NO “DDD” ARHĪVA: JOPROJĀM AKTUĀLI
Saruna ar Valsts policijas priekšnieku, ģenerāli Valdi Voinu
Policija: sabiedrības spogulis
DDD: Neveiktā dekolonizācija ietekmē arī policijas darbu, precīzāk – policistu attieksmi pret cilvēkiem. Esam vairākkārt rakstījuši par gadījumiem, kad policisti, nelatvieši, izturas neadekvāti, netaisnīgi pret latviešiem. Kā šādās situācijās latviešiem vajadzētu rīkoties?
Valdis Voins: Policija ir sabiedrības spogulis. Policijā strādājošos nešķirojam pēc nacionālās piederības.
DDD: Mums zināmi konkrēti gadījumi, kad latvieši cieš no krievvalodīgo policistu netaisnības, naida. Piemēram, vēl nesen policija aizturēja nacionāli noskaņotu latvieti Aini Sproģi, jo krievvalodīgajiem policistiem nepatika, ka viņš pilda savu pilsoņa pienākumu, fiksējot policijas bezdarbību.
V.V.: Nevaru komentēt konkrēto gadījumu, jo neesmu iepazinies ar lietas materiāliem. Pieļauju, ka atsevišķi gadījumi ir bijuši, taču nevaru komentēt, nezinot konkrēto situāciju. Nevaru balstīties uz informāciju tikai no vienas puses.
Policijā ir daudz tā saucamo krievvalodīgo. Daļai no viņiem ir pat problēmas sazināties latviešu valodā, taču situācija uzlabojas, jo dzīve piespiež iemācīties latviešu valodu. Policijā lietvedība ir latviešu valodā, tādēļ ir gandrīz neiespējami strādāt, nezinot valsts valodu. Katrā ziņā man negribas piekrist, ka policisti kopumā ir tendēti uz cilvēku diskriminēšanu pēc nacionālās piederības. Redzu, kā strādā krievvalodīgie policisti, piemēram, 16. martā vai 9. maijā. Būtībā policijai pēc etniskā sastāva ir jābūt procentuāli tādai pašai, kāda ir sabiedrība.
DDD: Tātad puse uz pusi?
V.V.: Apmēram. Precīzus skaitļus, protams, nevaru nosaukt, jo nav veikta tāda veida policijas darbinieku skaitīšana, izvērtēšana. Arī pasaulē vērojama prakse policijā iesaistīt to etnisko grupu pārstāvjus, kuri kompakti dzīvo attiecīgajā teritorijā. Piemēram, Vācijā policijā strādā arī turki, lai viņi spētu komunicēt ar tur dzīvojošajiem turkiem. Neslēpšu, bet Latvijā policistiem ir grūti strādāt, ja viņi nezina krievu valodu.
Kā pārbaudīt policista lojalitāti?
DDD: Runa jau nav tikai par latviešu valodas prasmi, bet gan par lojalitāti. Vai varat, liekot roku uz sirds, teikt, ka krievvalodīgie policisti, Krievijas militāras agresijas gadījumā, šaus uz krieviem?
Valdis Voins: Tas tāds hipotētisks, teorētisks jautājums…
DDD: Ļoti pamatots, jo visiem zināms viedais teiciens: “Gribi mieru, esi gatavs karam!”
V.V.: Apdrošināšanas polisi par katra policista rīcību nevaru izsniegt. Vēsture rāda, ka visos konfliktos tautas sadalījušās – pat latvieši karojuši dažādās frontes pusēs, pat šāvuši viens uz otru.
DDD: Šoreiz jautājums būtībā ir par Latvijas un latviešu nācijas drošību.
V.V.: Tiešām nevaru atbildēt, jo no šāda aspekta policijas darbinieki nav vērtēti. Patiesība par to, uz ko katrs spējīgs, atklāsies tikai reāla konflikta gadījumā. Miera laikos viegli kāpt tribīnē, sist pie krūtīm un lielīties, bet – kā katrs rīkosies, nav zināms.
Agrāk policijas iekšienē bija vērojami bieži gadījumi, kad policisti savā starpā strīdējās pēc nacionālā principa – vieni bija utainie, bet otri – fašisti. Tagad tādu gadījumu gandrīz nav. Kā jau teicu, nevaru katru policistu pārbaudīt, nezinu, kas viņam sirds dziļumos notiek, bet, manuprāt, šo neatkarības gadu laikā lielākā daļa ir pieņēmusi Latvijas valsts noteikumus. Protams, tas neizslēdz, ka viņi jūtas piederīgi krievvalodīgajai kopienai, bet domāju, ka viņi nebūtu gatavi atklāti karot pret mums, latviešiem. Jaunajai paaudzei jau nu tiešām nav vairs tik naidīgu jūtu pret latviešiem kā vecākajai.
DDD: Nevaru jums piekrist, jo naids, kādu izjutām pēc 9. maija tieši no jaunākās krievvalodīgo paaudzes, nav vārdos izsakāms.
V.V.: Piekrītu, taču nedomāju, ka šajā naidā izpaužas vēlme mainīt valsts iekārtu Latvijā, graut tās neatkarību. Valsts iznīcināšanas lozungs nav izskanējis. Lielākā daļa no tiem jaunajiem bļāvējiem pat nav pabijuši Krievijā.
DDD: Nav šaubu, ka šeit dzīvojošajiem krievvalodīgajiem dzīves moto ir: kur labi, tur tēvija. Protams, labāku dzīvesvietu par Latviju neatrast – Eiropas Savienības valsts, kurā var brīvi runāt krieviski un justies kā noteicējiem. Taču jūsu situācijas vērtējums ir apbrīnojami vieglprātīgs, jo šiem cilvēkiem nav nekādu pretenziju pret zemi, taču latviešu tautu viņi ienīst.
V.V.: Varbūt tiešām. Neesmu par to domājis.
Turpinājums: VALDIS VOINS PIRMS 13 GADIEM: POLICIJĀ IR DAUDZ TĀ SAUCAMO KRIEVVALODĪGO. 2. daļa
Intervēja Liene Apine
Pirmpublikācija: “DDD” Nr.15(193), 2009. gada 17.–30. jūlijs
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.13(507), 2022. gada 15.–28. jūlijs