Aleksandrs Klizovskis
Grāmatas “Jaunā Laikmeta pasaules izpratnes pamati” autors
Turpinājums no: ATKALIEMIESOŠANĀS LIKUMS. 6. daļa
(Bhagavan Sri Ramakrishna. Bhagavan)”, 1930.–1945.
Nodaļā “Par domu” bija teikts, kas notiek ar cilvēku pēc viņa nāves jeb iemiesojuma zaudēšanas. Tagad ir nepieciešams dot jēdzienu par iemiesošanos, kas notiek pretējā secībā.
“Nemainīgais ķermenis”, kas paliek pēc fiziskā ķermeņa atstāšanas un sastāv no augstākā mentālā plāna matērijas, pēc tam, kad beidzas tā uzturēšanās debesu mājokļos, nolaižas zemākā mentālā plānā. Tur tas ar Augstāko Būtņu palīdzību sāk ap sevi veidot zemāka mentālā plāna matērijas ķermeni jeb domveida ķermeni, ar kura starpniecību cilvēks domās pēc atkārtotās iemiesošanās.
Kad mentālais ķermenis izveidots, nemainīgajā ķermenī mītošais mūsu Es kopā ar radīto mentālo ķermeni nolaižas astrālajā plānā, kurā no astrālā līmeņa matērijas veidojas astrālais jeb vēlmju ķermenis, ar kura starpniecību atkaliemiesojies cilvēks izteiks savas vēlmes, savas kaislības un emocijas.
Tālāk, tāpat no fiziskā plāna, no ēteriskās matērijas veidojas ēteriskais dubultnieks. Ēteriskais dubultnieks ir nākamā fiziskā ķermeņa oriģināls, jo fiziskais ķermenis jaundzimušajam cilvēkam attīstās tāds, kāds ir ēteriskais dubultnieks.
Kad radīti visi minētie apvalki, sākas cilvēka dzimšana. Augsti attīstīts cilvēks, kurš dzīvo ar augstāko apziņu, pats izvēlas ģimeni, kurā viņam piedzimt. Neattīstītiem cilvēkiem, kas netic nemirstībai un nekā nezina par dzīves nepārtrauktību, šo jautājumu izlemj Karmas Valdoņi. Viņi nosaka ģimeni un apstākļus, kuros mazattīstītajiem cilvēkiem jāpiedzimst, turklāt ievērojot vēlmes un tieksmes, kādas cilvēks parādījis iepriekšējā dzīvē, jeb cilvēka paša radītās sekas.
Fizisko jeb darbības ķermeni cilvēkam dod viņa vecāki. Vecāki var nodot viņam tikai fizisko mantojumu – tādas raksturīgas īpatnības, kas piemīt rasei un nācijai, kurā cilvēks piedzimst. Tas arī ir vienīgais mantojums, ko cilvēks saņem no vecākiem. Visu pārējo jaunajā dzīvē viņš atnes sev līdzi pats.
Cilvēka individualitāte ir veidojusies gadsimtiem ilgi viņa neskaitāmo dzīvju gaitā, viņa tieksmes un spējas uzkrātas iepriekšējās dzīvēs. Jauna dzīve uz zemes dota tālab, lai viņš savu individualitāti pilnveidotu, lai kaut ko pozitīvu pievienotu uzkrājumu kausam. Tā ir cilvēka zemes dzīves jēga, tas ir atkaliemiesošanās mērķis.
Teozofija iedala cilvēci pēc tās attīstības piecās lielās grupās. Pie pirmās grupas pieder tie retie cilvēces ziedi, kas pabeiguši savu cilvēka evolūciju un kļuvuši par dievcilvēkiem. Tie ir Adepti jeb gudrības Skolotāji. Tie ir mūsu Vadītāji, Kuri, apvienojušies Dižajā Baltajā Brālībā, vada mūsu evolūciju. Viņiem atkaliemiesošanās vairs nav vajadzīga, taču tie iemiesojas pēc pašu vēlēšanās evolūcijas mērķu un cilvēces labklājības labad.
Otrajā grupā ir tie, kas sapratuši pilnveidošanās nepieciešamību un apzināti rada savu nākamību. Viņi atrodas ceļā uz pilnību. Lai paātrinātu savu evolūciju, viņi, neskatoties uz savām tiesībām, labprātīgi atsakās no ilgstošas svētlaimes augstākajos Esamības plānos un iemiesojas tūlīt pēc nāves, nenometot pat savu astrālo un mentālo apvalku. Katram, kas “atrodas Ceļā”, ir Skolotājs, kurš pats izvēlas ģimeni un apstākļus, kādos viņam piedzimt.
Trešajā grupā ir kultūras cilvēki, kas tiecas pēc augstiem mērķiem un ideāliem, kuru garīgais apvārsnis paplašinājies līdz dzīvības vienotības un cilvēces vienotības izpratnei. Viņi iemiesojas katrā apakšrasē divas vai vairākas reizes. Iemiesojumu starplaiks ir dažāds un var ilgt no dažiem gadiem līdz pat gadu simtiem un ilgāk.
Nākamā grupa aptver cilvēkus, kuru pasaules uzskats ir aprobežots un kuru garīgais apvārsnis nesniedzas pāri ģimenes, valsts un tautības robežām. Tie ir cilvēki ar pirmatnēju prātu, bez iniciatīvas un bez iztēles. Iemiesojas daudzreiz vienā un tajā pašā apakšrasē, iekams pāriet citā. Debesu novados atpūta tiem ir īsa. Tās ilgums atkarīgs no sekmēm, ko cilvēks guvis laicīgajā dzīvē savā garīgajā attīstībā.
Pēdējā grupā ir pavisam neattīstīti cilvēki. Tās ir jaunas dvēseles, kas nesen iznākušas no dzīvnieku stāvokļa. Viņu prāta attīstība vēl atrodas iedīglī, tie neprot apvaldīt savas mežonīgās kaislības, savu rupjo dabu. Viņi dzimst starp mežoņiem un daļēji civilizētās rasēs, kā arī civilizēto rasu atpalikušos un noziedzīgos tipos. Iemiesojas daudzreiz pēc kārtas vienā un tajā pašā apakšrasē. Starp divām dzīvēm viņiem ir pavisam neliels pārtraukums, bet savu neapvaldīto kaislību dēļ viņi var uz ilgu laiku tikt aizturēti astrālā plāna zemākajos novados.
“Ja kāds apgalvo, ka iemiesošanās var notikt pēc trīstūkstoš gadiem, viņam ir tikpat daudz taisnības kā tam, kas uzsver triju mēnešu starplaiku. Iespēju izzināšanas laime ir nākamības laime. Iespēju izpausmes, nepārkāpjot likumu pamatus, tuvojas pilnībai. Otrajā rasē bija vajadzīgs ilgs laiks, lai iemiesotos, bet sestajā rasē fiziskā un astrālā stāvokļa tuvināšanās samazina ilgo termiņu nepieciešamību.” (Agni Joga, 333.)
Tā kā pozitīvam cilvēkam jābūt ne vien īpašībām, kas raksturīgas dažādu stāvokļu cilvēkiem, bet arī īpašībām, kuras raksturo dažādus dzimumus, tad rodas nepieciešamība iemiesoties gan vīriešu, gan sieviešu ķermeņos. Nevar būt noteikts vīrišķo vai sievišķo iemiesojumu skaits. Viss ir atkarīgs no dvēseles spējas pārveidot iegūto dzīves pieredzi dotībās. Teozofija māca, ka vairāk par septiņiem un mazāk par trijiem iemiesojumiem pēc kārtas vienā dzimumā parasti nemēdz būt. Bieži mēs dzīvē sastopam sievieti ar vīrietisku raksturu un vīrieti ar sievietiskām novirzēm. Tas nozīmē, ka šīs dvēseles ir tikko mainījušas savu dzimumu un vēl nav nostabilizējies līdzsvars starp dzimumu un raksturu. Šī neatbilstība pārsteidz, bet turpmākajos iemiesojumos izlīdzinās.
Maldīgi domāt, ka Reinkarnācijas likumam pakļauti ir tikai cilvēki. Viss, kas eksistē, arī dzīvo. Visam dzīvajam ir arī ķermenis un dvēsele, bet katrs ķermenis mirst un katra dvēsele mūžīgi dzimst, t. i., atkaliemiesojas. Cilvēku un zemāko dabas valstu būtņu atšķirība ir tikai tāda, ka augs vai dzīvnieks pēc savas nāves atgriežas savas sugas kopdvēselē, ienesdams tajā savu iegūto pieredzi, ko tad izmanto visi šīs grupas augi vai dzīvnieki, bet cilvēks ar savu individuālo dvēseli, sevi attīstot, sekmē nevis kādas ļaužu grupas, bet gan visas cilvēces attīstību.
Ap atkaliemiesošanās doktrīnu ir sakrājušās vairākas viltus doktrīnas un mācības, kas tā aptumšojušas patiesību, ka nezinātājam pavisam grūti izprast, kur ir patiesība un kur ‒ maldi. Pseidomācību nejēdzība atstumj cilvēkus no patiesības. Baidīdamies kļūdīties, cilvēks bieži vien kopā ar meliem atmet patiesību vai arī, atzīdams melus, cīnās pret patiesību. Visos šajos gadījumos patiesībai tiek stipri kaitēts.
Par viltus mācībām runājot, var norādīt uz doktrīnu par “dvēseļu pārvietošanos” un doktrīnu par “dvēseles iepriekšpastāvēšanu”. Pirmā māca, ka agrākajās dzīvēs cilvēks bijis dzīvnieks vai augs un nākamībā var atkal pārvērsties par augu vai dzīvnieku. Dīvains un neloģisks ir šāds apgalvojums. Tas norāda, ka šīs teorijas izgudrotāji galīgi nepazīst dzīvības evolūcijas pamatlikumus. Tagad dzīvība uz Zemes attīstās cilvēku, dzīvnieku, augu un minerālu valstīs. Bet bija laiks, kad dzīvība uz Zemes tikko sāka attīstīties un vēl nebija ne cilvēku, ne dzīvnieku, ne augu, bet bija tikai minerālu valsts. Gadsimtiem ilgi augšuptiecīgā dzīvība pūlējās, pārveidodama nepilnīgas formas aizvien pilnīgākās. Katra cikla jeb apļa beigās, pēc gadu miljoniem, zemākā dabas valsts sasniedz augstāku pakāpi: no minerālu valsts rodas jauna kvalitāte – augu valsts, kas turpina attīstīties paralēli pirmajai.
Līdzīgā kārtā no otras dabas valsts izveidojas trešā – dzīvnieku valsts, bet no trešās ceturtā – cilvēku valsts. Tā turpina attīstīties vienlaikus ar agrākajām. Tādējādi pašreizējais dabas valdnieks – cilvēks – ar savu cilvēka apziņu ir Vienotās Dzīvības ceturtā apļa jeb ceturtā cikliskā perioda radošo pūliņu veidojums. Līdz viņam dabas valdnieks bija dzīvnieks ar savu dzīvnieka apziņu, bet pirms tā – augs ar auga apziņu.
Redzams, ka dzīvības attīstības likums paredz tikai progresīvu kustību. Regresīvas kustības evolūcijā nav. Ikviena dzīvības forma var attīstīties tikai par augstāku formu. Patstāvīga, apzināta pāreja zemākā formā ir kosmisko likumu pārkāpums. Šādos gadījumos likuma pārkāpējus skar ļoti smagas sekas.
Turpmāk vēl…
Aleksandra Klizovska grāmatu “Jaunā Laikmeta pasaules izpratnes pamati” un citas apgādā “Vieda” izdotās grāmatas ir iespējams iegādāties grāmatnīcās visā Latvijā, kā arī apgāda interneta veikalā: www.vieda.lv