NO “DDD” ARHĪVA: JOPROJĀM AKTUĀLI
Saruna ar bijušo Valsts valodas centra (VVC) Kontroles daļas vadītāju un valodas inspektori Rūtu Līviju Icaku
DDD: Putins ir izstrādājis repatriācijas programmu saviem tautiešiem, kas paredz dažādus atvieglojumus un priekšrocības, taču Latvijas puse ir tā, kas neatsaucas un šos procesus bremzē.
Rūta Līvija Icaka: Protams! Izlūkošanas un citi attiecīgie dienesti joprojām darbojas mūsu valstī. Starp mūsu varas elites elementiem nav grūti atrast tādus, kurus varēja un var ietekmēt pēc sava prāta. Piemēram, par valsts valodu runājot, tādi savaņģoti ierēdnīši gluži vienkārši nelaida cauri patriotiskas idejas un priekšlikumus.
Domāju, ka vistraģiskākie dažāda rakstura pavērsieni sāksies tikai tagad. Pie tā ir novedusi mūsu “augša” – tāda, kāda tā ir, un mūsu tautas apolitiskums, pasivitāte.
Jūs domājat, ka man ar manu raksturu nebija saķeršanās – un ne tikai ar birokrātiem? Nu, labi – uzbruka un piekāva mani viena puse; bet vai jūs domājat, ka man nebija saķeršanās arī ar otru pusi – pašiem latviešiem?…
DDD: Domāju, ikviens latvietis, kurš kaut reizi publiski veikalā, transportā vai kādā citā sabiedriskā vietā stingri pastāvējis uz savām tiesībām runāt un saņemt atbildes latviski no cittautiešiem, ir saskāries, ka otrs latvietis sāk viņu kaunināt un apsaukt. Tas ir fenomens, kuru nekādi nesaprotu.
R.L.I.: Tas patiešām ir nenormāls fenomens! Tā notiek gandrīz katru reizi, kad tu atrodies kādā rindā un pastāvi uz savām tiesībām, lai tevi apkalpo valsts valodā.
Arī no ierēdņu puses saņēmu kritiku un dzirdēju sūdzības, ka esmu par šerpu. Cik reizes nedzirdēju, ka mani manā darbībā Valsts valodas centrā vajagot piebremzēt! Man pārmeta, ka es pārspīlējot latviešu valodas nozīmību Latvijā. Bet, vai tad tas ir pārspīlējums, ja protestēju, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldē, kas bija Tieslietu ministrijas pakļautībā, strādā cilvēks ar viltotu valsts valodas zināšanu apliecību? Mēs ziņojām, ka šai personai ir viltota apliecība, taču viņu tik un tā pēc tam vēl izvirzīja prēmēšanai Tieslietu ministrijā. Un Icakai pārmeta, ka viņa veltīgi ceļ traci! Nu tādi mēs esam… Tāpēc es arī esmu tik pesimistiski noskaņota par mūsu tautas un zemes nākotni.
Vaira Vīķe-Freiberga vājināja latviešu valodas statusu
DDD: Kādu jūs šobrīd redzat latviešu valodas stāvokli valstī kopumā? Sarunā ar laikrakstu “DDD” bijusī VVC vadītāja Dzintra Hirša laikā, kad prezidente Vaira Vīķe-Freiberga bija atmetusi atpakaļ grozījumus Valsts valodas likumā, izteicās, ka tik sliktā stāvoklī latviešu valoda vēl nav bijusi nekad. To Hirša teica pirms vairākiem gadiem, bet pa šo laiku valodas stāvoklis ir pasliktinājies?
Rūta Līvija Icaka: Jā, un mana darba laikā šī mums nebija vienīgā saķeršanās ar prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kanceleju. Neesmu ar viņu tikusies, tāpēc personīgi neesam strīdējušās, taču daudz negāciju un vienaldzības par mūsu darbu un problēmām nāca tieši no Valsts prezidenta kancelejas puses.
DDD: Vai jāsecina, ka Valsts prezidenta kanceleja vājināja valsts valodas statusu Latvijā?
R.L.I.: Zināmā mērā tā var teikt. Katrā ziņā nekādu atbalstu no viņiem nesaņēmām.
DDD: Ne tiesisku, ne morālu?
R.L.I.: Nekādu.
DDD: Tad man rodas jautājums, vai tāds prezidents vispār kalpo tautai, ja nerūpējas, tēlaini izsakoties, par tautas organisma asinsriti – valodu?
R.L.I.: Mūsu bijusī prezidente iekšpolitikā bija vāja. Arī ar padomniekiem viņai nepaveicās. Tā gan ir visu prezidentu kļūme. Jo tur atkal cenšas iesmērēt cilvēkus, kas ir izdevīgi un strādā šauram personu lokam, nevis tautai.
Ja paanalizē 1992. gadu, kad es sāku strādāt, un 2007. gadu, kad beidzu, – tikai vienu brīdi valodas jomā bija pacēlums un uzlabojumi. Bet brīdī, kad prezidente atsvieda atpakaļ spēcinošās izmaiņas Valsts valodas likumā, pamazām viss sāka iet arvien vairāk uz leju. Tomēr, paldies Dievam, raugoties no tautas pamatmasas viedokļa, laukos valsts valodas stāvoklis nav pasliktinājies.
DDD: Tāpēc, ka tur ir latviska vide.
R.L.I.: Protams! Bet arī mazpilsētās sāk celt galvu dažādi radikāli prokrieviski novirzieni…
Turpinājums: KRIEVIJAS IETEKME LATVIJĀ NOSTIPRINĀS. 2. daļa
Intervēja Ilze Liepa
Pirmpublikācija: “DDD” Nr.15(193), 2009. gada 17.–30. jūlijs
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.11(505), 2022. gada 10.–29. jūnijs