Strīds sociālajā vietnē “Draugiem.lv”
Turpinājums no: Plutokrātu vara. 1. daļa
Līga Muzikante: Latvijā mēs varam runāt tikai par demokrātijas ārējo ietērpu, aiz kura tiešā mērā varu realizē plutokrātija, tas ir, bagātnieki, kas ir ieinteresēti okupantu jeb kolonistu atstāšanā Latvijā…
Aivars Garda: Ja runājam nopietni, tad Dzīvā Ētika teic, ka apziņas deģenerēšanās, kas [diskusijas iepriekšējā daļā] ir pārņēmusi smaidiņas un trulos asos ir bīstamāka latviešu tautai par karu. Arī par pilsoņu karu.
Anita Puriņa: Dzīvo Ētiku gan nevajag kropļot ar šauru šovinismu, kuru cenšaties slēpt zem patriotisma maskas. Dzīvā Ētika neatzīst vienas tautas pārākumu pār citu, kad, cenšoties naidot cilvēku pret cilvēku, pamatojas uz tautību.
Līga Muzikante: Anita, laikam šo aizrādījumu esat izteikusi Aivaram Garda un arī man? Paskaidroju, ka Dzīvā Ētika atbalsta patiesu nacionālismu, kas ir patiesas kultūras pamatā. Patiess nacionālisms jeb savas tautas mīlestība ir augšup ceļošas, nevis ierobežojošas jūtas un ir pretstats šovinismam. Patiess nacionālisms un patiesa kultūra rosina cilvēku cīnīties pret ārējiem ienaidniekiem, lai aizsargātu savu tautu. Un cīņa pret okupantiem nav savas tautas pacelšana pāri citām tautām, bet gan savas tautas aizsardzība. Kas gan te nav saprotams?!
Anita Puriņa: Savu slimīgo nacionālismu drukājiet savos “DDD” izdevumos, bet nepiesārņojiet vispārēju telpu.
Līga Muzikante: Nez kādēļ Jūs, Anita, tik ļoti nemīlat sevi – savu Augstāko? Kādēļ neieredzat latviešu tautu, ja novēlat tai saliedēties ar okupantiem, kas mūsu gadījumā, ņemot vērā okupācijas un kolonizācijas apjomus, nozīmē tautas un valsts pakāpenisku bojāeju?
Donalds Āboliņš-Ābols: Anita, Tu neesi latviete; Tu esi nodevēja pēdējā. Jebkurš normāls latvietis Tevi nicinātu un ignorētu… tad skaties – tie, kuri Tevi tagad aizstāvēs, ir tādi paši tautas nodevēji!
Steidzīte Freiberga: Par to “slimīgo nacionālismu” runājot, varu Jums, Anita, ieteikt Nikolaja Rēriha grāmatā “UGUNĪGAIS CIETOKSNIS” teikto:
“Katra tauta vēlas attīstīties un gūt panākumus sevis pilnveidošanā, citiem vārdiem sakot, darīt to, kālab mēs dzīvojam zemes virsū. Un tumsonīgais patības jēdziens pārtaps sasnieguma varoņdarbā, ja radīsies izpratne, ka dzīvinošie jēdzieni – īstens nacionālisms un patiesa kultūra – tie ir savstarpēji nesaraujami un saistīti pamati.” Ko Jūs te redzat slimīgu?
Anita Puriņa: Nez ar ko šie “DDD” aicinātāji atšķiras no šovinistiem, kaut vai tie pašiem krieviem… Pierādiet, ka šodien ir izteikta okupācija, konkrēti uzrādot okupācijas ietekmi šodienas Latvijas dzīvē.
Donalds Āboliņš-Ābols: Puriņa, Tu esi reti stulbs eksemplārs. Marš prom uz smilšu kasti!… Un nepiesārņo gudru cilvēku sarunas.
Anita Puriņa: Ir latviešu teiciens: “Kas otru apsaukā, tas pats ir tāds.”
Donalds Āboliņš-Ābols: Bet vēl labāks latviešu teiciens ir: “Muļķiem [kā tev līdzīgiem] likumi nav rakstīti.” Pati esi par latviešu tautas iznīcināšanu un vēl plāties, un stulbi izteicies. Tas ir vairāk nekā nožēlojami… ja esi stulbs, vismaz neizrādi to, bet Tev līdzīgie ar to īpaši izceļas, ka tēlo gudros, pamuļķa spriedumos…
Olita Brēmane- Baltausa: Dzīvā Ētika nemāca, kā vibrēt zemākajās frekvencēs, komunicējot ar cilvēkiem, kas vibrē zemajās frekvencēs. Tādēļ pasen pārtraucu pirkt “DDD”, lai gan daži raksti bija izcili un distancējās no žults.
Liene Apine: Olita, nevar saprast, ko īsti vēlējāties pateikt. Ja pretendējat uz Dzīvās Ētikas Mācības zinātājas statusu, tad Mācībā teikto par spēju precīzi un kodolīgi izteikties neesat apguvusi. (Jūsu komentārs liek domāt, ka ne tikai to no Dzīvās Ētikas Mācībā teiktā neesat apguvusi. Man ir aizdomas, ka neko neesat apguvusi…).
Tik daudz laikam būšu sapratusi, ka jums nepatīk tieša un nepārprotama valoda (ko savā komentārā raksturojāt ar vārdu “žults”), runājot par Latvijā un pasaulē notiekošo, raksturojot zemo frekvenču cilvēku iedomību un tumsonību. Tad varu ieteikt izlasīt diženās dzejnieces Aspazijas dzejoli “Nākotnes dzejnieks”. (Droši vien, tāpat kā pārtraucāt lasīt laikrakstu “DDD”, arī Aspazijas dzeju vairs nelasīsit, jo viņa par diženu sauc tādu dzejnieku, kura dzeja rakstīta ar žulti un ar liesmām…)
NĀKOTNES DZEJNIEKS
To dzejnieku mēdz cildināt
Un slavēt ļaužu bari,
Kas apdzied zilas actiņas
Un vēsta pavasari.
Kā mazputniņš tas vidžina
Uz senču ozolzara
Un dziesmās pārestību pat
Ne mušai nepadara.
Bet lauru vietā ērkšķus vien
Tam ļaudis galvā sprauda,
Kas nekvēpē tiem vīraku,
Nedz glaimojot tos glauda.
Kam skati dvēsles dziļumā
Kā šķēpi griežas iekšā,
Kas kaislībām un vājībām
Ņem spoguli, tur priekšā;
Tas cilvēcei pats priekšgalā
Iet dzīves cīņā asā –
Un iepriekš laiku grāmatā
Tās nākamību lasa.
Kā praviets, stāvot kalngalā,
Tas sludina par briesmām,
Un viņa dzeja rakstīta
Ar žulti un ar liesmām.
Līga Muzikante: Precīzu komentāru uzrakstīja Liene, citēdama spēcīgo Aspazijas dzejoli.
Es savukārt vēlos publicēt citātu no Nikolaja Rēriha raksta “Viepļi” – acīmredzot rozā sārtvaidzītes un sārtvaidzīši, ieskābuši svētuļi, tagad arī Nikolaju Rērihu vairs nelasīs… un tādējādi grims vēl dziļāk remdenības purvā.
Lūk, Nikolajs Rērihs par šādiem sārtvaidzīšiem raksta: “Vatētā maisā, tumsā un siltumā cilvēks nemaz neieraudzīs briesmīgos viepļus, toties viņš visu laiku atradīsies dziļā mijkrēslī; uz kādiem gan pamatiem veidosies un nostiprināsies viņa īstās zināšanas? Varonis ne tikai nevairās no briesmīgajiem viepļiem, viņš moži un skanīgi pūš tauri, aicinādams briesmoņus uz divkauju…”
Aivars Garda: Tātad smaidiņām nav kauns būt par neglītenēm?
jānis ozols: Nez vai Līga, Liene, Steidzīte u.c. “DDD” darbinieces uzskata Aivaru Gardu par džentlmeni?
Ausma Līdumniece: Man arī tas interesē. Vispār savādi ar tām “DDD” meitenēm…
Vita Ņikitina: Es uzskatu Aivaru Gardu par džentelmeņu džentelmeni, kas nozīmē vīrišķības augstāko parametru. Īsts džentelmenis nebaidīsies pateikt arī kādu biezāku vārdu tur, kur tas nepieciešams un ir akūts.
Ausma Līdumniece: Diemžēl Tu smagi maldies, Ņikitina! Kā redzams, Tev nav ne mazākās sajēgas, ko nozīmē džentelmenis. Tad jau D.Ā.Ābols arī ir normāls vīrietis un džentelmenis?
Vita Ņikitina: Katrs vīrietis, kurš cīnās par Taisnību un Patiesību, ir džentelmenis. Tas ir Sirds Kodekss.
Donalds Āboliņš-Ābols: Es, līdumniece, esmu ļoti normāls vīrietis un arī džentelmenis, ja vajag. Bet tev no dāmas tik tālu, cik no Zemes līdz Visuma pēdējam nostūrim…
Ausma Līdumniece: Prasts pāķis, prasts kā zirga deķis!
Liene Apine: Vulgāri ir bēdīgi slavenās “smilšukastes” zaldātiņi, kuri uzpūtīgā iedomībā lielās ar savu aprobežotību, uzskatot to par n-tā stara gudrību… Būtiskākais, manuprāt, ir tas, ka Ausmas Līdumnieces tēvam būtu kauns par savas meitas vulgāro un necienīgo uzvedību.
Donalds Āboliņš-Ābols: Tu, līdumniece, esi vienkārši Latvijas nodevēja, kas iznīcina savu tautu, un te komentāri vairs lieki… nodevējus es nicinu no sirds… Ja te kāds ir deģenerāts, nodevējs un neglītene, tad smaidiņai un viņai līdzīgiem vienmēr pirmā vieta, arī stulbumā un nodevībā pret savu tautu…
Līga Muzikante: Anita Puriņa, savā komentārā Jūs no manis prasāt: “Pierādiet, ka šodien ir izteikta okupācija, konkrēti uzrādot okupācijas ietekmi šodienas Latvijas dzīvē.”
Paskaidroju, ka neko Jums negrasos pierādīt, jo to pierāda pati dzīve Latvijā, piemēram, Rīgā. Atveriet acis, ausis, prātu un sirdi – tad sapratīsit! Bet tik ilgi, kamēr Jūs būsit cietsirdīga pret latviešu tautu un mīkstsirdīga pret okupantiem, nekādi acīm redzami un ar veselo saprātu izprotami pierādījumi Jūs nepārliecinās par dekolonizācijas nepieciešamību. Cietsirdīga sirds ir kā sakaltusi ķervele – tā grab. Un Jūsu sirds diemžēl šobrīd grab – tas ir lasāms Jūsu komentāros.
Anita Puriņa: Līdz ar to, Līga, parādāt, ka pati nemaz nezināt, vai Latvijā patreiz ir okupantu esība (pēc 70 gadu okupācijas sākuma un 30 gadus pēc atbrīvošanās no padomijas varas) un vai vispār jel kā okupanti ietekmē valsts dzīvi! Savu slimīgo demagoģiju atstājiet “DDD” lapām, bet laikam to lasa par maz cilvēku…
Līga Muzikante: Jūsu ņirdzošie vieplīši vēl jo vairāk apliecina mana komentāra patiesumu. Palīdzēt Jums nevaru, ja pati to negribat. Bet pavisam cilvēcīgi man Jūsu ir žēl.
Anita Puriņa: Latviešu nacionāliste Līga labi parāda, cik ļoti viņa ciena un mīl savu nāciju…
Draugiem lietotājs: Okupantu esība redzama 9. maijā un daudzviet Latvijā, un ne tikai Latvijā.
Aivars Garda: Vilors Eihmanis rakstīja par Ždanokas ievēlēšanu komentārā, kuru pats izdzēsa. Ždanoka ir ievēlēta tāpēc, ka tā vēlētāju biedrība, ko vada Vilors Eihmanis, visu laiku aicina balsot par tiem pašiem kolaborantiem, ko Eihmanis kritizē savos komentāros. Tieši tādi eihmaņi, slavas, grantiņi un citi nožēlojamie ir vainīgi pie tā, ka visu laiku tiek ievēlēti un ievēlēti kolaboranti. Pat Saeimas atlaišana nelīdz, jo ievēl kolaborantus, tikai citus. Lai Vilors Eihmanis pats pārstāj balsot par latviešu tautas un valsts nodevējiem, jo kā jurists zina, ka nozieguma atbalstīšana arī ir noziegums, nodevības atbalstīšana arī ir nodevība. Tā, lūk, Vilor, mācies, student!
Vita Ņikitina: Nožēlojami, ka latviešu tautas lielākā daļa ir ieslīgusi apātijā un ļāvusies savu smadzeņu piepidarošanai no kangaru varas puses. Jau no paša sākuma, kad tika dibināta 4. maija republika, bija skaidrs, ka īstie Latvijas saimnieki netiek pie varas, bet gan plutokrāti, korumpētie, andelmaņi un kolabracionisti. Viņi turpināja gadu no gada savu nodevēju dinastiju. Ja Aivars Garda nebūtu sācis runāt par deokupācijas, dekolonizācijas un deboļševizācijas pamestību novārtā no valdības puses, tad situācija būtu vēl bēdīgāka. Pateicoties laikrakstam “DDD”, pie vārda tiek tie, kuri var pastāstīt, kāda bija patiesība, lai jaunā paaudze neaizmirstu. Tas analizē dzīves aktualitātes bez izskaistinājumiem un nelaiza valdošās kliķes kurpju zoles. “DDD” iet līdzi laikmetam, uzskatot, ka svarīgi ir runāt arī par cilvēka garīgo attīstību, kas arī ir aizsārņots lauciņš no baznīcas nodevēju puses. Viņi nebaidās nostāties gandrīz vieni pret VISU pasauli arī tad, kad viss pūlis viņiem gāztos virsū!
Anita Puriņa: Vita ar krievisko uzvārdu – ŅIKITINA, Jūs taču esat vistiešākā okupantu pēctece, un pēc “DDD” plāna Jums būtu jādeportējas no valsts. Vēl sliktāk, ja jūs izvēlējāties vīru – krievu.
Vita Ņikitina: Bet vai nav jauki, ka latviešu pusē ir kāds okupantu pārstāvis?! Vai nav kauns latviešiem, kad okupantam jāatgādina latviešu tautas pienākumi un sirdsapziņa?!
P.S. Pēc likumdošanas es neesmu okupante un okupantu pēctece. Diemžēl man Jūs jāapbēdina, Anita… Izlikās, ka dikti vēlējāties paņirgāties par kādu, piemēram, mani….
Donalds Āboliņš-Ābols: Vita, ar tādiem draņķiem nav pat vērts runāt, viņu stulbums ir reti nožēlojams, nepazemosimies līdz nodevēju un kangaru līmenim!
Anita Puriņa: Tad kur jēga un loģika lielajam DDD kā okupantu un viņu pēcnācēju izdzīšanas plānam, Vita Ņikitina? Izskatās pēc tādas ptivātbodītes – kas vienam okupantam ļauts, tas otram liegts un ar naidu padzenams, tāda liela liekulība sanāk.
Vita Ņikitina: Tā ir tiesiska taisnīguma atjaunošana, tā ir pat tīri juridiska lieta, kas jāsakārto. Okupācija ir starptautisko tiesību pārkāpšana. Neticiet man, pajautājiet juristiem, pajautājiet tiesībsargam! Tas, ka laikraksta “DDD” žurnālisti tika attaisnoti tiesā, pierāda, ka viņu cīņa ir likumiska un balstīta uz patiesības pamatiem. Tāda ir visa jēga un saprašana.
Iepazīstieties ar Latvijas Satversmi, Saeimas deklarāciju par Latvijas okupāciju un citiem tiesību aktiem. Pavadiet vakarus lietderīgi! Izglītojieties! Saprotu, ka gribas, lai visu ar karotīti ieliek mutītē, bet apziņas paplašināšana ir katra cilvēka individuāls un smags darbs.
Anita Puriņa: Vita, es Satversmi gandrīz no galvas zinu , taču jūs gan vārāt nesapratnes putru par Satversmē rakstīto. Tāpēc iesaku pašai rūpīgi pārlasīt Satversmi!
Vita Ņikitina: Paldies par atgādinājumu. Arī man Jums ir atgādinājums: galvenais bauslis latvietim – Tev nebūs savu zemi svešam atdot un piesmiet tēvutēvu piemiņu, kuri lēja savas dārgas asinis par tās brīvību!
Aivars Garda: Nožēlojamajai neglītenei anitiņai paskaidroju, ka Vitas tēvs bija kārtīgs Latvijas krievs un īsts Latvijas pilsonis, jo kopā ar viņas māti latvieti izaudzināja skaistu un gudru meitu. Kamēr anitiņas būs tik dumjas, tās nespēs tuvoties Vitas skaistumam un gudrībai.
jānis ozols: Lūk, tā ir īsta latvju džentlmeņa valoda!
Aivars Garda: Protams! Mācies, student, dari kā es, dari labāk par mani!
Vita Ņikitina: Jā, džentelmenis nav aizpagājušā gadsimta gludi pielaizītais anglosaksis rūtainās biksēs, bet gan Gaismas Bruņinieks.
Līga Muzikante: Jā, Jāni Ozol, arī es uzskatu Aivaru Gardu par džentelmeni – atbildu uz Tavu jautājumu. Un viņam patīk gudras sievietes, kas mīl savu tautu, nevis novēl tai saliedēties ar okupantiem, tādējādi ejot bojā. Aivars Garda gudrībā saskata skaistumu, bet muļķībā un cietsirdībā pret savu tautu – neglītumu. Un es arī.
Aivars Garda: Līga Muzikante, sūtiet to neglīteni anitiņu uz smilšu kasti pie tikpat infantilajiem. Tādas tikai piesmirdina diskusiju.
Līga Muzikante: Cietsirdīgas sievietes un cietsirdīgi vīrieši – divkājaiņi, kas novēl latviešu tautai saliedēties ar ārējiem ienaidniekiem un tādējādi iet bojā, – tik tiešām ir neglītenes un neglīteņi. Stulbums un cietsirdība cilvēkus padara neglītus, to vajadzētu iegaumēt ikvienai sievietei un ikvienam vīrietim. Man kā sievietei ir pretīgi šādi neglīti, stulbi, cietsirdīgi vīrieši!
Ligita Putniņa: Lasīju laikrakstā “DDD”, ka pat žīdu profesors ir apliecinājis: Latvijai ir tiesības deportēt okupantus.
Līga Muzikante: Paldies par vērtīgā raksta atgādinājumu! Raksta autors – Izraēlas Sabiedriskā tribunāla un arbitrāžas tiesas valdes priekšsēdētājs un prezidents prof. Solomons Budniks – savulaik vērsās pie toreizējā Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Aleksandra Kiršteina ar priekšlikumu palīdzēt likvidēt okupācijas sekas Latvijā. Cik daudz varēja vai nevarēja izdarīt A. Kiršteins, tas lai paliek uz viņa sirdsapziņas, bet skaidrs, ka šāds starptautiska mēroga pasākums nav iespējams bez valdības atbalsta. Cerēt uz pašreizējo politiķu pašaizliedzīgu entuziasmu nav jēgas, tādēļ ar Solomona Budnika personisku rekomendāciju laikrakstā “DDD” publicējām viņa rakstu “Krievu okupanti Baltijas valstīs”, kuru viņš pirms dažiem gadiem nosūtīja Aleksandram Kiršteinam, lai pārliecinātu, ka pasaule ne tikai sapratīs Latviju, bet ir pat gatava palīdzēt veikt deokupāciju un dekolonizāciju.
Solomons Budniks sarunā pa tālruni uzsvēra, ka Latvijā nekas nemainīsies uz labo pusi, ja te arī turpmāk atradīsies padomju okupanti un viņu pēcteči, tādēļ tieši pašiem latviešiem ir jāpiespiež valsts vadītājus rīkoties!
Turpmāk vēl…
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.20(466) [2020. gada 23. oktobris–5. novembris]