: Viņš rīkotos tāpat kā ar tiem naudas mijējiem, kurus padzina no Sava Tēva nama. Šodien daudzi tiktu izmesti no Baznīcas. Cilvēki aizmirst, ka Kristus arī tagad ir mūsu vidū un kataklizmas, civilizāciju bojāeja ir tēlaini jāuztver kā augļotāju izmešana no svētnīcas. Ceru, ka es vēl savā mūžā piedzīvošu to brīdi, kad notiks kārtējās pārmaiņas.
DDD: Diemžēl sabiedrības degradācija notiek tik strauji, ka tas brīdis var būt jau ļoti tuvu.
Mācītājs par pederastu un lesbiešu nodokli
DDD: Mūsu avīzes lasītājs Bruno Bārs ir izteicis priekšlikumu ieviest pederastu un lesbiešu nodokli. Kā jūs to vērtējat?
Imants Alksnis: Domāju, tas būtu vietā, jo viņi taču dzīvo uz tautas rēķina, nedodot neko pretim. Pirmkārt, tas ir pensijas jautājums. Viņi taču saņems pensiju no cilvēkiem, kas galu galā ir dzimuši normālās laulībās, bet paši šajā lietā nebūs neko darījuši. Ja visi būs tādi kā viņi, tad nākamās paaudzes vispār nebūs. Manuprāt, mēs varam tikai nožēlot, ka pederastu un lesbiešu vecāki nebija tādi paši, jo tad arī viņi nebūtu radušies.
DDD: Pederasti un lesbietes nerada bērnus, bet savas rindas papildina, izvēršot plašu propagandu, stāstot bērniem, ka tas ir kaut kas labs.
I.A.: Tā ir viena ellīga lieta – pavedināt nenobriedušu cilvēku.
Intervēja Liene Apine
Pirmpublikācija: “DDD” Nr.15(193), 2009. gada 17.–30. jūlijs
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.14(508), 2022. gada 29. jūlijs–11. augusts