Vilhelms Ļuta
Žurnālists
Pašlaik pilnā sparā rit pašvaldību vēlēšanu kampaņa. Visus aicina balsot. Bet vai pie tām urnām ir vērts iet? Izrādās, ka šie gājieni neattur nokļūšanu no paradīzes ellē.
Šo atzinumu vēlos pamatot ar sava dzimtā Asūnes pagasta pieredzi, aktīvi piedaloties gan sovjetiskajās, gan atjaunotnes vēlēšanās.
Vispirms jāpiemin, ka dzimtais pagasts Daugavpils apriņķī pirms kara bija veiksmīgāko pašvaldību skaitā. Pagastā bija daudz turīgu saimniecību, plaši attīstītas daudznozaru ražotnes. Aktīvi darbojās kultūras un izglītības iestādes. Daudzu asūniešu vārdi izskanēja ārpus pagasta robežām. Pasaules slavu iemantoja te dzimušais rakstnieks un parapsihologs Konstantīns Raudive (Zentas Mauriņas vīrs). Visai plaši zināmi arī asūniešu rakstnieki Norberts Neikšūnīts, Konstantīns Aizpurs, katoļu bīskaps Edvards Pavlovskis un desmitiem citu dažādu mākslas veidu pārstāvju, zinātnieku, profesoru.
Diemžēl 1940. gadā okupanti asūniešu ziedu laikus pārtrauca. Tika organizētas “komunistiskās vēlēšanas”, un panīkums sākās. Okupācijas gados staļinisti no pagasta ārā “izdzīvoja” piecus tūkstošus jeb 80 procentus latviešu. Vienlaikus krievu skaits pagastā tika trīskāršots. Šāda masu migrācija radīja to pašu rezultātu, ko masu deportācija.
Arī pēc valstiskuma atjaunošanas dzīve Asūnes pagastā neko daudz nemainījās. Puse okupācijas laikus pārdzīvojušo latviešu pameta savas dzīvesvietas. Tagad bijušais lepnais pagasts praktiski palicis par tukšu vietu. Viss nokrities gandrīz līdz nullei.
Tāpat kā asūniešus, nelabvēlīgs liktens piemeklējis arī pārējo Latgali, kur palikusi tikai trešdaļa no pirmskara latviešu skaita. Daugavpilī un Rēzeknē okupanti krievu skaitu četrkāršoja. Pārkrievoja arī trešdaļu Latgales pagastu.
Vai mūsu politiķi pacentās kaut daļēji novērst okupācijas sekas Latgalē? Izrādās, ka nē. Globālā aspektā par Latgali varneši ierunājās tikai vienu reizi. Tas notika 2007. gadā, kad par beigta ēzeļa ausīm Krievijai tika atdota Abrene ar sešiem pagastiem. Šī darījuma galvenie iedvesmotāji bija A. Kalvītis, V. Vīķe-Freiberga un A. Pabriks. Viņus atbalstīja 69 Saeimā iekļuvušie kangari. Satversmes prasība novadu robežu grozīšanas gadījumā rīkot tautas nobalsošanu pilnībā tika ignorēta. G. Kūtra vadītā Satversmes tiesa konstitūciju pārkārtoja tā, kā politiķi vēlējās.
Pēc Abrenes uzdāvināšanas varnešiem pazuda jebkāda interese par Latgali. Viss tika atstāts pašplūsmē. Citiem vārdiem sakot, tika ļauts turpināties abrenizācijas procesam. Nākotnē varbūt radīsies iespēja visu Latgali uzšķiņķot Krievijai par beigta lāča ausīm.
Kāpēc mūsu varneši rīkojās tik nodevīgi? Acīmredzot viņiem tā darīties liek sovjetiskā domāšana, ieradums pakļauties kungiem no Kremļa un Briseles.
Pareizi rīkoties spēj tikai brīvi ļaudis, īstie savas Tēvzemes patrioti, kurus vieno Latvijas Nacionālās frontes programma par okupācijas seku likvidēšanu.