Leons Laitāns
Zemnieks Rubenē
Iesākumā Reformu “pātagai” bija arī “burkāns”. Pirmajiem, kuri pagastos un mazākās pilsētas atteiksies no pašvaldībām, solīja un deva 200 tūkstošus latu. Laukos, kuri pirmie cukurbietes nevāks, bet iears – 400 latu par ha! Deva arī tiem, kas cukurbietes turpmāk neaudzēs un arī “prihvatizētajiem” par fabriku sagraušanu.
Slēgt skolas, slimnīcas, pasta nodaļas varēja vienkāršāk – valdība izdomāja “kritērijus”. (Pēckara laikā bērni dažkārt tika apvienoti, 1. un 3. klase vienā telpā, arī 2. un 4. klase – līdzīgi, bet skolu slēgt nevienam nenāca prātā.)
Otrās pakāpes reformu, lai pārvaldītu “personas” bijušajā apriņķa – rajona teritorijā, Saeimā apstiprināja 54 simtdaļas, bet tauta (balsstiesīgie) – tikai 34 no 100!
Manuprāt, tauta atceras patiesības, kuras šodien pieminēt skaitās “politnekorekti”.
Iespējams, ka 3. pakāpes Reforma paredzēta vēsturisko novadu mērogā, nosaucot tos par Reģioniem, jo “Plānošanas Reģioni” jau bieži tiek pieminēti Vidzemē, Latgalē, varbūt arī Zemgalē un Kurzemē.
Pēdējās balsošanas rezultāti liecina, ka to nebūs iespējams realizēt pat ar paklausīgās 4. varas palīdzību, jo tautas vēlreiz modīsies un arī pēdējās pakāpes: Latvijas Reģions un Baltijas Reģions nebūs iespējami (tāpat kā Rīgas metro, Daugavpils HES, slūžu ūdens ceļš Daugavā u.c.).
Rail Baltic un Via Baltic nobeigums tad būs jāveido ar Rebupliskānu nozīmi.
Publicēts laikrakstā: “DDD” 15(485), 2021. gada 6.–19. augusts