Aleksandrs Klizovskis
Grāmatas “Jaunā Laikmeta pasaules izpratnes pamati” autors
Turpinājums no: ATKALIEMIESOŠANĀS LIKUMS. 5. daļa
“Uz katras planētas, mūsu Zemi ieskaitot, cilvēkam jāveic septiņi mazie apļi pa septiņām rasēm (vienu katrā) un caur septiņreiz septiņiem atzarojumiem. Ir septiņas pamatrases un septiņas apakšrases un katrai septiņi atzarojumi… Lai ievadītu jūs pareizā ceļā, es teikšu – viena dzīve katrā no pamatrasēm, septiņas dzīves katrā no 49 apakšrasēm jeb 7 × 7 × 7 = 343, un pieskaitiet vēl 7. Bet pēc tam vēl dzīvju sērija rasu zaros un atzarojumos, kas veido visu cilvēka iemiesojumu summu uz katras planētas – 777. Paātrinājuma un palēninājuma princips realizējas tā, ka noliedz visas zemākās ģintis, ciltis un atstāj tikai vienotu augstāko, lai pabeigtu pēdējo mazo planētas apli. Nav ko strīdēties par dažiem miljoniem gadu, ko cilvēks pavada uz vienas planētas. Lai iedomātos cilvēka nepārtrauktu atrašanos uz mūsu Zemes šajā lielajā Aplī, aplūkosim tikai vienu miljonu gadu, ko agrāk cilvēki nojauta un ko tagad atzinusi jūsu zinātne. Par katras dzīves vidējo skaitli pieņemot simtgadi, mēs konstatējam, ka, visu savu dzīvju laikā uz mūsu planētas (šajā aplī) vien pavadot 77 700 gadu, subjektīvās sfērās viņš atradies 922 300 gadu. Nav visai liels uzmundrinājums ārkārtīgi mūsdienīgiem reinkarnistiem, kas atceras vairākas savas iepriekšējās dzīves!”
“Ja jūs veicat kādus aprēķinus, tad neaizmirstiet, ka mēs šeit esam aprēķinājuši tikai pilnas vidējas apzinīgas un atbildīgas dzīves. Nekas nebija teikts par dabas neveiksmēm, kā priekšlaicīgi dzimušiem bērniem, idiotiem, bērnu miršanu viņu pirmajos septiņos gados un izņēmumiem, par kuriem nevaru runāt. Tāpat jums jāatceras, ka cilvēka vidējās dzīves ilgums ievērojami mainās saskaņā ar lielajiem Apļiem. Kaut gan es nedrīkstu sniegt ziņas par daudziem momentiem, tomēr mans pienākums liks jums to pateikt, ja vien šo problēmu risināsit patstāvīgi. Mēģiniet risināt problēmu par 777 iemiesojumiem.” (Austrumu Kauss, 123.)
Cilvēka daudzo dzīvju daudzveidīgās pieredzes mērķis ir attīstīt mūsu apziņas daudzveidīgos aspektus, pilnībā atklāt mūsos slēptās spēka, dailes un dižuma potences, ar ko Vienotā Dzīvība mūs katru dāsni apveltījusi.
Cilvēks nav pabeigta būtne, bet pakļauta visām pārmaiņām, kas saistītas ar evolūciju. Tagad viņš nav tas, kas bija pagātnē, un nākotnē nebūs tas, kas ir tagad. Viņa pagātne, tāpat kā nākotne, aizvijas Bezrobežībā.
Cilvēks nevar izbēgt no pārmaiņām, kas saistītas ar evolūcijas likumiem, bet pats var vērst šīs pārmaiņas vai nu par labvēlīgām un derīgām sev, vai arī postošām un kaitīgām. Cilvēks pats ir sava likteņa veidotājs. Ja “pat gars iemiesojas pēc vēlēšanās” (Agni Joga, 259.), tad cilvēka likteņa veidošanā izšķiroša nozīme ir viņa vēlmēm un brīvajai gribai.
“Cilvēks nosaka savu sūtību Kosmosā. Teikt, ka sūtība parādās tikai evolūcijas gaitā, nozīmē padarīt cilvēku par likteņa rotaļbumbu. Liktenis, Kosmoss, Bezrobežība, varat definēt, kā gribat, bet apgalvot, ka evolūcijas straume cilvēku nes bez viņa gribas līdzdalības, nozīmē atraut viņu no Kosmosa.” (Bezrobežība I, 86.)
Turpinājums: ATKALIEMIESOŠANĀS LIKUMS. 7. daļa
Aleksandra Klizovska grāmatu “Jaunā Laikmeta pasaules izpratnes pamati” un citas apgādā “Vieda” izdotās grāmatas ir iespējams iegādāties grāmatnīcās visā Latvijā, kā arī apgāda interneta veikalā: www.vieda.lv