Aivars Gedroics
Nožēlojamie, pērkamie žurnaļugas, kas kalpo sorosītu mafijai un kuru rokās atrodas ap 99,9 procentiem Latvijā pieejamo masu saziņas līdzekļu, ik palaikam nerimstas draudēt:
“Ja jūs, interneta blogeri, rakstīsit to, kas mums un mūsu šefam nepatīk, tad mēs noštucīsim jūs varas iestādēm ‒ un tad tik jūs redzēsiet velnu… sēdēsiet aiz restēm kā mīļie!”
Viņi labi zina, ka arī tiesībsargājošo iestāžu darboņu rindās ir pa pilnam sorosītu un ka policija un citas tamlīdzīgas varas iestādes nekad nav bijušas politiski neitrālas, par vienu un tādu pašu rīcību pret dažādiem cilvēkiem ļoti bieži seko dažādas reakcijas. Lai atceramies centienus savulaik par katru cenu notiesāt Aivaru Gardu un viņa vietnieces; arī Lemberga lietas pašreizējais iznākums neapšaubāmi ir Sorosa bandas politiska pasūtījuma izpilde (te nav runas par to, ka Lembergs ir kosmopolīts un apšaubāmā veidā ticis pie milzu bagātībām; sodīts viņš nav tāpēc, bet cita iemesla dēļ – nedraudzējās un nedalījās ar sorosiešiem). Pašreizējā Saeimā nav neviena deputāta, kas aktīvi vērstos pret Sorosa mafiju, arī iepriekšējās tādu nav bijis, runa var būt vienīgi par to, cik aktīvi kurš varnesis tai kalpo.
Nav brīnums, ka šādos apstākļos Sorosa pakalpiņu nekaunība arvien pieaug, un viņi cenšas padarīt kriminālu gandrīz katru izteikumu, kas nesakrīt ar viņu pašu sludinātajam dogmām. Viņi zina arī, ka absolūtais vairums Latvijas iedzīvotāju ir teju juridiski analfabēti un turklāt arī drausmīgi gļēvuļi (bēdīgi, bet fakts). Lūk, pamats, kādēļ viņi arī nekaunīgi klūp virsū tiem, kas nepūš viņu stabulē. To ilustrē, piemēram, šis raksts “Pandēmijas laikā pieaug naida runa internetā; arvien vairāk cilvēku sauc pie atbildības” (www.lsm.lv), kas tika bagātīgi nocitēts arī Latvijas Radio1 informatīvajos un ziņu materiālos.
Visu raksteli citēt nevēlos ‒ katrs, kam ir interese, var pats to apskatīt, ielikšu šeit zīmīgu fragmentu no tā:
“Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 19. janvārī kādam vīrietim piemēroja 200 stundu piespiedu darbu par darbībām, kas vērstas uz rasu naida un nesaticības izraisīšanu. “Atrodoties savā dzīvesvietā un lietojot savu mobilo telefonu, pieslēdzās sociālā tīmekļa portālam “www.twitter.com”, pieslēdzās pie video ieraksta, kurā redzams, kā melnādainie cilvēki uzbrūk baltādainam smagās automašīnas vadītājam. [Persona] publikācijai pievienoja un tādējādi publiskoja interneta vietnē komentāru: “Blin, tie nig* ir jāšauj.”,” noziegumu aprakstīja tiesnese Signe Grīnberga. Viņa norādīja, ka Latgales priekšpilsētas tiesā par šādu noziedzīgu nodarījuma izdarīšanu kāds tiek sodīts pirmo reizi.”
Kā redzams, konkrētais cilvēks nav vēlējies aicināt iznīcināt nēģeru jeb melnās rases ļaudis kā tādus, viņš tikai aicināja šaut uz tiem, kas bez iemesla sit balto cilvēku (iespējams, baltās rases dēļ), tātad aizstāvēties. Kur gan te var būt kāds nozieguma sastāvs? Pat piecgadīgs bērns spējīgs saprast, ka te vaina tiek novelta “no slimās galvas uz veselo”, proti, nosodīts (un arī sodīts) tas, kurš aicina cīnīties pret nēģeru bandītiem, līdzīgi kā es pirms piecarpus gadiem aicināju izmantot tankus un ložmetējus pret tiem, kas gāž Ungārijas valsts robežas žogus un brūk virsū varas pārstāvjiem, kuri mēģina šo trakojošo pūli savaldīt.
Kosmopolīta Arņa Krauzes un viņam pakalpīgās palīdzes, bijušās kompartijas sekretāres, kas visai neveiksmīgi mēģināja tēlot nacionālisti, Ingrīdas Ābolas uztverē, es esot aicinājis uz vardarbību pret kaut kādam ļaužu grupām, tāpēc mani vajagot sodīt pēc KL 150.panta (ko šī likuma norma nozīmē, mēs vēl iztirzāsim). Daugavpils policijas pārvalde gan domāja citādi un pasūtīja šos abus tālu, tālu… neskatoties uz to, ka viņu viedoklim, neiedziļinājies lietas būtībā, steigā piekrita arī toreizējais ģenproks Kalnmeijers. Taču iepriekš minētajā gadījumā komentāra autors diemžēl izrādījās gļēvs un stulbs, pilnībā piekrita izmeklētāja un prokurora greizajai notikušā interpretācijai, atzina savu neesošo vainu un piekrita atstrādāt cik tur stundas sabiedriskajos darbos. Ko gan citu vēl varēja gaidīt no tiesas, ja ne šādas vienošanās bezierunu apstiprināšanu? Vēl nekad neviens tiesnesis nav teicis apsūdzētajam: “Jūs gan atzīstat sevi par vainīgu, bet es domāju citādi un noraidu apsūdzību pret jums.” Lai kāds mani palabo, ja kļūdos, bet, manuprāt, nekur pasaulē līdz šim tā vēl nav noticis. Taču tos, kas atzīst vainu (arī neesošu), vienmēr simtprocentīgi notiesā.
Sociālā naida un nesaticības izraisīšana?
Šādi nožēlojami ļaudis ar savu rīcību izdara krietni vairāk ļauna nekā laba. Viņi ļauj plūkt uzvaras laurus sorosītiem un rada nevēlamu juridisku precedentu, lai līdzīgā gadījumā kosmopolītiski sorosisks tiesnesis varētu teikt: “Redzat, mums jau savulaik bija analoga lieta, un tur mēs lēmām tā, tāpēc arī tagad varētu lemt līdzīgi… utt., u.tjp.”
Ja esi gļēvs un stulbs un nespēj par saviem vārdiem atbildēt, labāk vispār nesēdies pie datora vai neņem rokā mobilā tālruņa klausuli, protams, nezvani arī uz radio vai TV. Jo tu tur sarakstīsi (samuldēsi) velns zina ko, bet pēc tam liesi gļēvas asariņas, nereti nožēlojot, ko nožēlot nav nekāda juridiska pamata, par lielu uzjautrinājumu sorosiskajiem draņķiem un bailēm tiem, kas gribētu kaut ko teikt pretī pirmajiem, bet nespēj nekādi saņemties to darīt.
Protams, gļēvuļu netrūkst arī daudzu valstu (pat lielvalstu) vadītāju vidū, kā lai te nepiemin Donaldu Trampu, kurš, pretēji simtiem tūkstošu viņa atbalstītāju prognozēm, bez cīņas pameta Balto namu, neskatoties uz to, ka prezidenta vēlēšanu rezultāti tika viltoti par labu Baidenam, bet nopirktie un (vai) iebaidītie ASV tiesneši to negribēja redzēt. ASV armijas vadība bija Trampa pusē un būtu viņu atbalstījusi, ja prezidents būtu izsludinājis ārkārtas stāvokli un pasludinājis velēšanas par neleģitīmām, bet nebija jau Donaldam, pēc manām domām, drosmes kaut kam tādam, savā būtībā viņš ir un paliek veikalnieks, nevis politiķis… Tāpat var pārmest Ukrainas vadībai, kas praktiski bez neviena šāviena 2014. gadā atdeva moskaļiem Krimu un neko nedara, lai to militāri atgūtu… kur nu, viņi pat ar dažiem simtiem Donbasa separu netiek galā, kurus varētu elementāri iznīcināt raķešu trieciena rezultātā. Vārdu sakot, negatīvu piemēru pasaulē ir pa pilnam, taču ne jau no viņiem mums būtu jāmācās…
Bet atgriezīsimies pie manis jau minētā raksta. Citēju:
“Par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu Valsts policija 2019. gadā sāka astoņus kriminālprocesus, bet pērn divreiz vairāk – 16.”
Un ko tad mums būs saprast ar šo “sociālā naida” jēdzienu? Sorosiešu sargsuņi par katru cenu mēģina zem šī jēdziena piepīt klāt nepatiku pret “homīšiem”, ko šie nepareizi dēvē par “homofobiju”, bet, kas īstajā vārdā būtu saucama par “homoheitiju”. Proti, citēju tā sauktā “Latvijas Cilvēktiesību centra” (kārtējais bandītiskais sorosistu veidojums) direktori Anhelitu Kamensku:
“Parādās arvien vairāk lietu, kur persona tiek sodīta par homofobisku naida runu. Tad tā tendence, kas iezīmējās, ka personas tiek sodītas ar piespiedu darbiem no 150 līdz 200 stundām.” Cik noprotu, tad šeit ir darbojies KL 150.pants un bars stulbu ēzeļu, kuriem izmeklētājs teicis, ka viņi to esot pārkāpuši, un viņi tam ar entuziasmu ir piekrituši.
Apskatīsimies Krimināllikumā, kā šis pants skan:
150.pants. Sociālā naida un nesaticības izraisīšana
(1) Par darbību, kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ, ja ar to radīts būtisks kaitējums, ‒
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
(2) Par šā panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi valsts amatpersona vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks, vai personu grupa vai ja tas izdarīts, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, ‒
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
(3) Par šā panta pirmajā daļā paredzēto darbību, ja tā saistīta ar vardarbību vai draudiem, vai par šā panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, ‒
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Kā redzat, runa šeit ir par pazīmēm, proti, tādam cilvēka īpatnībām, kas viņam ir iedzimtas, vai laika gaitā iegūtas, piemēram, zilas acis, gaiši mati, līks deguns, resns vēders, šķība kāja… utt., u.tjp. Ar cilvēka paša izvēlēto (nereti perverso) seksuālo orientāciju (piem., pederastiju, pedofīliju) vai dzīves veidu (laupīšana, zagšana) šīm pazīmēm nav nekāda sakara. Cik saprotu, likumdevēji ir vēlējušies ar panta palīdzību aizstāvēt cilvēkus, par kuriem ņirgājas viņu iedzimto vai iegūto fizisko vai garīgo īpatnību (trūkumu) dēļ. Taču arī tādā gadījumā vajag, lai cilvēkam būtu nodarīts būtisks kaitējums, proti, nepietiek, ja kādam uzkliedz: “Ak, tu šķībais kropli!” ‒ vajag pierādīt, ka tādejādi cilvēkam ir noticis, citēju:
“…jēdziens “būtisks kaitējums” ir noteikts likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23. panta pirmajā daļā, un tas ir konstatējams, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā iestājušās kādas no minētajām sekām:
- nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, un apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses;
- nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par desmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu;
- ievērojami apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses.
Tātad pat gadījumā, ja kāds Sorosam īpaši pakalpīgs “šerloks holmss” mēģina jums piešūt, ka, aizskarot kādu pidaru un pat piesolot viņam “pa purnu”, jūs esat pārkāpis Krimināllikuma 150.pantu (kā jau iepriekš minēju, manā uztverē, uz negatīvām sociālām grupām (piem., laupītājiem) šo pantu nu nekādi nevar attiecināt, un homīšus absolūtais sabiedrības vairākums, paldies Dievam, joprojām vērtē negatīvi, neskatoties uz to, ka labprātīga pederastija sen jau ir dekriminalizēta), tad tik un tā jums jāprasa pierādīt, kādā veidā tam ķēmam ir nodarīts “būtisks kaitējums”. Viegli viņam tas nebūs, ticiet man! Ja vien jūs nesāksit bez iemesla puņķoties, lūgt piedošanu tur, kur nav nekāda pamata to darīt. Visticamāk, lieta tiks izbeigta, nemaz tā pa īstam nesākusies.
Starp citu, nevajag aizmirst, ka katram uzsāktajam kriminālprocesam ir arī savs uzraugošais prokurors, kura loma, ja ticēt viņu virsvadonim Stukānam, nu vairs nebūšot formāla. Šī cilvēka identitāte noteikti jānoskaidro un jāvēršas pie viņa gadījumos, kad izmeklētājam “melns ir balts un balts ir melns”. Tāpat, protams, par notikušo nepamatoto kriminālvajāšanu jāinformē saziņas līdzekļi (ne visi vēl ir Sorosa pusē) un cilvēktiesību organizācijas (kas nav sorosiskas). Un, visbeidzot, jācenšas būtu dabūt sev labu advokātu. Ar pēdējo gan bieži mēdz būt problēmas, jo vairums juristu arī ir gļēvi un stulbi, labprātāk izvairās no “kutelīgam”, politiskām lietām, turklāt gandrīz vienmēr par saviem pakalpojumiem prasa nesamērīgi lielu samaksu. Ar to pats nesen saskāros, vēršoties pie kāda par visai nacionālu uzskatīta advokāta (saukšu viņu par A.A.) ar nieka lūgumu palasīt manu sūdzību tiesai par policistu rīcību un izteikt savas domas, vai viņš piekrīt manai pozīcijai vai ne (tas viņam prasītu kādas 10‒15 minūtes), par ko no manis tika pieprasīta teju astronomiska summa triju ciparu apmērā. Protams, tiku galā bez šī kunga, bet priekštatu par viņu guvu…
Varu palīdzēt!
Tādēļ man nekas cits neatliek kā piedāvāt pašam savus bezmaksas pakalpojumus netaisnīgi apsūdzēto (par rasu, nacionālo, sociālo naidu, par t.s. “Kovida ierobežojumu” neievērošanu… utt.) cilvēku aizstāvībai. Juridiskās izglītības man nav, bet ir drosme un vēlme cīnīties, kā arī šādi tādi panākumi.
Pēc daudzu gadu cīņas ieguvu tiesības šad tad tomēr izteikties Radio “NeBrīvajā mikrofonā” un šaubos arī, vai, vismaz Latvijā, vēl ir kāds cilvēks, kuram ģenerālprokurora personīgi izteiktie draudi ir beigušies ar nožēlojamu čiku. Ne jau tāpēc mani nemēģināja notiesāt, ka būtu nolēmuši mani pažēlot vai saņēmuši no manis kādu pretpakalpojumu, bet vienkārši viņi saprata, ka neesmu gļēvs “plānā galdiņa urbējs” un bez cīņas nepadošos. To pašu gaidu arī no citiem, kas uzskata sevi par Latviešiem un Patriotiem. Par advokātu es viņiem sava statusa dēļ būt nevarēšu, par palīgu un juridisko pārstāvi gan.
Protams, tas nenozīmē, ka es pilnīgi visu darīšu konkrēto ļaužu vietā, es viņiem palīdzēšu, nevis pilnībā atbrīvošu viņus no visām problēmām. (Latvieši, vēršoties pie Visaugstākā, arī vienmēr ir teikuši: “Palīdzi, Dieviņ!”, nevis “Dieviņ, izdari visu manā vietā!”. Tas pats attiecas arī uz laicīgām būtnēm uz šīs zemes.) Pretī prasīšu tikai vienu – nekad nenožēlot izdarīto, neatzīt savu neesošo vainu, neslēgt “rebes” ar varas pārstāvjiem! Tas, kurš darīs pretējo, zaudēs manas simpātijas un uzticību uz mūžu.
Mana e-pasta adrese: aivars_666@inbox.lv, parastais pasts: a.k.32, Daugavpils, LV 5401.
Pārfrāzējot mūsu premjerīša Krišiņa teikto: “Draugi, viss būs labi!” Tikai netaisīsim no bailēm pilnas bikses mūsu tautas ienaidnieku priekšā, bet liksim viņiem baidīties no mums !!!
GĻĒVULIS MIRST 1000 REIZES, VARONIS – TIKAI VIENU!!!
C Ī Ņ A I U N U Z V A R A I S V E I K S !!!
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.7(477), 2021. gada 9.–22. aprīlis