Senie Jūrmalas iedzīvotāji ir satraukušies par pārmaiņām viņu pilsētā. Jūrmala jau tagad ir pārvērtusies, lai apkalpotu svešu tautību jaunienācējus. Latvieši tiek mērķtiecīgi izspiesti no šīs pilsētas, un viņu vietā ienāk sveši bagātnieki, kuri, nopirkdami dārgu īpašumu, iegūst uzturēšanās atļaujas. Par to, kas patiesībā notiek Jūrmalā, uz nopietnu un pagaru sarunu aicinājām jūrmalnieci, latviešu tautas patrioti Ievu Skangali.
MAJORU, DZINTARU, BULDURU, LIELUPES NOLAUPĪŠANA
Saruna ar jūrmalnieci – brīvmākslinieci un skolotāju Ievu Skangali
Ieva Skangale: Kad uzcels Lielupes krasta stiprinājuma būvi ar jauno promenādi jeb pastaigu taku, no piekrastes tiks izspiesti airētāji. Tas pavērs ideālu panorāmu Majoru muižai uz Lielupi – un tad beidzot dome ķersies klāt 25 gadus brucinātajai, marinētajai barona Firksa medību muižai. Tur ierīkos kādu ekskluzīvu kazino, restorānu, viesnīcu kompleksu kā rajona centru vai ko līdzīgu. Pa to laiku būs galēji likvidēti mazdārziņi Dzintaru pļavās. Tās tiks pasludinātas par degradētām teritorijām, kuras apbūvēs ar daudzstāvu mājām. Tāpat kā citi pļavu nogabali, kas mistiski tiek iztirgoti jau pasen.
Promenādes turpinājums paredzēts kā koka laipu un grantētu pastaigu taku ierīkošana cauri biotopam Majoros–Dzintaros–Bulduros gar visu Lielupes krastu. Jo Bulduru dārzkopības tehnikums ar gudru ziņu jau nodots Zemkopības ministrijas pārvaldījumā un tiek gatavots viss, lai to likvidētu vai pārceltu uz citu vietu. Tiek plānoti jau veseli daudzstāvu kvartāli, netālu taču ir RIMI, MAXIMA, LIDL… Tālāk līdzīgi tiek pārņemta visa Lielupes piekraste līdz pat Lielupes ietekai jūrā. Buļļu ciems, Raga kāpa jau pilnībā iezīmētas varnešu plānos kā 12 stāvu būvju citadele. Vienlaicīgi daudzdzīvokļu ēkas “uzbruks” no dzelzceļa puses. Vēl intensīvāk visos stūros, kur vien izdosies izplēst no pamatiedzīvotājiem kādu zemes gabalu, notiks līdzīgu ēku celtniecība.
“Bagāto bomžu barakas”
DDD: Daudz dzirdēts, ka Jūrmalā notiek trakas lietas… Kā tu kā jūrmalniece raksturotu – ar ko tad šī pilsēta ir tik īpaša un kāpēc tik slavena ar nelikumībām, korupcijas skandāliem un tiesvedību?
Ieva Skangale: Pirmkārt, Jūrmala ir īpaša ar savu ģeogrāfisko novietojumu, unikālo dabu un koka jūgendstila vēsturisko arhitektūru. Šī ir iekārojama dzīves un investīciju vieta – it īpaši pie bagātības tikušajiem vietējiem dīleriem un finanšu darboņiem, kā arī Krievijas un Izraēlas pilsoņiem. Sevišķi tas attiecas uz tā saukto “zelta jūdzi”: Majori–Dzintari–Bulduri–Lielupe. Ja pārlaposit kādu no glancētajiem baņķieru privātizdevumiem krievu valodā, bieži pamanīsit šo terminu, kas apzīmē visprestižāko zemes un nekustamo īpašumu iegādes vietu Jūrmalā. Nekustamā īpašuma “eksperti” slavē un kārdina lasītāju noteikti šeit kaut ko iegādāties, stāstot par investīciju vērtības paaugstināšanos nākotnē.
Tieši tādēļ šī vieta trīsdesmit tā saucamās neatkarības gados ir cietusi visvairāk nopostītās arhitektūras un jaunuzcelto bezpersonisko daudzstāvu betona būvju dēļ. Jūrmalnieki šīs betona-stikla celtnes dēvē par BBB jeb “bagāto bomžu barakām”.
DDD: Kāpēc bomžu?
I.S.: Tāpēc, ka 99 procentus no tur esošajiem dzīvokļiem iegādājušies pasaules staiguļi – tie, kuriem principā ir vienalga, kurā zemē dzīvot. Tās ir personas bez noteiktas dzīves vietas jeb krieviski: bez opredeļonovo mesta žiteļstva, tātad bomži.
Trīsdesmit gadus esam liecinieki, kā tīša uguns Jūrmalā noposta izcilus koka arhitektūras pieminekļus, lai atbrīvotu vietu šīm betona konstrukcijām, no kurām tikai reta var tikt vērtēta kā ilgtermiņā interesanta arhitektūra. Pārsvarā šīs ir masīvas, nomācošas bloku būves, dažkārt ar islāma ornamentam raksturīgām detaļām kā piespiedu nodevu 20. gadsimta sākumam raksturīgajam stilam. Šīs celtnes turpina okupēt aizvien jaunas Jūrmalas teritorijas. Un, tā kā “zelta jūdzi” nevar pastiept plašumā, tad tagad skaidri iezīmējas tās paplašināšana Lielupes virzienā.
Tas notiek izklaidus, bet ļoti konsekventi. Tiklīdz kaut kur pārdošanā parādās kāds prāvāks zemes pleķītis, tā tur kā mušmire strauji izaug daudzdzīvokļu ēka. Šo dzīvokļu cenas ir absolūti spekulatīvas. Tās latviešiem nav samaksājamas. Un arī dzīvošana tādos strazdu būros ir pretdabiska latvieša tradicionālajam dzīvesveidam, īpaši kopā ar svešiniekiem.
DDD: Kas ceļ šīs mājas? Par kādu naudu? Kāpēc Jūrmalas dome to atbalsta?
I.S.: Par naudu runājot – pamatā tā ir dažādos puslegālos un nelegālos veidos Latvijai un Krievijai izzagtā netīrā nauda, kas tiek atmazgāta un legalizēta šajos projektos ar mūsu varnešu dāsnu atbalstu un personīgo ieinteresētību. Par to jau arī liecina Jūrmalas domes tiesu procesiem apvītā slava. Piemēram n-tās jūrmalgeitas&co, kā arī prokuratūrā “iesaldētie” Munkevica afēras dokumentu mapju kalni. Te savijas ļoti daudzu intereses. Taču pamatiedzīvotāju interesēs tas noteikti nav, jo tādējādi viņi aizvien vairāk tiek izspiesti no savas dzīves telpas. Bet trakākais, ka viņiem tiek nemitīgi liets sīrups ausīs un apgalvots, ka dome par tiem ļoti rūpējas, jo modernizē vidi un uzlabo dzīves apstākļus.
Sīrups jūrmalnieku ausīs un domes šiverēšana
DDD: Kā domei izdodas gadiem ilgi mānīt jūrmalniekus?
Ieva Skangale: Gan rafinēti, gan rupji vienlaikus. Šo BBB dzīvokļu spekulatīvajai cenai faķīriski sāk pievilkt klāt kadastra vērtību citiem nekustamajiem īpašumiem, augstsirdīgi piešķirot 90 procentu atlaidi tiem, kas Jūrmalā ir deklarēti. Tajā pašā laikā zemtekstā biedējot: ja tos pašus dāsnos “pilsētas tēvus un mātes” nākamreiz neievēlēs, tad būs jāmaksā pilna šī milzu summa. No tā loģiski izriet, ka samaksāt nevarēs un būs jāpārdod sava mājiņa, jāmeklē jauna dzīvesvieta kādā lētākā stūrī Latvijas laukos.
DDD: Tātad nobaidītais jūrmalnieks atkal un atkal vēlē par tiem pašiem blēžiem?
I.S.: Jā. Vēl talkā tiek likti papildus uzpirkšanas un pieglaimošanās pasākumi – tādi kā braukšana ar jūrmalnieka karti autobusos par brīvu. Tā, manuprāt, ir Satversmei neatbilstoša Latvijas Republikas pilsoņu brīvas, vienlīdzīgas pārvietošanās ierobežošana savā Tēvzemē. Un kur nu vēl īpašās rūpes, piešķirot 100 eiro gadā pensionāriem zāļu iegādei. Šie pasākumi līdzinās lopiņu piesiešanai viņu silei. Varnešu noziedzīgās politikas rezultātā nabadzībā iedzīto pensionāru veselība, protams, nevar būt laba. Turklāt nevienam nav noslēpums par aptieku vairumtirdzniecības bāžu īpašnieku un dominējošo aptieku tīklu savstarpējo radniecību, īpašo tuvību ar Jūrmalu kā atveseļošanās vietu, kur vasaras mēnešos var veldzēties tie, kuru mītnes zemē Izraēlā ir pārlieku liels, komfortu mazinošs karstums…
Patiesība ir tā, ka dome rūpējas par svešajiem. Mūsu iedzīvotāji ar bažām uzzina, vai visbiežāk pat neuzzina, par kārtējiem pilsētas apbūves un teritoriālajiem grozījumiem, jo tie nes aizvien jaunas šausmas. Jau šobrīd tiek izcirsti tūkstošiem koku, bet plāno vēl un vēl.
DDD: Kā var paklusām izcirst kokus pilsētā?
I.S.: Tas notiek tā. Piemēram, viltus pandēmijas aizsegā pagājušā gada martā Promenādes un Rīgas ielas stūrī vienā dienā tika nozāģētas 37 pilnīgi veselas simtgadīgas priedes. Tajā pašā dienā viss tika satīrīts un baļķi aizvesti. Šobrīd rēgojas milzu zaru kaudzes vien. Tur bija arī skaista divstāvu koka māja. Tās iedzīvotāji tika izmitināti citur, bet šo māju, tāpat kā daudzas šajā rajonā, nopirka kaukāziešu izcelsmes ļaudis. Tai izsita logus, un kādā vējainā naktī to nodedzināja. Ja mājas fasāde tiktu atjaunota vai vismaz daļēji saglabāta, tā būtu īstena rota šim rajonam pie Dzintaru stacijas. Taču tur drīz izaugs kārtējā daudzdzīvokļu suņu sēne. Tāda kā jau uzceltas blakus.
Tā, lūk, dome plāno “attīstīt ” Jūrmalu – arvien vērienīgāk izcērtot aizvien jaunas mežu zonas.
DDD: Attīstības vietā iznīcība?
I.S.: Ļoti precīzi.
Lienošā okupācija: gan Jūrmalā, gan visā Latvijā
Ieva Skangale: Patiesībā šī ir labi redzama lienošā okupācija, jo pamattauta tiek izdzīvota no savas zemes un tai piederošās dabas bagātības izdeldētas dažu privātpersonu savtīgās interesēs. Gribas to salīdzināt ar izraēliešu apmetņu būvniecību palestīniešiem piederošajā Gazas joslā. Šobrīd Jūrmalā jau ir aptuveni 4,5 tūkstoši tukšu dzīvokļu. Kam gan tie ir paredzēti? Vai mazumā ejošajai latvju tautai, kas tos nespēj nopirkt? Skaidrs, ka nē. Tad kam? Izriet jautājums: kā interesēs darbojas Jūrmalas dome?
DDD: Tas notiek tikai “zelta jūdzē ” vai visā Jūrmalā?
I.S.: Tas notiek visā Latvijā. Kurzemes, Vidzemes piejūras zemes izpērk investori jeb, pareizāk, kolonizatori. Latgales ezerus iegrābuši “Parekss supervaroņi”, kuriem par “pakalpojumiem” latviešu tautai Jūrmalas dome ir piešķīrusi privātu ielu un apkārtējās ielās ieviesusi vienvirziena kustību, lai tie mierā vadītu savas “cieņpilnās” vecumdienas.
Latvijas mežus nebeidz uzpirkt skandināvi. IKEA, kasik gadu izgriež 0,1 procentu no visa pasaules meža, irpakampusi simtiem hektārus Piebalgā. Meži tur tagad tā sakopti, ka tie pazuduši… lauki tā apsēti, ka griezes vairs nedzird… kūdras purvus izsmeļ un aizved vācieši. Un tā var turpināt ļoti ilgi…
DDD: Kā tas, tavuprāt, likumiski ir iespējams?
I.S.: Iespējams tādēļ, ka mūsu valsts nav atjaunota. Atjaunots ir tikai valstiskums.
DDD: Tātad okupācija turpinās un no visām pusēm lien vēl dziļāk?
I.S.: Protams, jo valda tie paši PSRS nomenklatūras klanu darboņi un viņu darbu turpinātāji. Tāpēc latviešu tauta te nevalda un ir tādā apmuļķotā stāvoklī. Varā iegājušie gaišie spēki tiek absorbēti ar partiju sistēmas palīdzību.
DDD: Bet cilvēki taču tic un iet vēlēt!?
I.S.: Jā, tas ved uz nekurieni! 1850. gadā tika izveidota partiju sistēma tieši tādēļ, lai varētu ilgstoši mānīt ļaudis un viņi cerētu uz to, kas nekad nepiepildīsies. Partiju politbrigādes sadala ietekmes sfēras un turpina baudīt varas privilēģijas. Partijām ir saimnieki, kas savukārt ir starptautisku slepeno organizāciju biedri, bieži arī R vai A specdienestu aģenti. Nereti dubultie un trīskāršie aģenti.
DDD: Tad jau sanāk, ka neviens to tāpat nespēj no malas ietekmēt?
I.S.: Tautai vispirms vai beidzot ir jāsaprot, ka ar to manipulē svešās interesēs. Un, tā turpinoties, mēs tuvojamies latvju tautas pilnīgai bojāejai. Līdz šai situācijai ir novedusi latviešu sašķeltība, vienaldzība, mīkstčaulība, savu tikumu atmešana un kalpošana pašlabumam, “zelta bullim” jeb naudas varai. Viss sagriezies kājām gaisā! Valdība, pašvaldība – tie, kuriem tauta deleģējusi strādāt pašas tautas interesēs un par ko saņem tautas maksātu mēnešalgu, – šī patvaļīgā kompānija sevi ir iedomājusies kā patvaldniekus un tautu kā dzimtļaudis, kuriem jābūt pateicīgiem par pašu uzturētajiem pilnvaru uzurpatoriem, kas safantazējušies, ka drīkst gandēt savu uzturētāju dzīvi.
Brutālā zāģu kaukšana Jūrmalā: kā interesēs?
DDD: Šobrīd Jūrmalā sacēlies skandāls saistībā ar koku izciršanu un Lielupes krasta stiprināšanu. Televīzijā bijuši vismaz trīs sižeti par šo tēmu. Pastāsti, lūdzu, par to sīkāk.
Ieva Skangale: Atsteidzos pēdējā brīdī, kad kauca zāģis un apkārt augošo koku stumbri jau gulēja zemē. Saskrēja kaimiņi. Izglābām skaisto daudzstumbru vītolu Teātra ielā. Izsaucām policiju. Bet no tiem jau nekādas jēgas. Pat brigādi sūtīt negribēja. Teica, ja ir atļauja zāģēt, tad neesot tiesības nevienam to apturēt.
DDD: Tātad kāds ir devis šo atļauju?
I.S.: Izskatās, tas “kāds” ir iedomājies, ka mūsu Tēvzemē viņam ir supertiesības bez iedzīvotāju piekrišanas nopļaut vairāk nekā 100 daiļu koku un izvarot visu Lielupes gleznaino piekrasti Majoros. Tiek sacerētas pasakas – cik te būšot burvīga, ar zālīti apsēta stāvkrasta promenāde, kuru dome ar traktoru pļaušot no Majoru stacijas līdz pat palieņu pļavām. Paredzēti arī bruģēti posmi ar apgaismojumu.
DDD: Neizklausās, ka tas varētu notikt bez korupcijas augstākajā līmenī.
I.S.: Par to liek domāt arī tas, ka Jūrmalas dome maldina sabiedrību, ka esot notikusi sabiedriska apspriešana koku ciršanas un krasta izbūves sakarā. Dažādos laikos – 2005., 2007., 2017. gadā – veiktas formālas izziņošanas “Latvijas Vēstnesī” un “Jūrmalas Ziņās” un pat ne par īsto tēmu. Bet apspriežu protokoli ir (drīzāk gan to nav) par pilnīgi nesaistītiem objektiem un procesiem – par Majoru tirgu, skvēru, zemūdens arheoloģijas muzeju Rīgas ielā. Vienīgais materiālos minētais, kas attiecas uz lietu, ir kuģīšu piestātne.
DDD: Bet saņemt atļauju koku masveidīgai izciršanai pilsētā taču nav nemaz tik vienkārši?
I.S.: Runājot par kokiem, Jūrmalas dome uzaicināja Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertus tikai nākamajā dienā pēc mūsu iejaukšanās. Projektētāji bija saņēmuši darba uzdevumu no domes ar nostādni, ka ar kokiem vispār var īpaši nerēķināties…
DDD: Kā tā?
I.S.: Lūk, tā vienkārši. Pašas domes Koku izvērtēšanas komisija ir devusi paviršu, pašizceptu rīkojumu barbariski izdemolēt krastu, lai, viņuprāt, atvieglotu tieši šo noklusēto, slēpto promenādes izbūvi, kuru tagad pieticīgi cenšas iesmērēt kā “pastaigu taku”. Krasta nostiprinājuma tehniskie risinājumi varēja būt pilnīgi atšķirīgi, paredzot iespēju saglabāt gandrīz visus krāšņos kokus, kas turklāt ir dabiskākais un labākais krasta stiprinājuma elements. Cilvēki ir šokēti par iznīcinātajiem kokiem, ar kuriem dzīves laikā bija saraduši, par kuru skaistumu ikdienā priecājās. Divās dienās savācām 500 parakstus ar kategorisku prasību Jūrmalas domei saglabāt vismaz dažus raženākos, kokus, kurus paspējām paglābt no zāģeru nagiem.
DDD: Vai tas līdzēja?
I.S.: Šobrīd notiek drudžaina šī projekta fīrēšana jeb virzīšana. Vēl nekas nav pilnībā saskaņots daudzās nepieciešamajās iestādēs. Domes amatpersonas savā naudas apgūšanas tīkojuma aklumā ir izstrādājusi vienīgi savām interesēm atbilstošas konkursa nolikuma prasības, kas paredz promenādi. Tādejādi ieprojektējot viltību – pašvaldībai piederošajai tauvas joslai ūdenī jānodrošina piekļuve visiem, kas vien vēlas. Un līdz ar to nevienam nav tiesību, no likuma burta skatoties, to apstrīdēt. Taču, 2018.–2019. gadā izmānot piekrastes iedzīvotāju piekrišanu šim būvobjektam, tieši tas tika noklusēts. Tika stāstīts tikai par krasta stiprinājumu. Šobrīd daudzi piekrastes privātmāju īpašnieki iebilst. Bet dome atbild, ka neko mainīt nevarot, jo Eiropā viss saskaņots! Nu, jā – saskaņota ir naudas dabūšana… Aptuveni 2,2 miljoni eiro mūsu un aptuveni 2,8 miljoni ES nauda.
Kā šļūdonis nāk jaunā promenāde
Ieva Skangale: Iedzīvotāji ir nosūtījuši domei protestus un savas piekrišanas atsaukšanu. Jo tam, ka no upes puses tiks uzmūrēts apmēram 2,60 metrus augsts valnis, pa kura augšu defilēs tūristu straumes un pilnībā laupīs viņu pagalmu privātumu, tie nav devuši savu piekrišanu.Arī tam ne, ka viņu pagalmi būs kā milzu baļļas, kurās krāsies no Rīgas ielas uz upi plūstošās lietus ūdeņu straumes. Arī tam ne, ka vienīgā retā sikspārņu suga, vēži, ūdensputni un citas dzīvās radības tiks izdzītas no mājām vai ies bojā. Un arī tam ne, ka “latviešu Antonio Gaudi” – Oļģerta Miķelsona – akmeņu veidojumi upes pusē tiks nopostīti. Vēl nesen tie kā Jūrmalas kultūrvēstures apskates objekts bija iekļauti tūristu maršrutos, bet, gluži kā pēc burvju mājiena, nule no turienes pazuduši…
DDD: Vai tiešām iedzīvotāju protesti nedod nekādu rezultātu?
I.S.: Tiek atbildēts, ka notiekot aktīvs darbs pie izmaiņām projektā… Un solīts, solīts, solīts… Bet nez vai makā kritīs solītais? Jo 5 miljoni eiro taču iecerēti un gandrīz jau dabūti! “Kā var nesolīt?!” – teiktu ekspremjēris-naudplēsis Repsis. Īpaši, ja vasarā jau domes vēlēšanas… kas zina vēl, kādi brīnumi tajās var notikt?! Tāpēc jāsola!
DDD: Vai tad jūrmalnieki to nesaprot, tic šiem solījumiem un ir ar tiem mierā?
I.S: Patiesībā lielākā daļa jau ne par ko neinteresējas, bet pēc tam brīnās: kā gan tā drīkstēja? Ak vai!
Lielupes krastu esam lūguši nostiprināt jau 30 gadus. Taču nekādu krasta barikāžu būvi ar promenādi nevēlamies, jo cietīs rajona iedzīvotāju miers un tur pat nav paredzēta neviena normāla peldvieta.
DDD: Kā tā?
I.S.: Noeja pie ūdens plānota, piemēram, vietā, kur ir auto stāvlaukums un slidotavas apmeklētāji gadiem ilgi dodas kārtot savas dabiskās vajadzības. Tai cauri vēl vīsies promenāde. Citas divas pieejas ūdenim Straumes un Ormaņu ielu galos būs tieši blakus ūdenstransporta ielaišanas vietai, kur peldēsimies kopā ar benzīna un eļļas izmešiem. Arī noejas stāvums un ūdens dziļums te būs pilnīgi nepieejams bērniem, vecākiem ļaudīm un cilvēkiem ar vāju peldētprasmi. Un arī šeit vēl būs promenāde tūristiem. Ceturtā noejas vieta pie ūdens plānota aptuveni 100 metrus no aizvēja līcīša – no iepriekšējās, vēsturiskās, visu iemīļotās peldvietas Teātra ielā pie izglābtā vītola, kur krasts neizskalojas. Jaunā plānotā noeja pie ūdens atradīsies visvējainākajā krasta daļā, kur ir stāvs gultnes kritiens un liels dziļums. Tur domes patvaldnieki stāsta, ka varēšot nokāpt pa metāla kāpnēm un varbūt sanākšot aizlīst aiz šīs stāvkrasta kompozītmateriālu rievsienas tajos samērā retajos brīžos, kad būs īpaši zems ūdens līmenis…
Turklāt šis projekts šobrīd tiek mainīts neskaitāmās vietās. Katrs no tajā iesaistītajiem stāsta ko pilnīgi citu. Redzams, ka dome nav informējusi projekta autoru par iedzīvotāju vēlmēm, vajadzībām un ieradumiem. Tad iedomājieties, kā var ļaut šādiem aizkadra negodprātīgiem darboņiem ķerties klāt šim un nākošajiem posmiem rajona postīšanas plānā?!
DDD: Atgriezīsimies pie Lielupes krasta stiprināšanas. Kāda tad īsti ir šī problēma? I.S.: Projektā redzams, ka upē varēs ielaist ūdenstransportu vairākās vietās pa betona slīpvirsmām, bet normālas peldvietas nebūs. Turklāt izskatās, ka šī piekraste kļūs par īstu balagānvietu ar tūristu pūļiem un skaļiem ūdens motobraucējiem. Jau šobrīd vietējie ļaudis, kas dzīvo piejūras zonā, burtiski bēg uz mūsu pusi pie Lielupes, lai baudītu mieru, kas, izskatās, te vairs nebūs.
Projekta sākotnējā novērtējumā uz vidi ir lasāmi interesanti atzinumi par to, ka krasta būve uzlabos pašvaldības esošo infrastruktūru un pēc projekta pabeigšanas pieaugs visa rajona nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas! Tātad tu, latvieti, varēsi labāk pārdot kādam ieklīdenim savas dzimtās mājas.
Cik gan reizes latvietis vēstures maltuvē ir atpircis savu paša zemīti par savu sviedru, asaru un asiņu naudu?! Šajā rajonā to pirka barona Firksa kalpi. Vēlāk viņu bērnu bērnus izsūtīja padomju okupācijas vara uz Sibīriju. Viņu radi brīvprātīgi atdeva okupācijas režīmam blakus esošās tukšās izsūtīto mājas cerībā, ka varbūt viņus tad pasaudzēs. Tad šajās tukšajās plāna koka sienu mājiņās bez jebkādām ērtībām iemitināja tās latviešu ģimenes, kuras izmeta no Rīgas dzīvokļiem un mājām padomju armijas virsnieki. Arī mans patēvs bērnībā ar vecākiem bija izmests uz ielas 1945. gadā – un bija laimīgs, ka dabūja kaut cauru jumtu virs galvas.
Mazliet vēlāk okupantu un kolonistu ģimenes tika apgādātas ar labiekārtotiem dzīvokļiem Jūrmalas jaunceltnēs. Savukārt daudzas latviešu ģimenes vēl joprojām dzīvo trūcīgos namiņos.
Jūrmalā pietiek ielu, pa kurām pastaigāties. Centrā jau ir četras izcilas promenādes: Jomas iela, Jūras iela, pie kāpām un pie pašas jūras malas. Vai par 5 miljoniem ir jābūvē vēl viena iela upē? Šī promenāde likvidēs arī Murjāņu skolas airēšanas sporta bāzi. Te trenējas simtiem jauniešu un izcīna olimpiskās godalgas. Viņi un treneri ir ļoti satraukušies, bet baidās par to skaļi runāt – ka neizmet no darba. Arī vietējie, kam īpašums piekrastē, jūt apdraudējumu.
Dabas aizsardzība Jūrmalā nav modē
DDD: Upju palieņu biotopi šobrīd pasaulē kļūst aizvien retāki, tādēļ tiem ir jāvelta īpaša aizsardzība. Vai, piemēram, Majoru pļava arī pelna šādu uzmanību?
Ieva Skangale: Noteikti. Esmu ilgstoši cīnījusies pret šo skaistā upes līkuma piegružošanu. Pļavās ir liela augu daudzveidība: madaras, dzegužpuķes, vīgriezes, vanagnadziņi, meža nārbuļi, gundegas, poļi, āboliņš, jumstiņu gladiolas, naktsvijoles, purenes, gaiļpieši, balderjāņi, raspodiņi, dažādu šķirņu smilgas un daudz citu augu. Tur ligzdo cīruļi, griezes… Dzīvoja arī ķīvītes, taču 1990. gados kolonisti ar cīņas suņiem tās izdzina no viņu sensenās mājvietas.
Agrāk tur ganījās govis un zirgi. Vēlāk pļava tika atstāta novārtā. Strauji aizauga ar krūmiem un niedrēm, gāja bojā. Pirms 20 gadiem man kāds deputāts atklāti pateica, ka dome ir pat ieinteresēta, lai šī pļava aizaug, jo tad tai varēs noņemt biotopa statusu un apbūvēt. Toreiz aicināju radus, draugus uz talkām pavasarī. Pati strādāju pa nedēļai, vācot mēslus. Ilgstoša spiediena rezultātā panācu, ka dome sāka pļavu pļaut. Sākumā tikai dažus hektārus, vēlāk gandrīz visu. Augi sāka atjaunoties. Vēlāk cīnījos, lai aizvāc nopļauto zāli, jo zem tās augi gāja bojā. Tagad pļauj, novāc, bet neaizved. Tikai krauj milzu kaudzēs, kas sāk veidot uzkalnus.
Kādreiz tur bija arī peldvietas, bet aizauga. Atkal lūdzām domi, lai ierīko kādu. Dome ierīkoja – “apguva” naudu – pārsimts tūkstošus,par kuriem uzstādīja dažus galdus, ģērbtuvi, bērniem kāpelējamos rīkus, volejbola tīklu un noasfaltēja ceļa posmu, tādējādi aicinot pļavā taisīt džipu un kvadraciklu rallijus. Tad ar Vides aizsardzības biedrības priekšnieka palīdzību izdevās uzlikt ceļazīmes par aizliegumu iebraukt un laukakmeņus, kas mehāniski aizšķērsoja ceļu. Taču šo visu dižo darbu ēnā dome pat niedru saknes zem ūdens neizkapāja vai neiestūma dzelmē.
Jautrākais šai stāstā ir tas, ka vārds “peldvieta” tika anulēts un aizstāts ar “atpūtas vieta”. Rezultātā tur izskatās kā Bērziņa karikatūrās: cep šašlikus, bauro maģis, veči dzer alu un piekož voblu, tantes sit klaču vai ķemmē suņus, bērni rāpelē, kāds pa brīdim dabū ar volejbola gremdes bumbu pa galvu utt. Pat pārupes gulbis ietusē pie krasta, uzēdot čipšus. Šurpu sabrauc ļautiņi pat no Rīgas, jo “pļažs”esot “krutojs”…Kādos 5000 m2 karstajās dienās var saskaitīt līdz pat 200 cilvēkiem. Un visi jau zina, kurā vietā pa šauru taciņu iebrist dziļāk ūdenī, lai ar niedru dzinumiem nesadurtu kājas. Šai “atpūtas vietai” latvieši pārsvarā tuvojas agros rītos vai vēlos vakaros, jo svešā superjautrība viņus neiedvesmo… Iezemieši mēģina rast kādu klusāku stūrīti citur krastmalā, lai nopeldētos kaut vai tam īsti nepiemērotās vietās.
Latviešu izspiešana no Jūrmalas
Ieva Skangale: Daudzi latvieši ir novesti nabadzībā un nespēs vairs savu māju uzturēt. Viņu bērni vairs nebūs tiem palīgi, jo jau šobrīd skraida pa plašo pasauli mistiskas laimes meklējumos. Augstskolās viņi ir streipveidīgo izskoloti, proti, apzināti degradēti, lai vairs nesaprastu, cik liela vērtība ir dzimtajai vietai, savai mājai, saimei, tautai.
DDD: Kam tad ir ieplānots piederēt šīm jaunbūvēm ?
I.S.: Tiem, kas joprojām likumīgi pērk uzturēšanās atļaujas, – neokolonizatoriem.
DDD: Vai Jūrmalas pamatiedzīvotāji, latvieši, izprot šo apdraudējumu?
I.S.: Tie, kas notikumus analizē un skata kopsakarībās, iespējams, jā. Bet lielākā daļa cenšas kaut kā izdzīvot, noturēties finansiāli virs ūdens jeb izvilkt garu, tautas valodā runājot. Cilvēki ir noguruši un iztukšoti kā vergi darba tirgū. Vairums teic, ka netic vairs savai valstij, bet to, ka valsts nav atjaunota, nezina, nesaprot. To jau ir grūti aptvert. Visus šos gadus tautu baro tikai ar meliem un tagad vēl piedevām ar pseido pandēmijas bailēm. Kā lai cilvēks to visu sagremo? Šodien mūsu patieso dievišķo vērtību sistēmu aizēno necilvēciska viepļa matrice. Masu mēdekļi tās murgus potē visiem ik dienu.
DDD: Tavuprāt, kāpēc jūrmalnieki ir tik inerti un dome var tik ilgstoši pretvalstiski rīkoties?
I.S.: Pirmkārt, sabiedrība ir sašķelta: latvieši un dažādi nelatvieši, bagāti un nabagi, utt. Latviešiem Latvijā pieder labi ja 10 procenti ekonomikas sviru. Ar viņiem manipulē. Daudzi kļūst pasīvi, citi kangariski, iztapīgi, pērkami. Latviešus svešā nauda nopērk pa vienam vien. Mums tiek uzspiesta atsvešināta, kosmopolītiska morāle.
Latvieti, atmosties!
Ieva Skangale: Latviešu vīri, kam būtu jācīnās par savas tautas dzīvību, vārgi paziņo, ka viņi esot apolitiski. Viņi neredz tālāk par savu kurpju purngaliem. Ja patiesi rūpētos par bērnu nākotni, tā neuzvestos! Jo ir pilnīgi skaidrs, ja šādi turpināsies, viņu bērniem šī zeme vairs nepiederēs. Likumi ir tā pielāgoti tautas iznīcināšanai, ka ar to palīdzību noziegumi tiek legalizēti. Tie kļūst likumīgi pēc formas. Bet to noziedzīgā būtība nemainās… Taču tādējādi tautai tiek atņemti ieroči, ar kuriem tā sevi var tiesiski aizsargāt.
DDD: Kā tas iespējams, ka it kā savā zemē reāli paši vairs nelemjam?
I. S.: Lemjam, tikai par labu nevis savām, bet Austrumu–Rietumu interesēm. Vispirms latviešus apzaga bankas, tad prihvatizācijas afēra un naudas reformas. Un te nu latvietis ir patiesi padarīts brīvs no īpašuma, tiesībām, zemes, savas naudas un noteikšanas savā valstī. Bet tie, kas pārstāv likumīgo varu, būtībā pārstāv politiskos karteļus un fīrē štelles savu īsto darba devēju interesēs.
DDD: Kā tu domā: vai mūsu valsts ripo uz iznīcību? Un tauta tā arī nepamodīsies ?
I.S.: Es apzinos traģisko situāciju. Taču, protams, ticu, ka mana mīļā latvju tauta attapsies, nokratīs šos drūmos viduslaiku sodrējus no savām drānām un celsies apgaismota. Mēs esam pārcietuši krustnešu, vācu, dāņu, zviedru, krievu, poļu okupācijas nu jau 1000 gadu garumā. Tagad gan ienaidnieks kļuvis neredzams, virtuāls.
Un visi šie noziegumi notiek zem demokrātijas un humānisma izkārtnēm. Taču realitātē tiek īstenots drausmīgs genocīds pret mūsu tautu. Tai atsavina pat tiesības savās mājās saukt sevi par tautu. Cilvēks tiek pārformatēts. Īpaši mūsu jaunatnei tiek ieborēts, ka viņi ir pasaules pilsoņi un Latvijā viss drīkst piederēt visiem, kas to vien vēlas.
Esmu pārliecināta, ka šis dēmoniskais pasaules varas modelis sagrūs, jo tas savā būtībā ir Kosmiskajai kārtībai neatbilstošs, nederīgs un dzīvot nespējīgs. Visi tie, kas vēl šobrīd ļaunprātīgi izmanto savu dienesta stāvokli un iedomājas sevi kā nesodāmus, saņems savu daļu, jo Dieva likumus neviens nav atcēlis. Turklāt mēs labi atceramies gaišreģa E. Finka pareģojumus, kuri līdz šim visi precīzi ir piepildījušies.
Tādēļ novēlu: MOSTIES, LATVIET! AIZSTĀVI SEVI UN MĀTI LATVIJU!
Intervēja Līga Muzikante
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.6(476), 2021. gada 26. marts–8. aprīlis