Jānis Miezītis
Turpinājums: KAD BEZGOŽI GODĀ CELTI. 1. daļa
Un tagad par pašām vēlēšanām
Pēdējās Saeimas vēlēšanās gandrīz puse (45,44 procenti) balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju nepiedalījās. Bet 12,9 procenti no balsojuma vispār nav tikuši ņemti vērā, jo partijas, par kurām nobalsots, nepārvarēja noteikto 5 procentu barjeru.
Mēs esam saņēmuši valdību, kuru vada partija, kas vēlēšanās saņēmusi tikai 6,69 procentus no balsojuma. Skaidrs, ka arī šādas pastāvošās valsts varas atbilstība Satversmē deklarētajai demokrātijai un tautas pārstāvniecībai ir klaji meli.
Kādēļ tad tik daudzi cilvēki neiesaistās partijās un neiet uz vēlēšanām? Katrai īstai politiskajai partijai vispirms jau ir nepieciešama ideoloģija, kuru ieviest savā darbībā. Un partijai būtu stingri jāseko, jākontrolē, lai par deputātiem kļuvušie partijas biedri strikti ievērotu šīs ideoloģiskās nostādnes un ar darbību neapkaunotu savu partiju un tās pārstāvēto ideoloģiju. Tad arī valsts pilsoņi, balsojot par jauno Saeimas sastāvu, varētu skaidri izvēlēties nevis šaubīgas personālijas, bet to politisko spēku (nacionālistisku, komunistisku, sociāldemokrātisku, liberālu…), kam viņi grib uzticēt varu savā valstī, kā arī, piedaloties attiecīgajā politiskajā partijā, šo politisko spēku atbalstīt.
Palasiet Politisko partiju likumu, un jūs tur neatradīsit neviena vārda par ideoloģiju. Tur ir noteikts, ka – lai izveidotu partiju, jānorāda vienīgi darbības mērķis un jāsaorganizē ne mazāk par 200 dibinātājiem. Saprotams, ka partijas nav nekādi reāli atbildīgas ne par saviem izvirzītajiem mērķiem, ne priekšvēlēšanu solījumiem, ne par savu Saeimā iekļuvušo biedru tālāku darbību. Tāpēc jau arī šādas partijas var uz nebēdu sludināt viscēlākos mērķus un bārstīt viskrāšņākos priekšvēlēšanu solījumus, kurus pat nedomā pildīt. Savukārt, visi ideoloģiskie saukļi tām ir tikai māneklis vēlētāju pievilināšanai.
Ja kāds deputāta kandidāts pirms vēlēšanām stāsta, ka viņš vai viņa partija, iekļuvusi Saeimā, visu uzlabos tautas labā, pilnveidos, sakārotos vai attīstīs, – tie ir salti meli, jo kaut ko būtiski mainīt ir iespējams, tikai attiecīgajai partijai Saeimā iegūstot vairāk nekā 50 vietas. Bet pie pastāvošās vēlēšanu kārtības to panākt nav iespējams. Šo realitāti labi apzinās un saprot ne tikai visu partiju spices vīri, bet arī katrs domājošs cilvēks.
Īstenībā pēc šādiem principiem radīti veidojumi nemaz nav īstas politiskas partijas, bet gan mafiozi ekonomiskie grupējumi, kurus vieno kopēja vēlme nokļūt pie varas, lai realizētu savas vai savu “saimnieku” savtīgās intereses. Tas, ka šādas “partijas” rūpējas par tautu vai pārstāv savu vēlētāju intereses, ir klaji meli. Tāpat meli ir tie, ka par šīm partijām vēlētāji ir balsojuši. Vēlētāji ir balsojuši par partiju melīgajiem solījumiem, nevis par partijām un viņu savtīgajām interesēm, kuras tās vēlāk realizē, nokļuvušas pie varas. Tauta to redz un saprot, tādēļ godīgi cilvēki atsakās no dalības šādās partijās un daudzi pilsoņi neiet uz vēlēšanām, jo negrib sevi apkaunot, balsojot par šādu “partiju” izvirzītajiem kandidātiem.
Kad negods tiek godā celts
Saprotams, ka uz meliem veidota valsts varas sistēma ne tikai veicina negodīgu cilvēku izvirzīšanos vadošos amatos, bet tieši pēc tādiem rada pieprasījumu. Lai pildītu noziedzīgus vai dumjus, valstij un tautai kaitējošus likumus, pavēles un norādījumus ir vajadzīgi cilvēki, kas par naudu, karjeru un privilēģijām gatavi zaudēt savu godu. Valsts birokrātiskajā aparātā un politikā izvirzās nevis gudrākie, godīgākie un spējīgākie, bet paklausīgākie, pakalpīgākie – tādi, kurus tautā nicīgi dēvē par noderīgajiem kretīniem.
Arvien vairāk bezgožu sevi dēvē par sabiedrības eliti, rīko greznus pasākumus, kur lepojas ar savu, negodīgā ceļā iegūto bagātību. Bet pērkamie žurnālisti to visu cildina un apjūsmo savos rakstos. Tā negods tiek godā celts un bagātīgi atalgots par nodokļu maksātāju naudu.
Protams, godīga sabiedrība nepieļautu, ka to pārvalda bezgoži. Tādēļ varas krēslos sēdošie dara visu, lai arī katrs sabiedrības loceklis lielākā vai mazākā mērā būtu spiests rīkoties negodīgi. Pavisam nemanāmi valstī ir radīta situācija, kad cilvēks ar godīgu darbu un godīgu visu likumā noteikto prasību pildīšanu labi ja spēj nodrošināt sev iztiku, bet par turību var nesapņot. Lielais nodokļu slogs, pārspīlētās birokrātiskās prasības, ierobežojumi un sodi spiež cilvēkus melot, mānīties, ar dažādām viltībām apiet likumā noteiktās prasības, maksāt un saņemt algas konvertos, meklēt pazīšanos kādā no valsts iestādēm vai ar kukuļošanu iegūt tur strādājošo amatpersonu labvēlību. Ne velti tauta mēdz ironizēt, ka taisnība Latvijas tiesā ir maksas pakalpojums.
Liekulība, lišķība, melīgums, divkosība sabiedriskajā dzīvē kļūst arvien nozīmīgāki. Cilvēki, kas aizmuguriski savā virtuvē vai tuvāko draugu lokā nikni lamā valdības vīrus, šos pašus valdības vīrus ieraugot, ir gatavi bučot viņiem roku. Kalpība naudai un negodīgai varai atsvešina cilvēkus. Godprātību, biedriskumu un savstarpēju uzticēšanos cilvēku attiecībās nomaina piesardzība, aizdomīgums, slēpta neuzticība. Bet pērkamie žurnālisti skandina: “Kāda tauta, tāda valdība!” – un runā par ”mūsu visu vainu” pie valstī valdošajām nejēdzībām. Savukārt valstsvīri savā iedomībā un uzpūtībā kļūst arvien nekaunīgāki.
Ko es šajā rakstā gribēju pateikt? Kļūdās tie, kuri uzskata, ka melīgi, negodīgi vai dumji ir vienīgi atsevišķi valstsvīri un atliek tikai viņus nomainīt vai vēlēšanās nobalsot par “pareizo partiju” un viss būs kārtībā. Jāmaina ir pati šī uz meliem uzbūvētā varas sistēma, kas bezgožus ceļ godā, bet par godīgajiem ņirgājas, viņus apzog un pazemo! Pretējā gadījumā šai sistēmai nekad nepietrūks bezgožu, ko likt atbildīgos valsts amatos.
Ar ko aizvietot šo, sevi par partijām nodēvējušo, ekonomisko grupējumu diktatūru? Nav jāizdomā nekas jauns. Vienkārši Satversmē noteiktais, bez viltīgām atrunām un izvairīšanās, ir godīgi jāīsteno dzīvē. Un mēs atkal kļūsim par latviešu nāciju, kam ir sava nacionāla valsts. Un katram latvietim būs gods piederēt un kalpot šai valstij un savai tautai.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.3(473), 2021. gada 12.–25. februāris