Vilhelms Ļuta, žurnālists
“Saskaņas” atamans Nils Ušakovs instagramkontā ir ierakstījis, ka 75 procenti no slimnīcās nokļuvušajiem kovida pacientiem ir krievvalodīgie. Arī pulmonoloģe Zaiga Kravale ievērojusi, ka “Stradiņos” četras piektdaļas saslimušo ir cittautieši.
Politiķi šādus paziņojumus izvairās komentēt. Tas ir izskaidrojams ar viņa bijību savu elku priekšā. Nedod Dievs, ja kāds muižniekveidīgs komisārs no Briseles vēl sāks apgalvot, ka Latvija atkal pārkāpj migrantu cilvēktiesības. Var gadīties arī vēl ļaunāk, ja Krievijas ķeizars Putins visai pasaulei paziņos, ka fašistiskie latvieši nīdē krievus.
No šāda veida nepatikšanām politiķus var glābt tikai noklusēšana jeb cenzūra. Šādas iemaņas acīmredzot ir pārņemtas no PSRS laikiem, kad krievus nekādā veidā nedrīkstēja “abižot” pat tad, ja viņi iebruka un pastrādāja visādas neģēlības.
Varnešiem ir pieņemts taisnību glabāt sava veida Pandoras lādē, kuru liegts atvērt. Ja to attaisītu vaļā, tad tauta uzzinātu visu patiesību un “tautas kalpiem” būtu jāšķiras no augstajiem krēsliem. Par laimi, prāvu daļu taisnības zina arī statistiķi, kuru ziņas drīkst izmantot.
Iepriekšējā pandēmijas gadā latviešu mirstība palielinājās par trim procentiem, bet cittautiešu par pieciem procentiem. Un šajā nāves skrējienā kovida dēļ no dzīves šķīrās mazāk par pieciem procentiem cilvēku. Turpretī no audzējiem, asinsvadu sistēmas un gremošanas orgānu kaitēm bojā aizgāja astoņpadsmit procenti sasirgušo.
Tagad ir izlemts visas pūles veltīt tikai kovida slimnieku dakterēšanai, bet noņemšanos ar pamatslimību klientiem atlikt uz vēlākiem laikiem. Atliek prognozēt, ka tādējādi neārstēto pamatslimību dēļ mirušo īpatsvars šajā grupā pieaugs vismaz līdz deviņdesmit procentiem. Šis mirstības palielinājums reālos skaitļos var pārsniegt trīs tūkstošus nāves gadījumu. Tā nu mēs, bēgdami no vilka, būsim uzskrējuši virsū lācim.
Ministrs Daniels Pavļuts un viņa līdzrunātāji uzskata, ka saslimstību ar kovidu varētu mazināt, uzsākot komunicēšanos ar krieviem viņu mēlē. Taču realitātē tā būtu tikai tāda salmiņa pasniegšana slīcējam. Četrsimt tūkstoši okupantu, kas trīsdesmit gadu laikā nav pat mēģinājuši saprasties ar pamatnāciju, savu pārliecību nemainīs. Okupanti allaž gribēs pakļauties Kremļa agresoru teiktajam un nevis nīstajai Latvijas varai.
Laiks būtu saprast, ka ļaužu saslimstību ietekmē ne jau kaut kāda tukša komunicēšana, bet gan katram etnosam atšķirīgā iedzimtība, gēni. Dzīves ilgums, par laimi, ir labvēlīgāks latviešiem, nevis migrantiem. Cittautiešu (okupantu) mirstība Latvijā jebkuros apstākļos ir par 33 procentiem augstāka nekā latviešiem. Vidējais ilgums latviešu vīriešiem ir 80 gadi un latviešu sievietēm 85 gadi. Cittautiešu (okupantu) vīriešiem 60 gadi un sievietēm – 75 gadi.
Saslimstība Latvijā pašlaik ir biedējoši augsta. Ar to izceļamies pat pasaules valstu vidū. Bet šāda veida “panākumu” ziņā lielā mērā “jāpateicas” okupantiem, kā arī politiķiem, kas atsakās no deokupācijas.
“DDD” piebilde. Papildinot autora izteikto viedokli, jāuzdod jautājums: vai šī statistika – par okupantu palielinātu mirstību – neliecina par patieso nacionālo sastāvu Latvijas lielākajās pilsētās?! Rīgā, kur latvieši ir mazākumā, protams, saslims un nomirs vairāk to, kas nav latvieši… Tāpat arī Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā…
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.24(494), 2021. gada 23. decembris–2022. gada 13. janvāris