Ego Javoišs
12. decembrī pie Brīvības pieminekļa sarīkotajā šovā tika izrādīta klaja necieņa pret latviešiem. Klausoties Alekseja Rosļikova vārdu izvirdumu, no kura 80 procenti bija krievu valodā, radās jautājums: kādai auditorijai šī uzruna domāta? Te nav runas par veciem cilvēkiem, jo šajā barā bija lielākoties jaunie, kuriem jau sen bija jāzina un jālieto latviešu valoda. Viņa uzstāšanos varētu nosaukt par krievu valodas popularizēšanu Latvijā. Šāda rīcība, noskatoties un noklausoties, kā mūsu žurnālisti (ar maziem izņēmumiem) jaunus cilvēkus intervē krievu valodā, izsauc nesapratni latviešos, kam pagadījās būt par šīs neparastās izrādes lieciniekiem. Kam tad domāts Valsts valodas likums, ja tas ik dienu visur tiek ignorēts? Ieskaitot Latvijas Televīziju.
Krastmalas sarīkojumā, šķiet, iztika bez valodu jaukšanas, ja neskaita no dažu indivīdu mutēm dzirdēto. Kas tad īsti 11. Novembra krastmalā notika? Organizētāji to sauca par “tautas sapulci” (vai piketu). Taču nekā citādi kā par balagānu to nodēvēt es nevaru. Esmu par demokrātiju un vārda brīvību, bet šis “šovs” bija klaja ņirgāšanās. Te varētu pieminēt zvaniņu skandinātājus, kastrolīšu dauzītājus, gāzmaskās ietērptos, pat katlos iekāpušos, nepieklājīgu žestu rādītājus, “mātes vārdu” piesaucējus, auto huligānus un citus līdzīgus kovida smējējus.
Kas līdzi domā, sapratīs, kāpēc šajā “tautas manifestācijā” nebija neviena plakāta par sen nepieciešamo DDD veikšanu, par smieklīgajām pensijām, vardarbību, nabadzību, augstajām cenām, apšaubāmo iztikas minimumu u.c. Var jau būt, ka policija strādāja pēc iepriekš izstrādāta plāna, bet diemžēl tas nebija pamanāms garāmgājējiem. Kaut kā pietrūka. Te nu vajadzēja uzskatāmi palūgt 10–20 potenciāliem pārkāpējiem doties uz policijas auto, lai sastādītu administratīvo protokolu. Pēc šāda soļa tie ātri vien pamestu gan krastmalu, gan mūsu svētsimbola – Brīvības pieminekļa laukumu. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka zem brīvības simbola notiek ņirgāšanās par brīvību un svētā vārda “Tēvzeme” priekšā ķēmojas krievu valodā runājoši āksti, kuriem šī zeme ir un, pēc viņu darbiem un vārdiem spriežot, paliks sveša līdz mūža galam.
* * *
“DDD” redakcijas komentārs. Pie Ego Javoiša rakstītā ir jāpiebilst, ka vismaz viens plakāts krastmalā pauda sašutumu par genocīdu pret latviešu tautu. Attēlu ar šo plakātu atsūtīja mūsu avīzes lasītāja Liene Rijkure.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.1(471), 2021. gada 15.–28. janvāris