Žurnālists Sandris Točs savā feisbuka lapā ir publicējis interviju ar KNAB bijušo priekšnieka vietnieci Ilzi Jurču, uzrunājot premjeru Krišjāni Kariņu: “NOSAUC REĀLI AR COVID SLIMO CILVĒKU SKAITU ŠODIEN! Lai mēs visi redzam, kāds ir šodien reāli slimo skaits, ar ko tiek pamatoti ierobežojumi un uz kā pamata aicina visus vakcinēt!”
Intervijā Ilze Jurča aicina pievērst uzmanību statistikai, kas ir klaji maldinoša un ar ko tiek manipulēta sabiedrība. Tāpēc viņa aicina nevalstiskās organizācijas steidzami izveidot Uzraudzības komiteju, lai uzraudzītu valdības darbu, kas ir zaudējusi sabiedrības uzticību. Ar Sandra Toča atļauju publicējam interviju.
Saruna ar KNAB bijušo priekšnieka vietnieci Ilzi Jurču
Sandris Točs: Gribu parunāt par to, kas notiek. Tagad ir visiem sirds pilna, un atšķirībā no valdības, televīzijas vai mūsdienu komunistus atbalstošās TV 3 šeit nav cenzūras…
Ilze Jurča: Jāteic, ka šo pēdējo dienu notikumi, jāsaka, ir eskalējuši sabiedrībā temperatūru līdz tik augstam līmenim, ka cilvēku emocijām un nesapratnei vairs nav robežu. Bet es kā cilvēks – ļoti racionāls, ar pieredzi analizēt informāciju un nepieņemt neko vienkārši no stāstītā, bet pārbaudīt faktus – centos saprast. Jau ilgstošā periodā sekoju līdzi tiem datiem, ar kuriem mūsu politiskā elite pamato savas lēcienveida izvēles un tādas kampaņveidīgas sabiedrības ietekmēšanas, un aizliegumu akcijas. Mēģināju saprast, kā tad tas izskatās skaitļu griezumā. Jāsaka, uz masu medijiem mēs paļauties diemžēl nevaram. Tur ir tāda saldsērīgi vienota dziesma, kurā viņi ir vienojušies ar politiķiem, aizmirstot, ka žurnālistam ir jābūt kritiskam un jāpilda sava funkcija sabiedrības interesēs. Informācijas avoti ir jāizmanto dažādi, nevis jāpaļaujas uz to, ko viņiem, atvainojos, iesmērē valdība.
Un tad es paanalizēju laika griezumā datus – kā tad ir ar saslimušo skaitu Latvijā. Nonācu pie ļoti dīvainas datu dinamikas. Salīdzināju šos datus ar datiem, kuri ir pieejami pasaules tīmeklī un ko uzskaita pasaulē, kas tiekot uzskatīti par autoritatīviem vorldometrā (worldometer coronavirus). Secināju, ka mūsu SPKC dati, kurus iebaro ne tikai Latvijas sabiedrībai, bet kurus nodod arī tām institūcijām, kas pasaulē uzskaita šīs te kovida lietas – saslimušos, mirušos, šie dati ir absolūti maldīgi. Ja normālās attīstītās valstīs šī uzskaite tiek veikta tādā veidā, ka pirmā pozīcija ir total cases, tas ir, visas identificētās kopējās saslimšanas, tad nākamās ir aktīvās lietas un tad vēl ir tāda būtiska sadaļa kā izārstētās personas, un līdz ar to totāli rekovarētas (pilnībā atguvušās) personas. Tie ir dati par Latviju. Šie dati ir pieejami SPKC mājas lapā. Un mēs redzam, ka Latvijā no uzskaites sākuma [līdz šodienai] ir konstatēti 18 tūkstoši 377 saslimšanas gadījumi. Tie ir vispārējie gadījumi no paša sākuma. Rekovarētie, tas ir, izārstētie vai novērstie, tā to varētu saukt, mūsu gadījumā ir tikai 1823 gadījumi. Pie aktīvi slimajiem mums parādās 16 330 slimnieki. No šī skaitļa ir jāprezumē, ka visi šie 16 tūkstoši klīst pa ielām vai, vienalga, sēž izolācijā, taču šeit sākas pats interesantākais!
Mana draudzene ir saslimusi, un nu jau divas nedēļas atrodas mājās. Es viņai vaicāju: “Saki, lūdzu, kā tu iziesi darbā?” Viņa saka: “Nu, piezvanīšu ģimenes ārstei, viņa telefoniski noskaidros, kāds ir mans veselības stāvoklis, un pēc 14 dienām noslēgs manu slimības lapu.” Es brīnos: “Kā, vai tad tevi netestē – esi infekcioza vai ne?” Viņa saka: “Nē. Ārste pa telefonu pārliecināsies, ka man nav simptomu, un mani palaidīs darbā, uzskatot, ka esmu vesela un nevienu nevaru inficēt.”
Pie šī šokējošā fakta ņēmu telefonu un zvanīju uz SPKC. Man atbildēja informatore, ka tiešām pēc jaunajām vadlīnijā esot tā pieņemts, ka viegli un vidēji smagi gadījumi, kuri ir bez simptomiem, faktiski pēc 10 dienām neesot infekciozi un cilvēki var iet darbā, tikties ar citiem – bez jebkādiem ierobežojumiem. Līdz 14 dienām termiņu var pagarināt, ja ģimenes ārstam esot aizdomas – telefoniskas aizdomas. Bet, uz kāda pamata – vai tad uz aci ārsts to noteic, ka persona nav infekcioza, ka nav citiem bīstama. Izrādās, jā, tādas ir pasaules vadlīnijas. Tad iznāk, ka šī cienījamā organizācija, kas valstī nodrošina visu kovida novēršanas politiku, darbojas pēc citu valstu vadlīnijām, kuras vienkārši pārtulko. Es atradu, kur ģimenes ārstiem tā arī rakstīts – ar uzsvaru uz vārdiem: telefoniski ģimenes ārsts pārliecinās par pacienta stāvokli.
Tātad visi šie skaitļi, kas mums šobrīd skaitās par vakardienu, ir absolūti melīgi un maldinoši. Šo skaitļu algoritmam ir jābūt pastāvīgā dinamikā, ka pēc 14 dienām jāmin visi tie, kam aprit 14 dienu termiņš no testēšanas sākuma. Un tad šie skaitļi sanāk vienkārši smieklīgi. Turklāt no šiem datiem izriet, ka faktiski uzskaitītie cilvēki būs slimi ar kovidu mūžīgi mūžos. Tas liecina par to, ka valsts absolūti nepārvalda faktisko situāciju ar kovida slimniekiem. Valsts nemonitorē šo situāciju, bet pēc starptautiskām vadlīnijām pieņem, ka 14. dienā viegli slimie, bez simptomiem un vidēji slimie ir veseli un nevar citus inficēt.
Sandris Točs: Tad jau viņus vajag svītrot laukā no statistikas?
Ilze Jurča: Pirmkārt, viņus vajag svītrot laukā no statistikas. Otrkārt, uz visu šo melīgo datu pamata tiek ieviesti milzīgi ierobežojumi, kas nodara milzīgu kaitējumu biznesam. Es uzskatu, ka patiesībā šinī brīdī ir jānāk kopā uzņēmējus aizstāvošām organizācijām, jāaprēķina visi zaudējumi. Ja šos skaitīkļus izrēķinātu dinamikā… faktiski tie ir jāaktualizē katru dienu, jo katru dienu nāk klāt jauni saslimušie un katru dienu saslimušie iet nost. Ja mēs pieņemam, ka 14 dienu laikā cilvēks ir vesels, vienīgais skaitlis, kurš viegli ir kontrolējams, plusojams un mīnusojams, ir slimnīcās nonākušie smagi slimie un mirušie. Līdz ar to mēs varam nonākt pie precīziem skaitļiem, un tikai tad varam pateikt, cik samērīgi un saprātīgi ir šie ieviestie ierobežojumi.
Manuprāt, visa tā Kariņa kunga draugu kompānija – gribu atzīmēt, ka mēs Kariņa kungam neesam draugi, bet gan esam viņa darba devēji! Mēs, viņu (un vispār politiķus) ievēlot, esam devuši viņiem mandātus strādāt mūsu labā. Mēs neesam Golfa kluba biedri, ar mums nevar taisīt eksperimentus uz kaut kādu SPKC neprofesionālu ierēdņu sazīmētu, smieklīgu tabulu rēķina. Es uzskatu, ka tā ir noziedzīga nolaidība, kas radījusi milzīgu kaitējumu ekonomikai, mazajam biznesam – un vēl šobrīd, Ziemassvētku laikā!
Visi cilvēki zina, ka mazā biznesa galvenais pļaujas laiks ir Ziemassvētki, tirdziņi u. tml. Tad viņi nopelna faktiski gada apgrozījuma būtiskāko daļu. Bet mēs šinī brīdī aiztaisām ciet visu tirdzniecību, tirdziņus tikai savu iedomu, sazīmēto ciparu dēļ, kurus pati SPKC nepārvalda. Es gribētu šodien Kariņam uzdot konkrētu jautājumu, lai viņš man pasaka skaidri šodien ēterā “Panorāmā”: cik šobrīd valstī ir slimi cilvēki? Ja mums būtu normāla valsts, normāla veselības aizsardzības sistēma, tai būtu jāzina (ar nelielu plus, mīnus nobīdi), cik valstī šobrīd ir kovida slimnieku, nevis jāzīmē šie cipari, uz kuru bāzes taisa eksperimentus ar sabiedrību. Tas ir smieklīgi – alkoholu aizliegt, cigaretes aizliegt, sabiedrībā radīt spriedzi, bērnu vecākus pakļaut ārprātīgam šokam.
Es uzskatu, ka sabiedrībai pie šādiem apstākļiem ir jāiebilst, jāizmanto visi likumīgie līdzekļi, lai paustu savu gribu, lai beidzot piespiestu šos diletantus normāli strādāt, lai beidzot šie ministri, kuri pa durvīm izmesti, pa logu atkal ierāpušies, ietu atpūsties citur un savus eksperimentus taisītu citā vietā. Sabiedrība ir nogurusi, sabiedrība ir dusmīga un sabiedrība gaida atbildes. Un es uzskatu, ka uzņēmējsabiedrībām ir jāsanāk, jāapsēžas un jāapskatās, cik zaudējumu ir radies nepareizu, nepamatotu eksperimentu rezultātā, un no valsts šie zaudējumi jāpieprasa.
Otrais, kādas vispār ārstniecības metodes tiek izmantotas? Ar šausmīgāko šoku svētdienas vakarā “Nekā personīga” sižetā dzirdēju, ka ārstniecības metodei, plaušu ventilācijai, kas mums visa gada garumā tika pasniegta kā panaceja kovida ārstēšanā – ka nu tikai gāzīsim naudu un pirksim plaušu ventilācijas aparātus… melns uz balta ir šokējoši dati Stradiņa slimnīcā, ka no 86 pie plaušu ventilācijas pieslēgtajiem pacientiem 83 ir miruši, tas ir 96,5 procenti. Piedodiet, tā ir Zolitūde kvadrātā. Jūs esat pilnīgi zaudējuši kaunu, prātu un sirdsapziņu! Sāciet beidzot strādāt un rēķināties ar sabiedrību!
Arī prezidentam sabiedrības apziņa nav jāaizplīvuro ar kaut kādām geju un vardarbības tēmām ģimenē… Šobrīd cilvēki mirst no neprofesionālas ārstniecības, šobrīd cilvēkiem grib uzspiest vakcīnas, kuras ir zibenīgā tempā izstrādātas, bet izstrādātāji nedod garantijas, ka tās būs efektīvas, divas trešdaļas lēš, ka būs blaknes. Turklāt blaknes var būt visdažādākās. Sabiedrību baida, ka vakcinācija būs vispārēja un obligāta, citādi tu nevarēsi ceļot u.tml. Tās vispār ir tēmas, kuras sabiedrībā ir aktuālas, uz kurām ir jārod atbildes.
Gribu aicināt aktīvo nevalstisko organizāciju pārstāvjus: beidzot ir jāizveido kopēja sabiedrības uzraudzības padome, kas nemitīgi pārbaudīs šo mūsu atraktīvo politiķu izdarības. Ir jānāk kopā ārstu organizācijām, ir jānāk kopā uzņēmēju organizācijām, izglītības organizācijām, jo vairs uzticēties šai valdībai un šai politikai nevar. Viņi mūs iedzīs dzīvokļos, viņi mums aizvērs mutes ar kriminālatbildībām, ar kurām mums jau draudēja. Tālāk tas vairs nevar turpināties, jo pamatu pamatā ir sabiedrības dezinformācija un maldinoši dati, dīvaina veselības politika, alternatīvu viedokļu neesamība. Vai mūsu mediji gaida jauno finansējumu – nevar saprast, kur ir tā sāls, bet tie ir tik nespējīgi analizēt informāciju! Mums ir nepieciešama objektīva informācija, jo latviešu tauta nav stulba, latvietis prot analizēt, prot salīdzināt un pats prot izdarīt secinājumus. Latvietis gadsimtiem ir pieradis glābt savu dzīvību un zinās, kā viņam uzvesties un pasargāt sevi un savu ģimeni. Bet dodiet Latvijas iedzīvotajiem pilnu informāciju ar dažādākiem viedokļiem, un neliedziet latvietim pelnīt naudu un barot savu ģimeni!
Un tāpēc aicinu sabiedrību – esiet aktīva! Sabiedriskās organizācijas – esiet aktīvas! Veidosim Uzraudzības padomi, lai kā tā tiktu saukta, iesim pie augstākajām amatpersonām un lūgsim mūs uzklausīt, lai beidzot šis ārprāts, draudi un baidīšana ar bubuli, kas nu ir atnācis šeit pēkšņi no gaisa, vienreiz beigtos. Cilvēki, kuri neprot pildīt savus amata pienākumus, lai iet izklaidēties un savu nekompetenci rādīt kaut kur citur.
Es uzskatu, ka visātrākajā laikā ir jāsaņem atbildes par šiem skaitļiem, kāpēc ir tādas manipulācijas, un ne tikai Latvijas mērogā, bet arī pasaules informācijas avotos, kas tiek izplatītas. Kāpēc mirst vairāk nekā 90 procenti cilvēku no plaušu ventilācijas aparātiem? Sabiedrībai šī informācija ir jāzina – jāzina, ar ko mūs ārstē, kā varam saglabāt savu dzīvību un veselību.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.23(469) [2020. gada 11.–22. decembris]