Saruna ar Latvijas Apvienotās Policijas arodbiedrības (LAPA) prezidentu Agri Sūnu
DDD: Sociālajos medijos uzrunājāt cilvēkus, apliecinot gatavību palīdzēt tiem, kuri negrib vakcinēties un tādēļ var zaudēt darbu. Teicāt, ka aizstāvēsit ne tikai policistus, bet arī citu profesiju pārstāvjus. Kas mudināja jūs šādi rīkoties, jo liela daļa baidās nepakļauties valdības rīkojumiem?
Agris Sūna: Es nekad mūžā neesmu bijis tas, kas kā aita pakļaujas, kad ved uz kaušanu. Savu viedokli nekad nebaidīšos paust – pat tad, ja zinu, ka pret mani var tikt vērstas represijas. Šobrīd ir situācija, ka ne tikai daudzi mūsu arodbiedrības biedri, bet arī citu profesiju pārstāvji ir neizpratnē, kādā valstī dzīvojam: vai Latvijā ir demokrātija un izvēles brīvība, vai tomēr dzīvojam totalitārismā. Oficiāli it kā jau sen esam ārā no padomju režīma, it kā vajadzētu būt demokrātijai un tās noteiktajai kārtībai, taču realitātē redzam, ka notiek kaut kādas ačgārnības.
DDD: Tad, nenoliedzot slimības esamību, piekrītat, ka vardarbīgi uzspiestā vakcinēšanās liecina par kaut kādu afēru, kas tiek mērķtiecīgi īstenota Covid-19 aizsegā?
A.S.: Manuprāt, notiek visādas afēras. Es jau sen – vēl pirms šī ārkārtas stāvokļa, kas tagad izsludināts valstī, paredzēju, ka tiks tāds izsludināts, lai varētu atkal nekontrolēti sadalīt līdzekļus. Cilvēki neaizdomājas, ka saņemtos aizdevumus vajadzēs atdot. Neviens mums neko nedāvina: visu atprasīs līdz pēdējam centam. Un maksātāji būsim mēs – vienkāršā tauta, nevis pie varas esošie. Uzskatu, ka viss šis ir tikai tāpēc radīts, lai sadalītu kaut kādu naudu.
DDD: Jūsuprāt, vai pie varas esošie paši izdomā visus absurdos lēmumus vai tomēr seko kādiem rīkojumiem no ārpuses?
A.S.: Nezinu gan, nespriedīšu par to. Pats esmu potējies, bet vai kāds ir devis garantiju, ka nesaslimšu? Un vai kāds var dot garantiju, ka es neaplipināšu citus? Kāpēc tad es skaitos mazāk bīstams par nevakcinēto? Es varbūt saslimstu, izstaigājos ar temperatūru un vēl tūkstoti cilvēku aplipinu. Bet tas, kas nav potējies, saslimst ar temperatūru 38 °C, tajā pašā dienā aizskrien pie ģimenes ārsta, konstatē šo kovidu, un viņš ir aplipinājis tikai divus trīs cilvēkus. Kurš tad beigās ir bīstamāks: vakcinētais vai nevakcinētais? Un kāpēc šīs recesijas jāvērš pret cilvēkiem, ja pote nedod nekādas garantijas?! Ja patiešām grib parūpēties par cilvēkiem, tad lai testē visus pēc kārtas – vakcinētos un nevakcinētos – un nelaiž darbā, kamēr nav negatīvs tests. Kur ir starpība, es to nesaprotu?
DDD: 14. oktobrī ugunsdzēsēji iesniedza Saeimā protesta vēstuli, nevēloties samierināties ar piespiedu vakcināciju. Ne tikai ugunsdzēsēji, bet arī citu profesiju pārstāvji var pazaudēt darbu, ja nepakļausies valdības lēmumam un nevakcinēsies. Cik vispār drošības struktūrās – gan policijā, gan glābšanas dienestā – ir cilvēku, kuri gatavi protestēt vai pat zaudēt darbu?
Nav spēka pretoties vardarbībai
Agris Sūna: Ar protestiem ir tā, kā ir. Mūsu valstī diemžēl nav ne protestu kultūras, ne ticības, ka kādi protesti kaut ko palīdzēs. Var protestēt tūkstošiem cilvēku, bet no Saeimas loga kāds parādīs kādu nepieklājīgu žestu, un ar to viss protests beidzas. Mūsu tauta ir pieradusi ar kājām protestēt: atlaidīs te no darba, aizbrauks projām. Bet tie ugunsdzēsēji, kuri spēja saorganizēties, ir malači! Patīkami, ka viņiem šī akcija izdevās. Mēs jau arī esam gan Saeimai, gan valdībai iesnieguši mūsu pamatotās pretenzijas. Izsūtīsim atklāto vēstuli visiem iestāžu vadītājiem, policijai, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, ieslodzījumu vietām, lai apdomā, ka Kariņa rīkojums ir pretrunā gan vietējiem, gan starptautiskajiem likumiem un konvencijām. Vai kāds no darba ņēmējiem, parakstot darba līgumu, ir piekritis piedalīties medicīniskos eksperimentos?
DDD: Kas notiks tad, ja nevakcinētos valsts drošības struktūrās patiešām atlaidīs no darba? Un vai jums ir zināms, cik tādu patiesībā ir?
A.S.: Pirms divām nedēļām apmēram 30–35 procenti nebija potējušies. Valdības lēmumi – represijas, morālā iespaidošana – daļu policistu ir piespieduši vakcinēties. Domāju, ka tagad nav vakcinējušies tikai kādi desmit piecpadsmit procenti.
DDD: Ja šos cilvēkus atlaiž no valsts drošības struktūrām, kas strādās?
A.S.: Nezinu. Līdz šim tomēr skatījās: labs darbinieks, slikts darbinieks; vai tu spēj kaut ko, vai nespēj. Tagad skaitās, ka labs darbinieks ir tas, kurš potējies. Nevienu neinteresē, vai esi speciālists, profesionālis. No ielas sētnieku nevar paņemt kā profesionāli krimināllietas izskatīšanai. Tas ir absurds, jo cilvēki gadiem mācās, iegūst pieredzi, lai spētu pildīt savus dienesta pienākumus. Jau tagad visās drošības struktūrās trūkst cilvēku. Kas notiks, ja, pasakot: jūs mums nevakcinēti neesat vajadzīgi, – atlaidīs vēl kādus desmit procentus?! No vienas puses, es teiktu, ka ģenerālprokuroram vai mūsu drošības dienestam ir jāierosina lieta, jo premjers Kariņš apdraud valsts iekšējo drošību. Tas, ko viņš tagad dara, ir liels drauds iekšējai drošībai.
DDD: Pieaugs noziedzība, nelegālā robežas šķērsošana…
A.S.: Mums pašiem arī vienam darbiniekam skaidri pateica: darbā tevi vairs neielaidīs – ņem slimības lapu, ej atvaļinājumā vai vienkārši sēdi mājās bez algas. Tas nekas, ka viņa pārraudzībā ir steidzamas lietas. Viņš paklausīja: salika lietu materiālus seifā, aizslēdza to un aizgāja projām. Acīmredzot valstij nav vajadzīgs, lai policisti strādā un atklāj noziegumus.
DDD: … noziedznieki pie varas atļauj darboties noziedzniekiem ielās.
A.S.: Jā. Kā jau teicu, to var klasificēt kā draudu iekšējai drošībai. Ministru kabineta lēmums, kuru apstiprināja arī Saeima, paredz, ka nevakcinētajiem būs jāveic testi par saviem līdzekļiem. Mēs sagatavojām pretenzijas vēstuli, jo uzskatām, ka visas medicīniskās procedūras, ja ugunsdzēsējiem vai citu dienestu darbiniekiem tas ir nepieciešams, jāveic par valsts līdzekļiem. Naktī tiek pasludināts ārkārtas stāvoklis, praktiski izsitot visus ieročus no rokām. Viss sagriezts ar kājām gaisā. Labi, aizsūtījām vēstuli ar mūsu pamatotiem protestiem. Kad saņemsim atbildi –labākajā gadījumā pēc kādas nedēļas. Tad, protams, varam vērsties tiesā. Tiesvedība vēl pāris gadus var vilkties, bet cilvēkiem ēst vajag šodien. Valsts vadītāji rīkojas, pilnīgi ignorējot likumus. Kopā ar Juristu apvienību mēs mēģinām izstrādāt kādu stratēģiju, kā cilvēkiem rīkoties, bet risinājumu vēl neesam atraduši.
Nevis demokrātija, bet totalitārisms
DDD: Ja tā dziļāk padomājam, kam šis viss, jūsuprāt, ir izdevīgi?
Agris Sūna: Nezinu gan. Ja viņi spētu garantēt, ka es nekad nesaslimšu ar šo slimību, bet, slims būdams, nevienu neaplipināšu, tad esmu ar mieru: dodiet vienalga kādu vakcīnu, saduriet kaut visas vakcīnas, bet rakstiski iedodiet garantiju, ka nekad nesaslimšu. Tad es saprotu – to var nosaukt par vakcināciju. Bet tagad tas ir kā ar pirkstu bakstīt mākoņos. Ja kādreiz iedeva poti, kaut vai pret bakām, tad varēja aizmirst par to slimību, tās vairs nebija. Bet vai tad šo vispār var par poti nosaukt?
DDD: Ja paskatāmies citur Eiropas valstīs, neredzu tādas represijas, tādus totalitārus lēmumus, kādus šobrīd piedzīvojam no Kariņa, Pavļuta un visiem citiem.
A.S.: Es ļoti ceru, ka mūsu premjeram karjera turpināsies nevis kā eirokomisāram, bet kā kaut kādam vēstniekam Antarktīdā starp pingvīniem. To viņš ir pelnījis par savām izdarībām. Pilnīgi viss ir ačgārni, par cilvēkiem netiek domāts. Kā jau teicu, jebkurā profesijā nevar cilvēku no ielas paņemt.
DDD: Varbūt tas izklausīsies mazliet kā sabiedrības šķelšana, bet zināmā mērā ārsti, kuri šobrīd klusē par patieso situāciju, ir līdzvainīgi, ka valdība šādi var manipulēt ar sabiedrību.
A.S.: Zināmā mērā tik tiešām daļa no ārstiem ir līdzvainīgi, ka pilnīgi klusē par to, cik bīstami ir potēties. Neesmu dzirdējis, ka kāds būtu pateicis, ka saslimušais vakcinētais aplipinājis tik un tik cilvēkus. Tas tiek noklusēts, un par to vispār neviens nedomā. Vismaz šobrīd, manuprāt, nevar apgalvot, ka nevakcinētais būtu vairāk bīstams nekā vakcinētais. Nevakcinētais, sajūtot pirmās slimības pazīmes, tūdaļ vērsīsies pie ārsta, bet saslimis vakcinētais visur staigās, rādīs savu kodu un visus aplipinās, rezultātu neviens nezina. Varbūt tagadējais saslimstības ir tieši šī iemesla dēļ.
Dzīvojam kaut kādā absurda situācijā. Šodien eju uz darbu un nesaprotu, kas notiek: apsargs prasa nevis dienesta apliecību, bet “Covid kodu”.
DDD: Patiešām absurds! Un ugunsgrēka gadījumā svarīgāks būs kovida sertifikāts, nevis cilvēku dzīvības, īpašums?!
A.S.: Jā, absurds! Vienu dienu esi varonis, otru – nelietis valsts acīs. Tas ir nesaprotami. Tu glāb cilvēkam dzīvību, bet esi nelietis un apdraudi apkārtējos cilvēkus. Acīm redzams loģikas iztrūkums!
DDD: Padomju laikos bija attaisnojums demokrātijas trūkumam, bet šodienas totalitārismam tāda nav vispār. Ir tikai ņirgāšanās un cilvēku pazemošana.
A.S.: Padomju laikos visas klases skolā sauca pie māsiņas un kaut ko potēja, vecākus gan laikam informēja. Armijā tas pats: vajag potes, tad vajag. Bet tagad laiki mainījušies. Padomju Savienībā it kā vairs neesam, tomēr situācija ir absurdāka nekā bija tad.
Nezinu, kam šī sabiedrības šķelšana ir nepieciešama. Var jau būt, ka politiķiem tas ir izdevīgi, bet valsti tas gan iznīcina. Vienīgā cerība, ka uz nākamām vēlēšanām cilvēkiem pietiks smadzenes, lai saprastu, par ko nedrīkst vēlēt. Es uz to ļoti ceru, lai gan arī es nezinu, par ko vēlēt.
DDD: Lai kaut ko mainītu, jābūt kaut kam radikālam. Vai tad Kariņš ir vienīgais, Saeima jau ir pilna ar “skrūvīšu cilvēkiem”, kuri rūpējas nevis par tautas, bet sistēmas interesēm. Redzam, kādi ir balsojumi. Jūs domājat, ka var gaidīt, līdz cilvēki būs tik ļoti nospiesti uz ceļiem, ka beidzot izies ielās?
A.S.: Varbūt tas ir kaut kāds kalpu gēns mums iekšā: kungs saka, mums ir jāizpilda. Būtu brīnums, ja pie mums šobrīd kādi 200 cilvēki izietu par kaut ko protestēt. Bet tie, kas tagad ir mēģinājuši protestēt, dabūjuši pēc tam maksāt pamatīgas soda naudas, jo cilvēki esot bijuši par dažiem vairāk, nekā pieteikts piketā.
DDD: Īstenībā šis laiks ļoti veicina latvietīšiem tik raksturīgo nodevību. Tas izpaudās jau pret nacionāliem partizāniem, tagad atkal…
A.S.: Kas pēc idejas sastādīja izsūtamo sarakstu? Paši bāleliņi vien sastādīja.
DDD: Kā jums liekas, kādas problēmas aiz jezgas ap kovidu paliek sabiedrībai nemanāmas, kam būtu jāpievērš uzmanība?
A.S.: Šajā aizsegā visi ir pilnīgi aizmirsuši par inflāciju, cik viss kļuvis dārgāks, kādi būs rēķini par dzīvokļiem, vai mums to nākamgad kāds kompensēs, vai tikai kādam miljonāram iedos kādu naudiņu, lai bizness nenogrimst. Vai Latvijas gāze drīkst tādu peļņu gūt, ja valstī krīze – dzīvo kaut vai pa nullēm. Šobrīd cenšas novērt uzmanību no tā, kā mēs dzīvosim nākamgad. Vai mēs spēsim maizīti nopirkt vai ne, pat kartupelis tagad jau maksā dārgi.
Amorāli, ka lielākajai daļai sabiedrības ienākumi strauji samazinās, kamēr daži saņem lielās prēmijas, atbalsta maksājumus. Bet citiem jādomā, kā nopirkt zāles un kaut vai desu uz maizes. Ja tev jāsamaksā 60 eiro par ārsta izrakstītām zālēm, tad gandrīz jāprasa, cik tur ir kalorijas, varbūt maizes vietā var iztikt ar tām tabletēm.
Intervēja Liene Apine
Saistītie raksti:
ZVĒRESTS GLĀBT CILVĒKUS, NEVIS REŽĪMU
VAI DZĪVĪBU GLĀBĒJI BAIDĀS NO POTES?
VAI PIESPIEDĒJI IR KĀDU DZĪVĪBU IZGLĀBUŠI?
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.20(490), 2021. gada 29.oktobris–11. novembris