Liene Apine
Gandrīz jau divus gadus diendienā – no rīta līdz vakaram – visos iespējamos veidos cilvēki tiek baidīti ar traģiskajiem statistikas datiem par kovida pandēmiju. Nenogurstoši, izmantojot visādas dīvainas verbālās konstrukcijas, kas vairumam nav saprotamas, samazinās loģiski domājošo cilvēku skaits, paverot iespēju “brīvprātīgi piespiedu kārtā” pieņemt vakcīnu pret kovidu kā vienīgo panaceju, bet absurdos ierobežojumus – kā glābšanas riņķi sabiedrības veselībai.
Diemžēl efektīvi darbojošās apziņas manipulēšanas metodes parasti tiek izmantotas sliktu nodomu īstenošanai, lai gan tikpat veiksmīgi tās varētu lietot vispārības labumam. Tajā brīdī manipulācijas metodes pārvērstos par labu un efektīvu veidu apziņas izaugsmē. Tāpat kā pēc augļiem spriež par koku, tāpat pēc motīva un rezultāta spriež par darbības vai parādības labumu, vērtīgumu vai gluži pretēji – kaitniecību. Ja tagad ir jāatmasko masu informācijas līdzekļu, valdību lietotās manipulācijas metožu ļaunie mērķi negatīvi ietekmēt sabiedrības apziņu, tad situācijā, kad šīs metodes tiktu izmantotas, lai sabiedrības vēlmes vērstu uz labu, arī propaganda pārvērstos par ko labu.
Esam jau vairākkārt rakstījuši, ka sabiedrības vairākums nevēlas deokupāciju un dekolonizāciju, jo par tās nepieciešamību ikdienā nerunā ne valdība, ne mediji. Vērojams pat pretējais: vēsturiskā taisnīguma atjaunošana tiek dēvēta par nacionālā naida kurināšanu. Cilvēki, kuri nav spējīgi paši iedziļināties, kuriem ir bail un nav vēlēšanās apgrūtināt sevi ar pienākumiem pret savu tautu, labprāt tam notic un dzīvo mierā ar domu, ka deokupācija un dekolonizācija jeb atbrīvošanās no okupantiem un kolonistiem ir naida kurināšana un arhaiska ideja, kurai šodien vairs nav nekādas jēgas, jo “ir jau par vēlu un kur gan viņi (krievvalodīgie okupanti un kolonisti) brauks?!”
Viss būtu citādi, ja valsti vadītu cilvēki, kuru mērķis ir nevis iznīcināt, bet izglābt latviešu tautu. Tad šobrīd ļauni izmantotā informācijas atkārtošana tiktu liktu lietā labi – labiem mērķiem, atmodinot latviešos dziļi paslēpto pienākumu atbrīvot savu zemi no okupantiem un kolonistiem.
Propagandas metožu enciklopēdija
Kā mūs apstrādā prese, politiķi un reklāma
Viktors Soročenko, Sociālais psihologs, Ukrainā
“Plašsaziņas līdzekļi šodien ir ideoloģijas, nevis informācijas instruments.”
S. Kara-Murza
Atkārtojums
“Masas par patiesību sauc informāciju, kas ir viszināmākā,” rakstīja Džozefs Gebelss. “Cilvēki parasti ir daudz primitīvāki, nekā mēs iedomājamies. Tāpēc propagandai pēc būtības vienmēr jābūt vienkāršai un bezgalīgi atkārtotai. Galu galā izcilākos rezultātus sabiedriskās domas ietekmēšanā sasniegs tikai tie, kuri spēj problēmas reducēt līdz vienkāršākajiem vārdiem un izteicieniem un kuriem ir drosme tās pastāvīgi atkārtot šādā vienkāršotā formā, neskatoties uz augstprātīgo intelektuāļu iebildumiem.”
Viena no efektīvākajām propagandas metodēm ir nerimstoša vienu un to pašu izteikumu atkārtošana, lai pie tiem pierod un sāktu uztvert nevis ar saprātu, bet ticību. Cilvēkam iegaumētais vienmēr šķiet pārliecinošs, pat ja iegaumēšana notikusi tīri mehāniska reklāmas vai kaitinošas dziesmas atkārtojuma rezultātā. Šajā gadījumā ir jāietekmē nevis ienaidnieka idejas un teorijas, bet gan vidusmēra cilvēka ikdienas apziņa, ikdienas “mazās” domas, vēlmes un rīcība.
Itāļu filozofs Antonio Gramši rakstīja: “Tas nav kādas patiesības paziņojums, kas radītu apziņas apvērsumu. Tas ir milzīgs grāmatu, žurnālu, brošūru, avīžu rakstu, sarunu un strīdu daudzums, kas bezgalīgi atkārtojas un savā gigantiskajā kopumā veido to papildu piepūli, no kuras dzimst kolektīvā griba, kas nepieciešama, lai darbība notiktu.”
Psihologi ir veikuši lielus pētījumus, lai noskaidrotu atkārtoto ziņojumu īpašības, kas nodrošina iegaumēšanu. Tika konstatēta kritiskās laika vērtības klātbūtne: pilnam ziņojumam jāiekļaujas intervālā no 4 līdz 10 sekundēm, bet atsevišķām ziņojuma daļiņām – intervālā no 0,2 līdz 0,5 sekundēm. Lai uztvertu ziņojumu, kas neietilpst 8–10 sekundēs, cilvēkam jau ir jāpieliek pūles, un retais to vēlas darīt. Atmiņa šādu ziņojumu vienkārši izmet. Tāpēc kvalificēti televīzijas raidījumu redaktori izmanto primitīvus tekstus, bieži vien izmetot no tā loģiku un sakarīgu nozīmi, aizstājot tos ar asociācijām un vārdu spēli.
Atkārtošana ir galvenais sliktas propagandas līdzeklis. Tāpēc pēc atkārtošanas klātbūtnes var atšķirt, kas ir kas. Ja pēkšņi plašsaziņas līdzekļi katru dienu sāk malt vienu un to pašu tēmu, izmanto vienas un tās pašas verbālās konstrukcijas – ir jāuzmanās, jo tas liecina par “netīru lietu”.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.24(494), 2021. gada 23. decembris–2022. gada 13. janvāris