Saruna ar ugunsdzēsēju-glābēju Juri
DDD: Kas tevi pamudināja nesamierināties un pretoties piespiedu vakcinācijai?
Juris Silavs: Pirmkārt, uzskatu, ka jebkura vakcinēšanās ir brīvprātīga. Otrkārt, kā varam sevī laist iekšā kaut ko, kas nav līdz galam pārbaudīts. Nav noskaidrotas blaknes, par tām atklāti nerunā. Netiek skaidroti gadījumi, kad vakcīnu saņēmušajiem rodas dažādas veselības problēmas, pat letāli gadījumi. Treškārt, ja būtu reāls kara stāvoklis, tad varētu riskēt arī ar nepārbaudītām vakcīnām, ja patiešām tas nepieciešams. Bet šodien kara nav.
DDD: Valdība, mediķi, žurnālisti, raksturojot cīņu ar kovidu, lieto dažādus militāros terminus: karš, fronte, cīņa pirmajās rindās… tavuprāt, tā ir nejauši izvēlēta leksika? Tiek izsludināts pat ārkārtas stāvoklis un noteikta komandantstunda, liedzot iziet no mājām.
J.S.: Domāju, ka tas ir ļoti pārspīlēti, lai cilvēkus ierobežotu, piespiestu vakcinēties – lai pakļautu un izmantotu.
DDD: Daudzi tavi kolēģi arī no citām valsts drošības struktūrām samierinās un pakļaujas, piekrīt vakcinēties arī pret savu brīvo gribu. Kādēļ tu nolēmi neklusēt? Vai neklusēt tevi pamudināja iespēja zaudēt darbu?
J.S.:Citiem tas varbūt ir pamudinājums, bet man apnika, ka tik nelietīgi manipulē. Tikai bailes dažus gadus pirms pensijas zaudēt darbu, ierobežojumi iepirkties, tikties ar draugiem, vairākus manus kolēģus piespieda aiziet vakcinēties. Mani šādi ierobežojumi nebaida, taču nevaru pieņemt, ka šādi manipulē. Tādēļ arī nolēmu neklusēt.
DDD: Kas tevi kopš brīža, kad nolēmāt ar kolēģiem aiznest Saeimas deputātiem vēstuli ar aicinājumu neierobežot jūsu cilvēktiesības, ir pozitīvi pārsteidzis?
J.S.: Pozitīvais bija tas, ka cilvēki nebaidās ne no vadības, ne no valdības. Prieku sagādāja arī tas, ka pie Saeimas bija cilvēki, kuri mūs sagaidīja ar ovācijām un atbalstīja. Tas bija patīkami.
DDD: Un kādi ir negatīvie aspekti?
J.S.: Sarūgtina vakcinēto kolēģu attieksme. Pats šobrīd gan esmu uz slimības lapas, tādēļ tieši to neizjūtu, bet dzirdu no citiem kolēģiem, kuri uz darbu dodas ar testēšanas sertifikātiem, ka vakcinētie izturas mazliet augstprātīgi, lai gan paši nemaz nezina, vai nav slimības pārnēsātāji.
DDD: Kā tu vērtē to, kā plašsaziņas līdzekļos tika atspoguļota glābēju rīcība? Ko domā par glābšanas dienesta vadības komentāriem?
J.S.: Informācija tiek pasniegta sagrozītā veidā. VUGD (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests) vadība cenšas parādīt, ka it kā spēs mūs pārliecināt potēties, bet tā nebūs. Šī ir pirmā reize, kad dienesta vadība ir spiesta apzināties, ka dienestā ir cilvēki, kuri spēj pastāvēt par savu viedokli, ka nevarēs ar viņiem tik viegli manipulēt. Viņi nevarēs mums uzspiest savas nelikumīgās darbības, uzskatot, ka mums ir bez ierunām jāpakļaujas. Nebūs tā!
DDD: Vai esi gatavs pamest dienestu?
J.S.: Jā, protams, ja citu variantu nebūs. Dienesta vadība nedomā ne par saviem darbiniekiem, ne cilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība, piemēram, ugunsgrēka gadījumā. Ja glābējiem primārais ir cilvēku dzīvības glābšana, tad dienesta vadībai laikam tas nav svarīgi.
DDD: Kādas bija tavas sajūtas, kad dzirdēji deputāta Rancāna teikto: kas tie par glābējiem, ja viņiem bailes no potes?
J.S.: Pirms tam neko par viņu nebiju dzirdējis. Lai jau cilvēks izrunājas. Gan jau pienāks diena, kad viņš būs savu nopelnījis. Cilvēks nav saskāries ar glābēja darbu, ja domā, ka par 700 eiro gatavi nomirt tikai gļēvuļi. Ja tādiem kā Rancāns mūs nevajag, tad lai tikai komentē un izsaka visādas negācijas. Mēs par to tikai pasmejamies! Tā būtībā ir naida kurināšana, bet mūsu domas tas nemainīs.
Tā saucamā kovidafēra ir mēģinājums vēl vairāk sašķelt jau tā sašķelto sabiedrību. Tas ir bizness, no kā pelna visi pie varas esošie un viņiem pietuvinātie. Manuprāt, ir jāgāž valdība, jāparetina mūsu dienesta vadība, tad jau būs labāka dzīve!
Intervēja Liene Apine
Saistītie raksti: ZVĒRESTS GLĀBT CILVĒKUS, NEVIS REŽĪMU
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.20(490), 2021. gada 29.oktobris–11. novembris