NO “DDD” ARHĪVA: JOPROJĀM AKTUĀLI
Liene Apine
Valsts amatpersonas, meklējot izeju no grūtajiem ekonomiskajiem apstākļiem, ir gatavas izpildīt visabsurdākās tā saucamo starptautisko gudrinieku rekomendācijas, bet iespēju, tēlaini runājot, nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu kārtējo reizi palaiž garām. Runa ir par lielisko iespēju ieviest praksē pozitīvās diskriminācijas principu un tādējādi veicināt ātrāku okupantu aizbraukšanu uz viņu etniskajām dzimtenēm vai uz jebkuru citu viņiem tīkamu valsti.
Šobrīd, kad bezdarbnieku skaits aug gandrīz ģeometriskā progresijā, izmantojot ārkārtas situāciju, varētu pieņemt likumu, kas noteiktu latviešu prioritāti darba tirgū. Šāds pozitīvās diskriminācijas princips paredzētu, ka vispirms ar darbu jānodrošina latvieši un likumīgie Latvijas pilsoņi. Tikai tad, ja kāda darba vieta paliks brīva, uz to varētu pretendēt citi.
Ja valdība uzreiz nespēj ieviest pozitīvās diskriminācijas principu, lai novērstu pieaugošo bezdarbu, vienlaicīgi veicinot strauju okupācijas seku novēršanas procesu, tad vismaz vajadzētu izmantot iespēju atbrīvot no darba tos okupantus, kuri nezina vai arī zina, bet nelieto, latviešu valodu.
Vēl pavisam nesen piedzīvoju gadījumu, kad apsaimniekotāji Rīgas pašvaldības SIA “Krasta nami”, lai novērstu elektrības bojājumus Latvijas Nacionālās frontes birojā, atsūtīja krievvalodīgu elektriķi Deņisovu, kurš zināja tikai vienu vārdu latviešu valodā: “Jā”. Vērsos pie SIA “Krasta nami” dispečeres Allas Krupņikas (viņa, kaut arī ar akcentu, bet tomēr runā latviešu valodā) ar pretenziju, ka viņas atsūtītais elektriķis nezina latviešu valodu un tādēļ nebija iespējams ar viņu normāli sarunāties. Saņēmu strupu atbildi, ka elektriķiem nav jāzina valsts valoda augstākajā līmenī. Pēc SIA “Krasta nami” darbinieces uzskatiem, konkrētā elektriķa zināšanas esot atbilstošas likumā noteiktajām prasībām.
Nevaram lepoties ar stingru valsts valodas politiku, bet tik traki jau arī nav, ka viena vārda “jā” zināšana ar likumu tiek atzīta par pietiekamu valodas zināšanas līmeni. Ministru kabineta noteikumi Nr.296 noteic, ka, piemēram, elektriķim jābūt 1.līmeņa B pakāpes valodas zināšanām. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā biedram Deņisovam jāspēj vienkāršos teikumos sazināties par sadzīves un profesionālām tēmām. Viņam jāprot lasīt un saprast vienkārši teikumi, jāspēj aizpildīt tipveida dokumenti, veidlapas, rēķini un kvītis. Ar viena vienīga vārda “jā” zināšanu elektriķim Deņisovam laikam tomēr nepietiks, lai izpildītu visas Ministru kabineta noteikumos minētās “manipulācijas”.
Par konkrēto gadījumu tika informēts Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis, kurš apliecināja, ka Deņisovs ir kvalificējams kā Valodas centra klients, kurš tuvākajā laikā tiks apciemots. Par valodas inspektora Antona Kursīša Deņisova apciemošanas rezultātiem informēsim arī “DDD” lasītājus, rosinot ikvienu latvieti ziņot Valsts valodas centram par visiem gadījumiem, kad kāds krievvalodīgais, pildot savus darba pienākumus, nezina vai atsakās lietot latviešu valodu. Jāatgādina, ka sūdzības Valsts valodas centra darbinieki pieņem ne tikai rakstiskā formā. Pietiek tikai ar zvanu pa tālruni: 67331814.
Ko ar šādiem deņisoviem darīt? Priekšlikums lakonisks – nekavējoši atlaist no darba, dodot iespēju strādāt latvietim. Nešaubos, ka šādas politikas rezultātā latvieši Latvijā nepaliktu bez darba, bet okupanti un kolonisti iegūtu spēcīgu motivāciju savākt savas mantiņas un doties prom, kur zāle zaļāka un debesis zilākas.
Pirmpublikācija: “DDD” Nr.6(184), 2009. gada 13.–26. marts
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.23(493), 2021. gada 10.–22. decembris