NO “DDD” ARHĪVA: JOPROJĀM AKTUĀLI
Intervija ar brīvmākslinieci un skolotāju Ievu Skangali
Mērķis: neļaut uzzināt patiesību
DDD: Daudzi latvieši ir nobažījušies par Eiropas Savienības ienestās ideoloģijas postošo ietekmi. Viena no valstīm, kas ir dibinājušas Eiropas Savienību, ir Vācija, kur tu nereti viesojies. Vai redzi, kā Vācija tiek postīta?
Ieva Skangale: Ja raugāmies uz kopējām tendencēm, ir jāatzīst, ka Vāciju iznīcina tieši tāpat kā Latviju. Gribētu iezīmēt interesantākās tendences, par kurām cilvēki varbūt pat nenojauš. Piemēram, Latvijā ar likumu ir aizliegta komunistu partija. Bet Vācijā tā ir tikpat legāla organizācija kā Merkeles Kristīgo demokrātu savienība. Turklāt, sīkāk papētot šīs partijas aktivitātes, atklājas diezgan pārsteidzoša aina. Tā saucamie komunisti nemitīgi pērk radio un TV raidlaiku, lai katrs desmitais raidījums būtu par holokaustu… Bet pret holokausta propagandu vācieši nedrīkst neko iebilst.
DDD: Holokausts ir ticis pataisīts par jaunu reliģiju?
I.S.: Precīzāk – par sakrālu un neaizskaramu tēmu. Vācieši joprojām jūt ļoti smagu grēka apziņu, kura aizvien tiek kultivēta. Vēstures fakti tiek sagrozīti tik tālu, ka vācieši tik tiešām ir pilnībā pārliecināti, ka viņi bija vienīgie, kas izraisīja karu, un savā vainas apziņā pat nenojauš, ka šos karus un arī vēršanos pret žīdiem patiesībā sponsorēja pasaules bagātākie klani un kādi bija sponsoru tālākie mērķi. Tie, kas vēl kaut ko saprot, ir vāciešu vecākā paaudze, jo ir piedzīvojusi tos laikus. Mani vienaudži un jaunākā paaudze nezina pilnīgi neko, jo propaganda ir tik blīva, ka vācieši pat saviem bērniem neliek vācu vārdus – viņu grēka apziņa ir ārkārtīgi spēcīga. Manas paaudzes vāciešiem ir ļoti daudz krievu vārdu. Man radies iespaids, ka vāciešiem vairs nešķiet būtiski būt vāciešiem.Redzu, ka vācieši šo tēmu negrib cilāt…
DDD: Kuru tēmu?
I.S.: Kara un holokausta tēmu. Viņi jūtas totāli vainīgi. Tiek falsificēta vēsture. Globālais mērķis, domāju, tam visam ir noslēpt patiesību un nekad nepieļaut Nirnbergu-2, kurā tiktu tiesāti arī PSRS noziegumi.
Holokausta propaganda – labi apmaksāta “reliģija”
DDD: Tu ļoti precīzi vērsi uzmanību, ka vairums pat neaizdomājas par Otrā pasaules kara un cilvēku iznīcināšanas – gan ar Hitlera, gan ar Staļina rokām – īstajiem sponsoriem. Bet Vācijā vēl joprojām notiek paššaustīšanās?
Ieva Skangale: Jā, tā izpaužas ļoti skaidri, jo nemitīgi tiek provocēta ar propagandas palīdzību.
DDD: Piemēram?
I.S.: Piemēram, Bonnā pie pilsētas rātsnama ir izņemti bruģakmeņi un ieliktas bronzas plāksnītes ar žīdu autoru vārdiem un grāmatu nosaukumiem, kuras šajā vietā 1933. gadā it kā esot dedzinātas.
1933. gadā Bonnas rātslaukumā esot sadedzināta Rozas Luksemburgas grāmata “Kapitāla uzkrāšana”
Projekta ierosinātāji netiek saukti vārdā, zināms tikai mākslinieks – Hoheizels, kurš, starp citu, lielījās, ka bieži viesojas Rīgā un dzīvo Mākslas akadēmijā blakus [bijušā] rektora Naumova kabinetam, gluži kā bezmaksas viesnīcā…
Šķērsojot laukumu pie Bonnas rātsnama, es jau redzēju, ka tur ir novietota lāde ar grāmatām, kurai apkārt pulcējas šī laukuma “izdaiļotāji” un skolēnu delegācijām stāsta par holokaustu. Vispār par holokaustu Vācijā runā it visur – pat benzīntankos tiek demonstrētas filmas. Pret šo tēmu nedrīkst iebilst neviens. Es mēģināju savus pazīstamos vāciešus pierunāt uzrakstīt Bonnas birģermeistaram vēstuli, lai pajautātu, vai beidzot nepietiek šīs vēstures lappuses nemitīgi cilāt un visām vācu paaudzēm uz mūžīgiem laikiem likt justies vainīgām. Un vai tas ir korekti, ja grāmatu autoru vārdus mīda kājām?
DDD: Vai pierunājāt savus draugus?
I.S.: Jā, taču viņi, protams, saņēma tikai birģermeistara atrakstīšanos par to, ka nedrīkst aizmirst pagātni, projekts jau tiekot realizēts, un tam neesot nepieciešama iedzīvotāju apspriešana, jo finansējums nāk no Holokausta izpētes biedrības līdzekļiem… Birģermeistars turpmākās pārrunās neiesaistījās.
DDD: Vai es sapratu pareizi, ka, jūsuprāt, šai holokausta “reliģijai” ir saikne ar tiem, kas sevi dēvē par komunistiem?
I.S.: Jā, vistiešākā. Pirms gada Bonnas laukumā pie iecerētā projekta propagandētājiem redzēju kādu kungu ar melnām brillēm, kurš stāstīja, ka esot no Holandes. Atpazinu, jo biju viņu iepriekš ievērojusi arī Rīgā 16.martā pie Brīvības pieminekļa. Taču visinteresantākais ir tas, ka nesen Bonnas presē parādījās raksts, apgalvojot, ka konkrētais briļļainais kungs ir rūdītākais komunistu spiegs Bonnā, kurš visus “aukstā kara” gadus esot sniedzis informāciju Vācijas Demokrātiskajai Republikai. Starp citu, šis kungs toreiz man godīgi sacīja, ka rātslaukumā netiks rīkoti nekādi citi pasākumi, jo pilsētai nav un nekad nebūs naudas, bet viņiem, lūk, ir nauda – un reizi gadā viņi rīkos ebreju kultūras dienas, kad dalīs grāmatas un popularizēs holokausta tēmu… Šis projekts tiek realizēts bez iedzīvotāju apspriešanas.
DDD: Jūs pieminējāt arī kādu apšaubāmu mākslinieku Hoheizelu (tagad, 2021. gadā, viņš jau ir miris), kurš bez maksas dzīvojot mūsu Mākslas akadēmijā?
I.S.: Par to es uzzināju, iesaistoties ar viņu diskusijā. Sarunas beigās sacīju, ka esmu no Rīgas, un viņš man atbildēja: “Tā ir burvīgākā pilsēta pasaulē, es jau 20 gadus darbojos Holokausta izpētes biedrībā Baltijas valstīs un dzīvoju Mākslas akadēmijā blakus Naumova kabinetam – jums ir burvīgs rektors.” Tad vēl viņš piebilda, ka Latvijas Universitāte ir lielākais antisemītisma perēklis Eiropā, bet Spārīša kungs esot drausmīgākais antisemīts, kādu vien viņš ir saticis, jo uz aicinājumu vairāk runāt par holokaustu Latvijā un popularizēt šīs idejas, viņš esot izturējies noraidoši un parādījis, ka Latvijas iedzīvotajiem šis temats par holokaustu jau ir līdz kaklam.
“Homoseksuālie nopelni” un “trešais dzimums”
Ieva Skangale: Vēl gribu piebilst, ka “holokausta izpētes” projekti šobrīd tiek realizēti daudzās vietās Vācijā, tajā pašā Bonnā pie namiem tiek stiprinātas plāksnītes ar dažādu ebreju izcelsmes aktīvistu vārdiem, kuri namā ir dzīvojuši, bijuši rakstnieki un sabiedriski darbinieki, sociāldemokrāti… un… cīnījušies ne tikai par sieviešu, bet arī par homoseksuāļu tiesībām… Bieži vien šī “homoseksuālo nopelnu” norāde ir salikta kopāarī ar vientuļo māšu un invalīdu tiesībām.
DDD: Ļoti apzināti viss tiek samaisīts vienā lielā putrā.Vai vācieši jūk prātā?
I.S.: Jā, es ļoti brīnījos, uzzinot, ka Vācijā problēma ir ne tikai 4 miljoni turku, bet vēl viena daļa, par kuru viņi savā apmātībā pat nerunā kā par problēmu, – tie ir 4 miljoni homoseksuāļu! Tātad divas Latvijas!
Es aprunājos ar mammām, latvietēm, kas tur ir ieprecējušās. Izrādās, bērniem jau bērnudārzos un pirmajās klasītēs stāsta, ka nav nekādas atšķirības, vai sieviete precas un mīlējās ar sievieti vai vīrieti – tas esot katra paša ziņā, brīva izvēle. Bērniem māca, ka ir arī trešais dzimums.
DDD: Kas tas tāds – trešais dzimums?
I.S.: Viss šis pasākums pavisam oficiāli tiek saukts par “gender mainstreaming” jeb džendermeinstrīmu. Šis virziens ir aizsācies Pekinā ANO pasaules sieviešu konferencē 1995. gadā. Tātad it kā ar pasaules sieviešu organizācijām, ar feministu organizāciju palīdzību, sākās sarunas par sieviešu tiesībām. Bet tad tika nolemts legalizēt gan abortus, lai neierobežotu it kā sieviešu tiesības brīvi izvēlēties, gan homoseksuāļu politiku, biseksuāļu tiesības un arī trešo dzimtu, kas esot tikai normāli. Tās ir transpersonas un transseksuāļi. Priekšplānā tika bīdītas islāma sievietes, lai uzsvērtu viņu nelīdztiesību un Ķīnas aktīvistes. Metodiskajos materiālos līdzās parādās termini: heteroseksuāļi, lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas, transseksuāļi… Un Vācijā šī programma tiek virzīta ar Merkeles Kristīgo Demokrātu partijas akceptu.Amsterdamas kongresā, kad noslēdza līgumu, tika pieņemta programma, ka visās skolās, institūtos un augstskolās ir jāstāsta viss, ko es jau iepriekš minēju, un arī jāsludina, ka ir iespējams arī trešais dzimums jeb dzimet cilvēkam.
DDD: Lasīju kādā “rokasgrāmatā” par dzimumu aspektu “pareizu integrēšanu” pētniecībā – Eiropas Savienības zinātniekiem tika “izskaidrots”, ka cilvēka dzimums, tāpat kā pati sievišķība un vīrišķība, esot sociāla konstrukcija, kas mainās atkarībā no vietas un laika, kā arī paražām. “Sociālais dzimums” novēršas no izpratnes par dzimumu kā bioloģiski iedzimtu pazīmi un paziņo, ka “bioloģija vai anatomija nav liktenis”…
I.S.: Jā, tasir neaptverami.
Piemēram, Vācijā šis džendermeinstrīms tika oficiāli nostiprināts 2000. gada 26. jūlijā, tas ir jārespektē valsts un arī Eiropas Savienības līmenī. 2003. gadā Kristīgo demokrātu “minoritātes” izveidoja savu pirmo biroju Vācijā.
Esmu secinājusi, ka valstīs tiek meklēti vājie punkti, un tur viltīgi iesētas visas šīs vājprāta sēklas, arī Latvijā, kā redzam. Tiek meklēti un atrasti vajadzīgie cilvēki, lobējoša, uzpērkama grupa, kas pieņem nepieciešamos likumus. Ja vājprāts uzdīgst vienā valstī, otrā, tālāk jau viss aiziet diezgan viegli – tiek pieņemtas Eiropas Savienības direktīvas, un tādā veidā pamazām visi nonāk vienā maļošā katlā.
Un šī pāraudzināšanas ideoloģija Vācijā tiek realizēta jau kopš 2003. gada
DDD: Oficiālā līmenī – kā “nepareizi” domājošo pāraudzināšana?
I.S.: Jā. Pavisam oficiāli tiek pāraudzināti normāli domājošie cilvēki.
Dieva dotās piederības tiek atceltas…
DDD: Vai arī holokausta industrijai ir kāda saistība ar šo homoseksuālisma un transseksuālisma propagandu?
Ieva Skangale: Jā, cilvēkam Dieva dotās piederības – dzimums un tautība – tiek apšaubītas un atceltas. Homoseksuālismam paveras milzīga iespējazelt, un dezinformatīvā ceļā tiek veidota liela cilvēku kategorija, kuri kādu dienu vairs nezinās, kas viņi ir, kāds ir viņu dzimums, kāda ir viņu tautība. Ar sagrozītu “patiesību” injicēšanas metodi mērķtiecīgi iznīcina tautas piederības sajūtu un rada cilvēkā pilnīgu apjukumu. Un tad vēl visu laiku klapē ar holokausta pātadziņu, lai justu tēvu grēkus un bezierunu paklausībā dotos tajā virzienā, kur pasaules varenie bagātnieki novirza…
Holokausta propaganda cenšas cilvēkos apslāpēt patiesas nacionālās jūtas, iestāstot, ka šie noziegumi pret cilvēci ir nacionālisma sekas. Būtībā Eiropas Savienībā cilvēki tiek padarīti par tādiem, kuriem vairs nebūs vajadzības un vēlmes kādu vērtību savā dzīvē aizstāvēt – ne savu tautu, ne savu ģimeni. Viņi tiek veidoti par divkājainiem patērētājiem un darba tirgus resursiem. Kā jau teicu, Vācijā tas izpaužas ļoti spilgti. To visu redzu kā mērķtiecīgu politiku.
DDD: Arī Latvijā šī politika spiežas iekšā un indē mūsu tautas, it īpaši bērnu un jauniešu, prātu.
I.S.: Protams. Bet interesanti, ka uz ļoti daudzām plāksnītēm pie mājām Bonnā ir rakstīts, kad un kur šie žīdu tautības cilvēki ir nogalināti. Rīga līdzās Treblinkai, Aušvicai figurē uz daudzām plāksnītēm. Tādēļ nebūtu jābrīnās, ka pret mums tiek vērsta attiecīga propaganda, jo viņiem ir atspēriena punkts, un viņi to steidzas izmantot.
Starp citu, Vācijā nav nekādas patiesas informācijas ne par Latviju, ne Lietuvu – pilnīgi nekādas. Arī Francijā ir tieši tas pats. Gan mani vācu, gan franču draugi, kuri lasa tiešām intelektuālas avīzes un interesējas par dziļām problēmām, jautā, kā tas ir iespējams, ka viņi neko nespēj uzzināt par mums – it kā latviešu jau nemaz nebūtu… Esmu runājusi ar dažādiem cilvēkiem, kas mēģinājuši kaut ko publicēt Vācijas avīzēs par patieso stāvokli Latvijā, bet viņiem tas nav izdevies. Būtu jāsecina, ka tīšām tiek noklusēti visi procesi, kas notiek mūsu valstī. Eiropā cilvēki zina tikai kaut kādu abstraktu Dombrovska “veiksmes stāstu”, bet nezina neko par patieso genocīdu, kas te notiek. Vairāki mani Vācijas paziņas – gan profesori, gan vecie baroni – no dažādiem avotiem esot dzirdējuši, ka Latviju, Maskavu, Krimu gatavo kā Izraēlas pilsoņu pārcelšanās un pamata bāzes vietu…
DDD: Izraēlā paliek par šauru vai karstu?
I.S.: Es domāju, tur ir pārāk bīstami, jo 50 musulmaņu valstis zina patiesību par to, ko dara šī cilts.
DDD: Tāpēc tiek nīdēti latvieši?
I.S.: Domāju, tā varētu būt
Turpinājums:
Intervēja Līga Muzikante
Pirmpublikācija: “DDD” Nr.7(285), 2013. gada 12.–25. aprīlis
Publicēts laikrakstā: “DDD” 17(487), 2021. gada 16.–19. septembris