Aleksandrs Klizovskis
Grāmatas “Jaunā Laikmeta pasaules izpratnes pamati” autors
Turpinājums no: ATKALIEMIESOŠANĀS LIKUMS. 3. daļa
Pazaudējot labdarīgo, apgaismojošo un apvienojošo ietekmi, ko cilvēcei deva patiesie garīgie vadītāji kristietisma pirmajos divos gadsimtos, Rietumu cilvēkā izveidojās šaurs pasaules uzskats, neiedomājams fanātisms un neiecietība pret jebkuru cilvēka brīvās domas izpausmi. Akli sekojot saviem sagrozītajiem Kristus Mācības skaidrojumiem, cilvēki sāka nežēlīgi vajāt katru citādi domājošo, tā cerēdami izpelnīties Dieva žēlastību un tiesības uz mūžīgu dzīvošanu.
Šai sakarā radās inkvizīcija ar tās moku kambariem un sārtiem, tad krusta kari ar citticībnieku vispārēju iznīcināšanu, sekoja reformācijas kustības izraisītie kari un savstarpējas vajāšanas, ķecerības un ķeceru iznīdēšana.
Tāds stāvoklis turpinājās līdz pat Renesansei. Šā laikmeta humānisma idejas daļēji apslāpēja reliģisko neiecietību un ar to saistīto savstarpējo iznīcināšanu, bet rietumnieku aktivitāte nemazinājās.
Zinātnes, mākslas un tehnikas attīstīšana prasīja no Rietumu cilvēka daļu mutuļojošās enerģijas, deva jaunu virzienu nemierīgajai dvēselei un daļēji aizpildīja dvēseles tukšumu, no kā viņš cieta un cieš vēl šobrīd. Viņa pārējā enerģija ievirzījās politisko un sociālo jautājumu gultnē. Tas izpaudās daudzos nemieros, revolūcijās un karos, tādos notikumos, ko redzam un vērojam tagad.
Mazliet pieminēsim apstākļus, kuros kristietismam bija jāizveido stipra individualitāte. Rietumu cilvēka darbību var īsi raksturot kā samulsušas un nemierpilnas dvēseles konvulsijas. Šī dvēsele, kas pazaudējusi savas esamības pamatu, savas būtības labāko, vērtīgāko daļu, steidzas veikt kaut ko lielu un svarīgu, lai nopelnītu tiesības uz mūžīgu dzīvošanu un aizpildītu savas dvēseles defektu, kuru cilvēks izjūt kopš tā laika, kad pazaudējis savas labākās vērtības.
Tas ir bijis smags uzdevums un barga pārbaude Rietumu cilvēkam. Stipros pārbaudījumu belzienos gāja bojā vājie, bet palika izturīgie, izveidojās un norūdījās spēcīga, varena individualitāte.
Rietumu civilizācija, izpildīdama savu uzdevumu – attīstīdama stipru personību, attīstīja arī daudz negatīvu individualitātes personisko īpašību – tādu kā bezdvēselisks materiālisms, stiprs egoisms, pilnīgs cilvēka garīgās dabas noliegums, aizstājot garīgo attīstību ar nāvējošas mehanizācijas radīšanu.
Jaunās Mācības gaismā redzams, ka šādas Rietumu civilizācijas druvā izaugušās pelavas ne vien nederēs jaunajā pasaulē, bet tās ir atzītas par lielu ļaunumu, kas kavē cilvēces tālāku attīstību un tāpēc izskaužamas.
Cilvēce stāv jauna uzdevuma priekšā: apvienot gadsimtiem ilgos pūliņos iegūtās Austrumu un Rietumu civilizāciju pozitīvās īpašības, likvidējot to negatīvās īpašības. Tikai tad, kad Rietumu tautas būs apguvušas Austrumu garīgumu, pašanalīzi un kontemplāciju[1], bet Rietumu enerģija, aktivitāte un pašdarbība kļūs par Austrumu tautu ieguvumu, mūsu planēta sasniegs to mieru, kura tai trūkst un pēc kura tā veltīgi tiecas.
Bet kristietībai izvirzītais uzdevums ir izpildīts: ir izvērsta enerģiska darbība un attīstīta spēcīga individualitāte. Jaunā Mācība mūsdienu cilvēkiem atkal atdos pazaudēto atkaliemiesošanās noslēpumu līdz ar citiem Esamības noslēpumiem, kas no tā izriet. Veco maldu izplatīšana un atbalstīšana tagad ir cīņa pret evolūciju, pret Dižo Balto Ložu, pret cilvēces Brāļiem, Kuri vada mūsu evolūciju. Šāda veco maldu piekritēju cīņa, kas pierāda viņu nespēju evolucionēt, jau iepriekš lemta neveiksmei un sola viņiem smagas sekas.
Cilvēka vienreizējā dzīve bez atkaliemiesošanās būtu briesmīga disonanse kosmiskās dzīves vispārējā harmonijā, kur viss norisinās tik gudri, lietderīgi, kur dzīvības parādības nomainās negrozāmā likumsakarībā. Dienas un nakts, gadalaiku, siltuma un aukstuma, plauksmes un vītuma, dzimšanas un nāves mija – viss ir nepieciešams, viss norit mērķtiecīgi un saprātīgi.
Piemēram, puķīte. Pavasarī sēklu iesēj zemē. Tā dīgst, aug, plaukst, zied, dod sēklu, vīst un nomirst. Vai var teikt, ka puķe bez miņas gaisusi? Tā izcēlās no sēklas un sēklā atgriezās. Puķes būtība nav izzudusi, tās dvēsele nav nomirusi, tā palikusi sēklā, kas citugad dos jau daudz tādu puķu.
Kosmiskās dzīves vienotība, evolūcijas likumu vienotība savās izpausmēs nepazīst izņēmumu. Dzīvības attīstības likumi ir vienādi. Auga, cilvēka un ercenģeļa dzīve ir pakļauta tiem pašiem mūžīgajiem un nemainīgajiem evolūcijas likumiem.
Vienīgi kosmisko pamatlikumu nezināšana ir varējusi novest Rietumu cilvēku līdz aplamajam uzskatam, ka viņš atrodas ārpus pasaules vispārējās dzīves gaitas, ka viņš ir izslēgts no pasaules veidošanas harmoniskās sistēmas, no likumsakarīgās cēloņu un seku ķēdes un atrodas nejaušību un bezjēdzību varā, ka viņa vienreizējā zemes dzīve ir vienkārša nejaušība un neizbēgamā nāve ir drausmīga nejēdzība.
Ja uz mirkli pieņemsim, ka cilvēku dzīves nenomainās un cilvēks atzīst, ka viņš ir izņēmums kosmiskās dzīves kopīgajā plūdumā, jo citās dabas valstīs dzīves nepārprotami nomainās, tad kā viņš tai pašā laikā var būt radības kronis un dabas valdnieks, par kādu sevi pamatoti uzskata, un reizē būt izņēmums no vispārīgās dabas dzīves, dzīvojot savu īpašu dzīvi, neatkarīgu no vispārējās kosmiskās dzīves plūsmas?
“Cilvēka esamības neatkarība ir neiespējama. Kosmiskā magnēta būtība tiktāl savstarpēji saista kosmiskās parādības, ka nav iespējams iedomāties neatkarīgu eksistenci. Tikai kosmiskais magnēts var kādu esamību iekļaut attīstības ķēdē.”
“Visu elementu kombinācija ir tik komplicēta, ka cilvēkam nav iespējams pārredzēt visas dzīvības parādības. Visums atrodas ugunī, un izplatījuma uguns plosās. Viegli novērot, kā viens gredzens velk aiz sevis otru, kā viens pieaugums stiprina citu, kā viena dzīve pareģo otru. Cilvēkam nav viegli atzīt patiesību par savu atkarību. Šo esamības ķēdi taču nav iespējams ne pārraut, ne pašam no tās atbrīvoties, ne apturēt tās gaitu. Visums ir kā viena straume!” (Bezrobežība I, 193.)
Turpmāk vēl…
[1] Kontemplācija – vērošana, apcere. DDD piez.
Aleksandra Klizovska grāmatu “Jaunā Laikmeta pasaules izpratnes pamati” un citas apgādā “Vieda” izdotās grāmatas ir iespējams iegādāties grāmatnīcās visā Latvijā, kā arī apgāda interneta veikalā: www.vieda.lv