Komentāri sociālajā vietnē “FACEBOOK”
Laikraksts “DDD”: Ekonomists un bijušais politiķis Uldis Osis intervijā laikrakstam “DDD” (DEKOLONIZĀCIJAS NEVEIKŠANA BREMZĒ LATVIJAS ATTĪSTĪBU. 1. daļa un 2. daļa) teica:
“Tādēļ nav pamata uzskatīt, ka dekolonizācijas veikšana varētu aizkavēt Latvijas attīstību, vismaz ilgtermiņā noteikti ne. Drīzāk pretēji – pēc neatkarības atgūšanas neveiktā dekolonizācija ir bremzējusi Latvijas ekonomisko attīstību un turpina radīt ne mazums daudzslāņainu problēmu. Viena no galvenajām – liela daļa biznesa vides funkcionē, ja tā varētu teikt, Krievijas stilā, kas ir visai atšķirīgs no tā, kā saimnieciskie darījumi, biznesa ētika un uzņēmējdarbība kopumā tiek veikta Rietumos, lai gan arī tur tā ne tuvu nav ideāla. Taču, kā teicis kāds filozofs, – viss ir inde un viss ir zāles, atšķirība ir devā.”
Andrejs Pantelejevs: Interesanti. Labi, ka par šo tēmu sāk runāt arī pragmatiski.
Laikraksts “DDD”: Dekolonizācija vienmēr ir bijusi pragmatiska, Andrej Panteļejev. Ja ar vārdu “pragmatisms” saprot to, kā tas ir skaidrots svešvārdu vārdnīcā.
Andrejs Pantelejevs: Es te vairāk runāju ne par pašu dekolonizāciju, bet par tonalitāti, kādā par šo jautājumu runā, turklāt ‒ no abām frontes pusēm. Es nenoliedzu, ka metafiziski formulētiem uzstādījumiem var būt savs iespaids. Bet ar buržuāziju jārunā buržuāzijas valodā. Kā šinī gadījumā Osis.
Steidzīte Freiberga: Tonalitāte ‒ vai tā šinī gadījumā būtu tā kā noskaņa, ar kādu, pēc Andreja Panteļejeva domām, runā par dekolonizāciju? Mēs zinām, ka dekolonizācija, runājot ikvienam saprotamā valodā, ir pamatu pamats okupantu izraidīšanai no valsts, kur ir beigusies okupācija. Tas ir vienkārši saprotams ‒ bez jebkādiem zinātniskiem formulējumiem un svešvalodas jēdzieniem. Izteikties “gudri” patīk tiem, kuri atklāti runāt par dekolonizāciju un deokupāciju baidās ‒ labāk pateikt kaut ko “zinātniski gudru”, lai tad tur tie “muļķa taisnīguma aizstāvji” mazliet pieraujas: sak, re, cik gudri tas tur bijušais valsts vīrs runā, varbūt vispirms nogaidīt, iekams rodas “pareizā” saprašana?
Diemžēl tādu “gudro” mums nav trūcis jau no Atmodas, kad nodevēji aizkavēja šo dabisko dekolonizācijas procesu, bet kangari palīdzēja apmuļķot tautu, un “gudrie” savukārt pieskaņojās nodevēju un kangaru noskaņai… Tādējādi okupanti palika tepat. Un tagad tikai “gudri” pieturēties pie nekā nedarīšanas, mierīgi noraudzīties, ka okupanti tiek integrēti latviešu tautā, ‒tas ir ne tikai absurds, bet nodevība… Tā teikt, tie laikraksta “DDD” izdevēji lai viņi tur cīnās ‒ “gudriniekiem” no tā ne silts, ne auksts.
Līga Muzikante: Par interviju sniegušo Uldi Osi šobrīd neko neteikšu. Taču par “pragmatisko” komentētāju Andreju Panteļejevu gan. Šis ilggadējais politiķis, kangarpartijas “Latvijas ceļš” aktīvists, Augstākās Padomes un vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, premjera Induļa Emša padomnieks nacionālās drošības jautājumos, Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres politiskais padomnieks, ja nemaldos, arī SAB darbinieks, bijušais Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs utt., u.tjp. ‒ viņš ir ļoti lielā mērā līdzvainīgs, ka Latvijā vēl joprojām nav realizēta deokupācija un dekolonizācija! Tādēļ no viņa mutes izskanējušās prātulas par pragmatismu izsauc svētu sašutumu. Ja viņš pats būtu pragmatisks un par dekolonizācijas jautājumu, amatos būdams, jau pirms gadu gadiem runātu pragmatiski, tad ir cerība, ka okupanti vairs nebradātu mūsu zemi. Taču viņš runāja kangariski, nevis pragmatiski… Nu, lūk.
Ilgvars Strazdiņš: Ukrainā par šo tēmu ir labs lakmusa papīriņš. Kad ir runa par Krievijas okupēto Krimu, tad tādi kā Paņteļejevs jautā, kas bija Ukrainas nodevējs un nodeva Krimu? Tas ir viņu čekistu stiliņš ‒ mainīt tēmu, uzdot meklēt citus ļaunos sabiedrībai. Galvenais ļaunais lai paliek balts un pūkains.
Andrejs Pantelejevs: Manuprāt ir jāmeklē risinājumi, nevis ļaunie.
Ilgvars Strazdiņš: Viens publikācijā ir izlīdis no melnā cauruma; otrs, komentētājs, arī izlīdis no melnā cauruma… Kas nedarīja šo dekonolizāziju, kad bija iespējas, bet sapelnīja labas naudas un tagad gudri spriedelē? Čeka liek parādīties no klusām vietiņām? Pajaukt sabiedrības viedokli atkal?
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.3(473), 2021. gada 12.–25. februāris