Liene Apine
Pasaules dižgars, domātājs un mākslinieks reiz teica: “Samazgas, ne cilvēki!” Tieši tā gribas raksturot tos, kuri 11. martā Eiropas Parlamentā nobalsoja par rezolūciju, kurā Eiropas Savienība pasludināta par “LGBTIQ[1] brīvības zonu”. Ko tas vispār nozīmē?
Man nāk prātā tikai viens salīdzinājums: ar trakumsērgu slimām lapsām ir tiesības skraidīt apkārt un nekontrolēti izplatīt sērgu. Rezolūcija uzsver, ka “LGBTIK visā Eiropas Savienībā vajadzētu būt tiesībām dzīvot un publiski apliecināt savu seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti, dzimuma pašizpausmi un dzimumpazīmes, nebaidoties no neiecietības, diskriminācijas vai vajāšanas minēto iemeslu dēļ.” Mēģinu iztēloties, kā šis varētu notikt, kā, piemēram, pederasts publiski apliecinās savu dzimuma pašizpausmi un dzimumpazīmes? Viņi valkās kaut kādas noteiktas atšķirības zīmes vai varbūt sasveicināšanās reizē veiks kādu īpašu rituālu, kas ļaus apkārtējiem identificēt viņu patieso seksuālo orientāciju? Domāju, ka pat slima suņa murgi ir sakarīgāki par tām ainām, kas būtu vērojamas noviržu publiskā demonstrēšanā.
EP deputāte no Vācijas Terija Reintke, kura ir viena no rezolūcijas iniciatorēm, pauda gandarījumu par lielo atbalstu šim dokumentam. “Izmantosim to. Pārvērtīsim to konkrētā politiskā rīcībā: labākos likumos, labākā to ievērošanā, labākā aizsardzībā,” tviterī norādīja politiķe. “Kopā mēs varam,” viņa piebilda. Pavisam 492 EP deputāti nopalsoja par rezolūciju, kas tapa kā reakcija uz Polijā izsludinātajām zonām, kas brīvas no lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) ideoloģijas. Pret rezolūcijas apstiprināšanu bija 141 deputāts, bet 46 no balsošanās atturējās (laikam nobijās atklāti paust savu “par” vai “pret”).
Latviju EP pārstāv astoņi deputāti: Andris Ameriks, Ivars Ījabs, Sandra Kalniete, Dace Melbārde, Nils Ušakovs, Inese Vaidere, Roberts Zīle un Tatjana Ždanoka. Nepārsteidz, ka par psihiskās sērgas izplatīšanas rezolūciju nobalsoja Ivars Ījabs, Sandra Kalniete, Nils Ušakovs un Inese Vaidere, jo par šo personu morālo stāvokli jau sen vairs nav nekādu ilūziju. Pret balsoja tikai Roberts Zīle. Ko patiesībā domā pārējie trīs, mēs nezinām, jo viņu vārdi balsojumā neparādās. Atgādināšu tikai, ka Dace Melbārde, būdama kultūras ministre, aktīvi atbalstīja laikmetīgās mākslas centru “KIM?”, kurā notika praidistu pasākumi.
Kādu laiku jau neslēptu atbalstu visādām seksuālajām novirzēm pauž plašsaziņas līdzekļi, pat sabiedriskie mediji, kuri kopš šī gada sākuma dzīvo tikai un vienīgi no nodokļu maksātāju naudas – tātad arī no to nodokļiem, kas pēc šīs rezolūcijas autoru domām ir neiecietīgi un ļauni pret pederastiem, lesbietēm, biseksuāļiem, transpersonām, interseksuāļiem un vēl nezin kādiem tur seksuālo deformāciju paveidiem. Šķiet, vairs nav neviena raidījuma, filmas, kur cietēja lomā neparādītos kāds “deformētais”, kuru pārējiem – dabiski un pareizi orientētiem – tagad ir jāuztver, mazākais, kā normāls, vislabāk, kā kaut kas vērtīgāks un izredzētāks, saudzējams, atbalstāms un pat veicināms. Jā, jā – veicināms, jo šajā rezolūcijā ir kāds punkts, kas aicina ES dalībvalstīm noteikt kriminālatbildību par pederastu, lesbiešu un citu nenormālu seksuālo orientāciju ārstēšanu!
Lūk, citāts no rezolūcijas: “Parlaments jau ir mudinājis dalībvalstis noteikt kriminālatbildību par tā saukto “normalizācijas” terapiju; tā kā ANO neatkarīgā eksperta 2020. gada maija ziņojumā par aizsardzību pret vardarbību un diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ dalībvalstis ir aicinātas ““normalizācijas” terapijas” praksi aizliegt; tā kā šāda prakse visā pasaulē joprojām tiek īstenota vismaz 69 valstīs, tostarp Eiropas Savienībā, kur tiek ziņots, ka ES dalībvalstīs “normalizācijas” terapijas nolūkā tiek izmantoti medikamenti, psihoterapija un rituālā tīrīšana; tā kā šāda prakse ir aizliegta tikai divās Eiropas Savienības dalībvalstīs, proti, Maltā un Vācijā.”
Tātad šiem
nelaimīgajiem, pat ja viņi grib, ārstēšanās ir liegta. Lūk, šī ir visnežēlīgākā
un patiesākā LGTBIK personu diskriminācija – ārstēšanās liegums un ārstu
likšana cietumā par centieniem un pētījumiem, kā viņiem palīdzēt! Cik
tālu deģenerātu lobijs ies? Kur būs robeža, kad ar visādām seksuāli deformētu
orientāciju indivīdu pārprastās cilvēktiesības būs vērtīgākas par normālu
cilvēku tiesībām būt normāliem un audzināt savus bērnus kā normālas un
veselīgas, Dieva iedibinātās kārtības ievērojošas personības?
[1] LGBTIQ jeb LGBTIK abreviatūra nozīmē: lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas, interseksuāļi un kvīri.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.6(476), 2021. gada 26. marts–8. aprīlis