Turpinājums no: MŪSDIENU LIBERĀLISMS = SOCIĀLAIS SIFILISS. 1. daļa
Nauda un ļaunums: cilvēci iznīcinoša kombinācija
Saruna ar ekonomistu, bijušo finanšu ministru Uldi Osi
Labdarības globālā mehānika
DDD: Iepriekš sarunā tu minēji, ka virkne miljonāru un miljardieri dāsni finansē dažādas kreisas ievirzes kustības. Rodas jautājums: kas liek vienai no pragmātiskākajām cilvēku grupām, kādi teorētiski ir biznesmeņi, it īpaši tie, kuri sasnieguši veiksmes augstumus un pārticību, tērēt savu daudzos gados nopelnīto naudu mērķiem, kuriem ar biznesu nav nekāda sakara? Zināms taču, ka veselība, veselīgs dzīvesveids un medicīna miljonāru un miljardieru vidū ir izplatītākie labdarības virzieni. Vai tad daudz prātīgāk nebūtu ieguldīt naudu pētniecības programmās, kā ārstēt, piemēram, homoseksuālas tieksmes vai vēlmi mainīt dzimumu?
Uldis Osis: Arī manuprāt, tā tiešām būtu prātīgāk. Bet miljardieru motivāciju nosaka dažādi apstākļi. Lai to saprastu, ir jāpārzina, kā uzbūvēta mūsdienu biznesa pasaule. Paskaidrošu plašāk. Piemēram, pazīstamais ASV miljardieris Verens Bafets (Warren Buffett) jau vairāku pēdējo gadu laikā cīnās ar grūtībām… iztērēt naudu. Viņš jau vairākkārt ar nopūtu izteicies, ka grūti atrast piemērotu kompāniju vai projektu, kur ieguldīt uzkrātos brīvos līdzekļus. Piemēram, 2019. gadā to apjoms bija pāri par 65 miljardiem ASV dolāru[1]. Tiesa, pērn šī naudas gūzma bija samazinājusies līdz 48 miljardiem. Taču – ne tik daudz investējot kādās kompānijās, cik viņa kompānijai Berkshire Hathaway atpērkot tirgū pašai savas akcijas, lai veicinātu to tirgus cenas pieaugumu.
Viņš gan nav vienīgais šāda veida “bēdu brālis” – līdzīgas problēmas pārdzīvo arī citi privātie un institucionālie investori, kuriem ienākošā naudas plūsma sāk atgādināt kalnu lavīnu. Viens no galvenajiem iemesliem ir biznesa jeb ilgtermiņa tehnoloģiskā cikla fāze, kad vairums pasaules tirgū izplatītāko produktu ir sasnieguši to brieduma pakāpi, kad tās sauc par “piena govīm”[2]. Par tādiem ir kļuvuši mobilie telefoni, datori, datoru operētājsistēmas un daudzi citi produkti. Tirgū tie joprojām tiek aktīvi pirkti, bet jaunu, uzlabotu modeļu izstrāde un ievirzīšana tirdzniecībā vairs neprasa tik lielas investīcijas kā sākotnējie varianti. Tādēļ arī to ražojošām kompānijām, kā arī investoriem, kas tajās ieguldījuši kapitālu, strauji pieaug brīvi naudas uzkrājumi. Savukārt jauni produkti, kurus sauc par “jautājuma zīmēm”, vēl nav kļuvuši par “zvaigznēm”. Tie nav sasnieguši tādu tehnoloģisko vai komerciālo gatavību, kas prasītu jaunu rūpnīcu būvniecību ar atbilstošu infrastruktūru, tātad lielas investīcijas, vai arī tās dažas spēj finansēt jau esošas “piena govis”, pašas kļūstot par plašām produktu platformām, kā, piemēram, Apple vai Tesla.
DDD: Tātad bagātnieku jeb “piena govju” problēma ir tā, ka viņiem nav kur likt naudu?
U.O.: Jā, un, lai nepieļautu naudas gulēšanu bezdarbībā, bez jau pieminēto “zvaigžņu” meklēšanas un savu akciju atpirkšanas, daudzi superbagātnieki pievērsušies labdarībai. Kurš gan nav dzirdējis, piemēram, par Bila un Melindas Geitsu labdarības fondu, kas savu divu gadu desmitu pastāvēšanas laikā dažādiem mērķiem grantos piešķīris ap 30 miljardiem ASV dolāru[3]? Vai jau pieminēto Bafetu, kurš labdarībai nolēmis ziedot teju visus savus miljardus vērtos uzkrājumus?
DDD: Bet kāds gan labums no šādiem fondiem – vai tie nes kādu peļņu? Visticamāk, ne tiešā veidā, bet ilgtermiņā, pārveidojot cilvēku domāšanas veidu, mainot vērtību sistēmu, ieguvums ir neizmērojams: ne tikai nauda, bet arī vara. Vai tā?
U.O.: Arī tā. Tu jau iepriekš jautāji, kāpēc bagātnieki finansē dažādas kreisās kustības? Es teiktu, šī ir nodeva viņu personīgajai un visas mūsdienu kapitālisma sistēmas stabilitātei. Tie ir praktiski apsvērumi. Citādi jau arī nevarētu būt. Īsā atbilde ir – globalizācijas ietekme. Koloniālisms tā agrīnā kapitālisma veidolā sen beidzies, tāpat kā pagājuši tie laiki, kad koloniālās lielvaras varēja diktēt pakļautajām valstīm tādus noteikumus, kādus vien uzskatīja par vajadzīgiem savām interesēm. Taču koloniju sistēma pēc Otrā Pasaules kara sabruka un pienāca brīdis, kad, ja gribēji sūknēt naftu, rakt rūdu, vai vienkārši izmantot lēto vietējo darba spēku kādu preču ražošanai, nācās bijušajām kolonijām izrādīt cieņu, vismaz radīt tādu iespaidu vietējā cilts vadoņa, ķēniņa vai vietējā armijas garnizonā iecelta “imperatora” priekšā. Citiem vārdiem, runāt ar viņiem kā līdzīgs ar līdzīgu.
Turklāt vietējo Āfrikas, Āzijas vai Latīņamerikas iedzīvotāju plūsmas metropoļu virzienā, kas bija aizsākušās vēl koloniālisma laikmetā, arvien pieauga. Rezultātā kopējā iedzīvotāju sastāvā palielinās arī imigrantu daļa, dažās ļoti ievērojami. Piemēram, Vācijā imigrantu īpatsvars jau ir ap 19 procentiem un turpina pieaugt. Tas nav maz, un pret viņiem jāizturas vismaz tāpat kā pret valsts pamatiedzīvotājiem. To visu kopumā visos sabiedrības līmeņos nosaka globālā kapitālisma attiecības, kur galvenais mērķis, kā zināms, ir peļņas gūšana. Bet veiksmīgam biznesam vajadzīgs miers, saticība un stabilitāte. Bez labām cieņpilnām attiecībām ar bijušajām kolonijām, citādi atkarīgām valstīm un to iedzīvotājiem, it īpaši tiem, kas pārcēlušies uz vairāk vai mazāk pastāvīgu dzīvu metropolēs, necik laba peļņa nesanāks.
Ilūzija par mieru jeb pūstošā degradācija
DDD: Ir ļoti labi, ka vairums tautu dzīvo mierā, saticībā un bez globāliem kariem (vismaz ārēji tā šķiet). Valstis var attīstīties un pilnveidoties. Bet mūsu iepriekšējā sarunā tu apgalvoji, ka homoseksuālisms un līdzīgas parādības sabiedrībā ir tās degradācijas pazīmes. Vai šeit nav kaut kāda pretruna?
Uldis Osis: Mierīgā, stāvošā ūdenī jau arī sākas pūšana, līdz tas pārvēršas purvā. Līdzšinējie biznesa motīvi noveda pie multikulturālisma ideoloģijas, kas slavināja raibas sabiedrības priekšrocības. No strikti ekonomiska viedokļa tas dažos gadījumos tā varētu būt. Piemēram, Zviedrijā imigrantu īpatsvars kopējā iedzīvotāju sastāvā ir gandrīz 16 procenti. Savukārt, ikgadējais vidējais IKP pieaugums pēdējo desmit gadu laikā tai bija 1,55 procenti, pret vidējo ES – 0,44 procenti. Blakus esošajā Somijā imigrantu īpatsvars ir tikai 7 procenti un vidējais IKP pieaugums šajā pat laika posmā tikai 0,1 procents. Ja šos skaitļus salīdzina, starpība šķiet ievērojama. Taču, ja godīgi, abās valstīs vērojamā ekonomikas attīstība tik un tā ir visai lēna. Arī Vācijā ar gandrīz 19 procentiem imigrantu īpatsvaru, IKP pieauguma temps pēdējos 10 gados bijis vidēji tikai 0,73 procenti un ekonomiskās attīstības temps ES kopumā īstenībā palēninās. Tādēļ tēze par diversificētas sabiedrības ekonomiskajām priekšrocībām nepārliecina.
Aina ir vēl bēdīgāka, ja apskatām sociālo un iekšpolitisko situāciju. Patiesībā Rietumu valstīs integrācijas vietā arvien biežāk sāk raisīties iekšēja neapmierinātība un pieaugt atklātu konfliktu skaits un mērogs. ANTIFA (galēji kreisa “anti-fašistiska” un “anti-rasistiska” kustība, kuru daudzi politikā definē kā teroristisku – red.piez.) un BLM (Black Lives Matter – “Melno dzīvības ir svarīgas” – red.piez.) kustība ASV ir uzskatāms piemērs. Diez vai tā ir vienkārša sakritība, ka, šai kustībai aktivizējoties, arī uzbrukumu skaits, izmantojot šaujamieročus, 2021. gada laikā bija gandrīz četrkāršojies, salīdzinot ar vairāku iepriekšējo gadu vidējo.[4] ASV šī gada 4. jūlija Neatkarības svētku nedēļas nogales laikā tika nogalināti vismaz 233 un 618 cilvēki ievainoti 500 apšaudēs.[5] Tas brīžiem sāk atgādināt pilsoņu karu – ASV kopš 2015. gada smago noziegumu skaits atsācis pakāpeniski palielināties[6]. Krass to uzliesmojums Neatkarības svētku laikā liecina, ka nekārtības pieņem politisku noskaņu, un tas ir kaut kas daudz vairāk nekā vienkārši nekārtības. Acīmredzams, ka liela daļa iedzīvotāju vairs netic Rietumu pasaulē sludinātajām vērtībām un demokrātijai.
DDD: Piedod, bet es nesaskatu loģiku tajā, ko dara bagātnieki, finansējot fondus, kas šo multikulturālismu, sabiedrības degradāciju veicina. Manuprāt, tas ir tieši pretēji loģikai, jo ikvienam normāli domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka multikulturālisms veicina noziedzību, konfliktus un sabrukumu. Attīstīties var tikai tās valstis, kurās pamatnācijas skaits nav mazāks par 75 procentiem.
U.O.: Tā patiešām ir. Vardarbīgu konfliktu skaits pieaug arī Eiropā. Neticami, bet kādreiz tik snaudoši miermīlīgā Zviedrija līdz ar masveida imigrantu skaita pieaugumu un bandu kariem pēdējo gadu laikā kļuvusi par vienu no Eiropas vardarbīgākajām valstīm. Tā izmisīgi, bet pagaidām visai neveiksmīgi, cīnās ar apšaudēm ielās, narkotiku tirdzniecību un citiem pārkāpumiem, apsteidzot pat Itāliju un, jā, arī Latviju, kura rēķinu kārtošanā ar šaujamieročiem vai spridzekļiem ir ES priekšējās rindās.[7] Tikai atšķirībā no ASV, Zviedrijas vai citām valstīm – Latvijā augstais smago un mazāk smago noziegumu līmenis lielā mērā saistāms ar Krievijas ietekmi daļā Latvijas sabiedrības, un tās ir neveiktās dekolonizācijas sekas.
Kopumā es domāju, ka BLM ir sava veida klasiskā liberālisma, līdztiesības un citu demokrātijas atribūtu subprodukts, kurš kā autobusa buferim pieķēries bezbiļetnieks grib ne tikai pabraukties, bet, ja iespējams, braucamo pagriezt arī sev vēlamā virzienā. Tas globālajā kapitālisma sistēmā daļēji ir iespējams, vismaz kamēr biznesa kapteiņi nav atskārtuši, ka viņi ir iepeldējuši tumšos ūdeņos, kur zemūdens straumes sākušas tos virzīt prom no vēlamā mērķa – peļņas. Pienāks brīdis, kad tirgus konkurence izvirzīs jaunus izaicinājumus un radīsies jautājums – sasodīts! Kāpēc nauda tiek izpļeckāta absurdām lietām, kad tās trūkst attīstībai?
DDD: Laikam kaut ko nesaprotu, bet no tevis teiktā izriet, ka vietējie “imperatori” vēlas degradēt savas tautas, tādēļ atļauj mūsdienu kolonizatoriem (superbagātniekiem) ar visādām izglītības programmām graut cilvēku morāles un ētisko vērtību piramīdu?
U.O.: Es neteiktu, ka viņi to apzināti un mērķtiecīgi vēlas. Vairums – droši vien ne. Bet viņi ar gadu desmitiem piekopto nekritisko multikulturālisma un pārspīlētas vienlīdzības politiku faktiski ir izlaiduši džinu no pudeles, paši kļuvuši par šīs politikas vergiem. Es nedomāju, ka viņi ir sajūsmā par BLM bandu ārdīšanos, automašīnu dedzināšanu un veikalu demolēšanu. Grūti arī iedomāties, ka normāli ģimenes cilvēki, kādi vairums miljardieru un starptautisko korporāciju menedžeri noteikti ir, dvēselē atbalsta homoseksuālisma propagandu, jo tas taču skar arī viņu bērnus. Bet viņu pelnīt kārā biznesa politika ir radījusi monstru – dažādus ultraliberālus un atklāti agresīvus sabiedrības strāvojumus, kas ar grautiņiem un praidu ālēšanos demonstratīvi parāda: lūk, mēs esam organizēti, mēs esam vienoti, mums ir spēks un mēs tagad nosakām lietu kārtību. Ja neklausīsiet, būs vēl trakāk! Pasaules varenie tagad atgādina krančus, kas paklīduša kaķa šņāciena pārbiedēti, asti ierāvuši kājstarpē un palīduši zem paklāja.
Un, ja tas, kas pašlaik pasaulē notiek, turpināsies, būs arī trakāk. Tas jau ir mehānisms, kā šķietami augstu labklājību sasniegušas civilizācijas sabrūk kā kāršu namiņš, un sabiedrības morāles krīze ir viens no faktoriem, kas to veicina.
Turpmāk vēl…
Intervēja Liene Apine
[1] Berkshire Hathaway (https://www.macrotrends.net/stocks/charts/BRK.B/berkshire-hathaway/cash-on-hand)
[2] Termina “piena govis” izcelsme ir no konsultēšanas kompānijas Boston Consulting Group produktu attīstības matricas. Saskaņā ar to, katru kompānijas ražojamo produktu var iedalīt četrās attīstības fāzēs: jautājuma zīmes, zvaigznes, piena govis un suņi (https://www.business-to-you.com/bcg-matrix/).
[3] “Forbes” (https://www.forbes.com/sites/forbeswealthteam/2021/01/19/americas-top-givers-the-25-most-philanthropic-billionaires/?sh=20773a551f59)
[4] Washington post. (https://www.washingtonpost.com/nation/2021/06/14/2021-gun-violence/)
[5] CNN (https://edition.cnn.com/2021/07/05/us/us-shootings-july-fourth-weekend/index.html)
[6] BBC News (https://www.bbc.com/news/57581270)
[7] The Guardian. (https://www.theguardian.com/world/2021/may/26/fatal-shootings-have-risen-in-sweden-despite-fall-across-europe-report-finds)
Publicēts laikrakstā: “DDD” 14(484), 2021. gada 23 jūlijs–5. augusts