Labdien, “DDD”!
Pārsūtu Jums savu saraksti ar Zāļu valsts aģentūru (ZVA) par nesamērīgo zāļu cenu sadārdzinājumu Latvijas aptiekās. Kā redzams no ZVA atbildes, Latvijas valsts nekādā veidā neizsargā savus iedzīvotājus no zāļu ražotāju patvaļas un vēlmes iedzīvoties uz slimo cilvēku rēķina, jo “zāļu ražotāja realizācijas cenas ierobežojumus, kā arī aizliegumu cenu paaugstināt normatīvie akti neparedz”.
Dīvaini, ka Saeimā sēdošie “tautas kalpi” rūpēs par Latvijas iedzīvotāju veselību spēja pieņemt normatīvos aktus, kas regulē gan alus pudeļu izmērus veikalos, gan atsevišķu rūpniecības preču iegādes aizliegumu tā saucamās pandēmijas laikā, bet pa visiem šiem 30 gadiem nav spējuši novērst iedzīvotāju aplaupīšanu ar pārmērīgi sadārdzinātajām medikamentu cenām.
Līdzīgi kā manā vēstulē pieminētais borskābes spirta šķīdums, nesamērīgi sadārdzināti ir arī tādi vienkārši medikamenti kā 5% joda spirta šķīdums (okupācijas laikā pudelīte maksāja 19 kap.), aspirīna tabletes (okupācijas laikā desmit 0,5 g aspirīna tabletes maksāja 6 kapeikas), populārākās augu tinktūras (okupācijas laikā maksāja no 11 līdz 22 kap.)… un šo sarakstu varētu turpināt.
Kritiku neiztur arī kādas aptiekas darbinieces skaidrojums, ka vienkāršo zāļu cenas zāļu ražotāji paaugstina, lai daļēji kompensētu dārgo zāļu ražošanas pašizmaksas un padarītu šo zāļu cenas cilvēkiem “draudzīgākas”. Tas būtu tikpat absurdi kā, piemēram, tirgot datorpeles un datorpeļu paklājiņus par simtkārtīgi paaugstinātām cenām, lai paša datora cenu padarītu pircējam draudzīgāku.
Aptieku darbs mūsdienās ir būtiski pārkārtots. Ja kādreiz visās aptiekas vienkāršās zāļu formas (mikstūras, ziedes, pulveri, ārīgi lietojamie šķidrumi u.c.) no izejvielām tika izgatavotas turpat aptiekā, tad tagad gandrīz visas ir pārvērstas par gatavo, rūpnieciski ražoto zāļu tirgotavām. Teorētiski rūpnieciski ražoto zāļu pašizmaksai ir jābūt lētākai par analoģisku zāļu izgatavošanas izmaksām aptiekās, bet mūsdienās zāļu rūpnieciskie ražotāji, izmantojot situāciju, ka aptiekās zāles vairs gandrīz nemaz netiek izgatavotas, nesamērīgi “uzskrūvē” cenas.
Šajā jomā ir vēl daudz faktoru, kas šobrīd kalpo par šķērsli, lai traucētu zāles padarīt lētākas un pieejamākas. Piemēram, noteiktie spirta tirdzniecības ierobežojumi aptiekām, kas liedz brīvi izmantot zāļu izgatavošanai un tirgošanai medicīnisko spirtu bez ārsta receptes. (Šādiem ierobežojošiem noteikumiem pamats bija okupācijas laikā, kad veikalos trūka alkoholisko dzērienu, taču aptiekās 100 g medicīniskā spirta cena zāļu formā maksāja 14 kapeikas, bet tīrā veidā, ar ārsta recepti – 1,42 rubļi. Mūsdienās, kad veikali ir pārpilni ar dažāda stipruma alkoholu ar salīdzinoši lētu cenu, šādiem ierobežojumiem nav nekāda pamata. Toties tas dod iespēju rūpniecisko zāļu ražotājiem nesamērīgi sadārdzināt visas alkoholu saturošās zāles.)
Atsevišķs jautājums ir par to, cik humāni valstij ir noteikt un likt saviem iedzīvotājiem maksāt vēl papildus PVN par jau tā dārgajām zālēm. Vai tiešām cilvēkam vēl būtu jāmaksā valstij nodoklis par to, ka viņš grib ārstēties un būt vesels?!
Nezinu, ko ar šo informāciju darīt, tādēļ nosūtu to Jums – laikrakstam “DDD”.
Cilvēkiem tas būtu jāzina, jo, nepārzinot zāļu ražošanas tehnoloģiju, daudziem rodas maldīgs priekšstats par augsto zāļu cenu pamatotību.
Ar cieņu
Jānis Miezītis
KĀDĒĻ ZĀLES IR TIK DĀRGAS?
Jāņa Miezīša vēstule Zāļu valsts aģentūrai
Labdien!
Gribētu uzzināt, kādēļ Zāļu valsts aģentūra pieļauj pārspīlētu medikamentu sadārdzinājumu Latvijas aptiekās. Konkrēts piemērs. Šodien “Benu Aptiekā – 71” kopā ar citām zālēm iegādājos borskābes 3% spirta šķīdumu 25 ml un samaksāju 4,07 eiro. Kāds pamatojums šādai cenai? Borskābes spirts nav patentmedikaments, arī tā izgatavošana ir ļoti vienkārša un lēta. (Apmēram naža galu borskābes izšķīdina ēdamkarotē spirta.) LPSR [jeb okupācijas] laikā šāda borspirta pudelīte aptiekā maksāja 3 kapeikas. Tātad, parēķinot skaitļos, cena šodien ir augusi 135 reizes(!!!). Ja šādā pašā veidā būtu augusi cena baltmaizei, tad baltmaizes kukulīti, kuru tolaik varēja nopirkt par 22 kapeikām, šodien tam vajadzētu maksāt gandrīz 30 eiro(!!!). Līdzīgi ir ar citiem vienkāršiem un kādreiz lētiem medikamentiem. Protams, nevar gaidīt, lai šodien medikamenti būtu LPSR [jeb okupācijas] laika cenās, taču atšķirība ir pārāk grandioza, lai to varētu izskaidrot ar valūtas maiņām vai izejvielu sadārdzinājumu.
Gaidīšu Jūsu skaidrojumu.
Ar cieņu
Jānis Miezītis
Zāļu valsts aģentūras atbilde
Zāļu valsts aģentūra (turpmāk tekstā – Aģentūra) 2021. gada 9. jūlijā saņēma Jūsu vēstuli, kurā lūdzat sniegt skaidrojumu par medikamentu sadārdzinātību. Kā piemērs medikamentu cenu kāpumam minētas zāles – borskābes šķīdums.
Atbildot uz Jūsu vēstuli, vēlamies informēt, ka zāļu cenu veidošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumi Nr. 803 “Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem”. Aģentūra var sniegt skaidrojumu tikai par zāļu cenas veidošanas kārtību.
Aģentūra informē, ka zāļu cenu veidošanas kārtību nosaka: Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumi Nr. 803 “Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem”. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, zāļu ražotājam, uzsākot zāļu izplatīšanu Latvijā, jādeklarē Aģentūrā zāļu ražotāja realizācijas cena, kā arī laikus jāinformē par cenas izmaiņām. Lai gan zāļu ražotājam jāiesniedz Aģentūrā arī pamatojums cenas izmaiņām, pamatojumam ir vienīgi informatīvs raksturs, jo zāļu ražotāja realizācijas cenas ierobežojumus, kā arī aizliegumu cenu paaugstināt, normatīvie akti neparedz. Aģentūra vienmēr pie cenu paaugstinājuma prasa iesniegt informāciju par paaugstinājuma pamatotību.
Latvijas Zāļu reģistrā ir pieejams tikai viens zāļu produkts ar aktīvo vielu borskābe – reģistrācijas apliecības īpašnieka Rīgas Farmaceitiskā fabrika, A/S zāles Borskābes RFF 30 mg/ml uz ādas lietojams šķīdums (reģ. Nr. 99-0175), kam maksimālā pieļaujamā cena aptiekās ir 4,07 EUR, par kādu arī esat zāles iegādājies.
Aģentūrai ir informācija, ka ražotājs šī zāļu produkta cenu nebija paaugstinājis vairākus gadus; 2020. gada 1. novembrī cena tika paaugstināta par 2,28 %, pirms tam cena nebija mainīta kopš 2018. gada 10. marta, kad tā tika paaugstināta par 14,06%, un ražotājs ir iesniedzis cenas paaugstinājuma iemeslus. Jāņem vērā, ka visiem ražotājiem ir jāievēro Eiropas Savienībā noteiktie augstie zāļu ražošanas standarti, kas prasa papildus izdevumus. Ražošanas izmaksas ceļas, arī paaugstinoties gāzes un elektrības cenai, palielinoties strādnieku atalgojumam utt.
Lai nodrošinātu stingrāku zāļu uzraudzību, Aģentūra tīmekļa vietnē “Latvijas Zāļu reģistrā” (https://www.zva.gov.lv/zvais/zalu-registrs/) publicē un aktualizē zāļu sarakstu ar to maksimāli pieļaujamām cenām aptiekās. Saraksts tiek veidots atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumiem Nr.803 “Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principi”.
Jāatzīmē, ka Latvijā jau šobrīd ir viena no stingrākajām zāļu cenu uzraudzības sistēmām Eiropā – ne tikai valsts regulētajā kompensējamo zāļu sistēmā, bet arī brīvajā zāļu tirgū; tā attiecas gan uz zāļu cenu noteikšanu, gan arī maksimālo uzcenojumu, kuru drīkst piemērot vairumtirgotājs un aptieka.
Ar cieņu
Madara Pūliņa-Cine
Zāļu izplatīšanas informācijas nodaļas eksperte
Publicēts laikrakstā: “DDD” 15(485), 2021. gada 6.–19. augusts