LAIKRAKSTAM “DDD” – 20 GADI!
Laikrakstam “DDD” jau 20 gadu. Kad man par to pateica, tas šķita teju vai neticami: mūsdienās, kad ir tik grūti atrast lasītāju tūkstošus un desmittūkstošus, lai ar gandarījumu varētu teikt – mūs lasa! – laikraksts “DDD” iznāk jau 20 gadus, tātad lasītāju ir pietiekami.
Uzrunāšu personiski: esat neganti. Nē, ne histēriski vai spiedzoši, bet tieši – neganti. Savā mierīgumā un pārliecinātībā – neganti. Jūs rakstāt un domājat ar smaidu, kurā nav ne miņas no augsprātīga smīna, kāds mēdz būt nepamatoti pašpārliecinātiem ļaudīm. Tā kā jūsu avīzē nav augstprātības, jūsu vārdos un domās nav arī smīna. Ir tikai smaids, kas apliecina: mēs ejam pa īsto ceļu. Un jūsu negantības māsas ir gudrība un gaume, kas liedz pārkāpt robežu, aiz kuras var sākties pat uzticīgāko lasītāju pārmetumi, ka jūs, raugi, kaut ko pārspīlējat.
Nē, jūs neko nepārspīlējat. Preses piedāvājumā ir jābūt vienam tādam laikrakstam, kas ir neganti ass. Un tādi jūs esat, “DDD”. Tāds laikraksts savulaik bija “Atmoda”, tas savu uzdevumu paveica, un to aizstāja citas avīzes. Toreiz nebija viegli būt un iznākt, jo bija jācīnās ne tikai pret iesīkstējušiem kompartijas stagnātiem, bet arī pret atpakaļrāpulīgiem ikdienas birokrātiem, interfrontistiem un Atmodas neticīgajiem.
Sparīgumā līdzvērtīgi pretcīņas objekti ir arī šodien. Uz Latvijas valsts pleciem sēž simtiem okupantu pēcteču, izmantotāju, neliešu, meļu un korumpantu. Mums visiem kopā jācīnās arī pret šiem nekrietnajiem izaugumiem.
Tāpēc novēlu vēl 500, vēl un vēl 500 iznākšanas reižu. Kamēr Latvija nebūs patiesi brīva, tikmēr laikrakstam jāstrādā, jāver vaļā acis cilvēkiem, reizēm pat jāved pie rokas un pat jāatver sirds. Jo tāds ir arī patiesi brīvu mediju uzdevums: būt par acīm, rokām un sirdi – tiem, kuriem tas nepieciešams. Esiet vienmēr acis, rokas un sirds!
Elita Veidemane
Žurnāliste, bijuši laikraksta “Atmoda” galvenā redaktore