Vilhelms Ļuta
Žurnālists
1932. gadā ar Saeimas lēmumu latviešu valoda noteikta par Latvijas Republikas valsts valodu. Un šis likums toreiz tika godam pildīts.
Ulmaņlaiku noslēgumā vairāk nekā 80% iedzīvotāju ikdienā lietoja tikai latviešu valodu. Poļi, vācieši, krievi, ebreji un citi mazākumtautībnieki centās apzināties savu īsto vietu valstī un pret valodas likumu nekādi neiebilda.
Tagad 30 gadus pēc t.s. valstiskuma atjaunošanas, Valsts valodas likums ir nevis tālāk attīstīts un pilnveidots, bet atstāts pašplūsmē un, tā teikt, suņu apgrauzts. To pārliecinoši pierādīja attiecīgs referendums, kur ceturtdaļa balsotāju (krievvalodīgie) iestājās pret “suņu valodu” un pret Satversmi.
Jāsecina, ka Latvijā izveidojusies nāciju apdraudoša situācija. 25% no valsts iedzīvotājiem ir krievi, bet krieviski runājošo īpatsvars pārsniedz 40%. Izrādās, ka šāda neatbilstība radusies tāpēc, ka gandrīz visi ukraiņi, tatāri, baltkrievi, armēņi un citi iebraucēji Latvijā pāriet nevis uz latviešu, bet gan krievu valodu. Tā saucamā asimilācija norit aplamajā virzienā.
Pārkrievošanās Latvijā notiek pilnā sparā. Ja ulmaņlaikos bija rusificētas tikai divas mazpilsētas – Grīva un Zilupe – kur dzīvoja pusotrs tūkstotis latviešu, tad tagad jau trešdaļa latviešu ir spiesti dzīvot pārkrievotajās pašvaldībās. Pamattauta ir nokļuvusi mazākumā Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Salaspilī, Olainē, Ludzā, Krāslavā un citviet. Jāpiebilst, ka, salīdzinot ar pirmskara laikiem, krievu skaits Rīgā ir palielinājies 7 reizes, Daugavpilī un Rēzeknē 4 reizes, bet Jūrmalā pat 33 reizes.
Tik uzmācīga okupantu pieplūduma dēļ Latvijā ir nostabilizējusies krievvalodīgo kopiena. Iebraucēji pārsvarā pakļaujas Kremļa propagandai un sapņo par Krievijas guberņas izveidi. Bariem visādu mitrofanovu, ģiļmanu, ždanoku, buzajevu priecājas par Krievijas iebrukumiem Gruzijā, Donbasā, Krimā un cer, ka oberčekists Putins ar savu armiju krievus atbalstīs arī Latvijā.
Nožēlojami, ka mūsu varneši joprojām skaisti runā par latviskas Latvijas izveidi, bet atsakās no okupācijas seku likvidēšanas. Baidoties no Kremļa agresīvajiem uzsaucieniem, “tautas kalpi” faktiski turpina impēristu pasākto kolonizācijas politiku.
Varneši izliekas, ka neredz svešmēles pandēmiju, kas plosās Latvijā. Netiek skaidrots, kāpēc latviešu valodā runājošo skaits valstī nesasniedz pat 60 procentus.
Netiek izpausts, kāpēc vairāk nekā 40 tūkstoši latviešu vairs nelieto valsts valodu.
Te vietā ir atgādināt pirms divsimt gadiem izteikto Lestenes mācītāja Kārļa Vatsona deklarēto patiesību, ka valoda ir pēdējā barjera, aiz kuras sākas tautas ceļš uz nekurieni.
Svarīgi atcerēties arī daudzas ulmaniskās atziņas. Mēs nedrīkstam liekties un locīties. Tikai patstāvībā katra tauta var sasniegt visaugstāko kultūrā. Politika jātaisa visas tautas un valsts interesēs.
Tikai cīņa dod uzvaru. Lai latvietis vispapriekšu top par latvieti iekšēji, garīgi, savā apziņā, spēkā, tad Latvija patiesi būs latviešiem.
Šīs ir atziņas, kas ir svētas arī Aivara Gardas vadītajai Latvijas Nacionālajai frontei. Lai šīs atziņas īstenotu, ir jāpanāk DDD programmas realizēšana.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.13(483), 2021. gada 9.–22 jūlijs