Andrejs Fursovs
Mūsu acu priekšā mirst politika
Turpinājums no: Izšķiras zemes civilizācijas liktenis. 2. daļa
Paskatieties, kā sabruka senā Roma. Bija bagātie, bija nabadzīgie, bija ģermāņi, kuriem atļāva apmesties uz robežām. Viņi sāka nodarboties ar zemkopību. Notika demogrāfiskais sprādziens, viņi sāka izspiest citus.
Sākumā izmainījās kultūras un modes laiks, Roma sāka trūdēt no iekšienes, bet pēc tam ģermāņu masa to noslaucīja. Sākās laupīšana Romas impērijas robežās. Bet elitei nebija kur aizbēgt. Tas nozīmē, ka tai vai nu nāksies dalīties ar citiem, ko tā nekad negrib darīt, vai arī draud nopietna kataklizma…
Amerikāņu sociologs Imanuels Valleršteins reiz man teica: “Ameriku ap 2020. gadiem gaida sava pārbūve, bet atšķirībā no Padomju Savienības, tā būs ievērojami asiņaināka, tāpēc ka tajā būs sajauktas esošās rasu un etniskās problēmas, kas atrodas nevis sistēmas perifērijā, bet pašā centrā.” Nesen Rietumos parādījās teorija “20 pret 80”. Tas nozīmē – 20 procenti bagāto pret 80 procentiem nabago, un nekādas vidējās klases jeb vidusšķiras. Bet, piemēram, Indijai tas būs, teiksim, “5 pret 95”, Brazīlijai – “3 pret 97”, Krievijai – maksimums – “10 pret 90”. Runa ir par tendenci likvidēt vidusšķiru.
Ne velti Toinbijs 1947. gadā rakstīja, ka Rietumu nākotne ievērojamā kārtā ir atkarīga no vidusšķiras likteņa. Vidusšķiras sagrāve novedīs pie Rietumu sabiedrības sagrāves. Jo globalizācija ne tikai atšķeļ vienas valstis no citām. Tā saskalda veselas valstis, jo var būt globālās sabiedrības daļa, dzīvojot Maskavā, Pēterburgā vai Ņižņijnovgorodā. Un var dzīvot šajās pilsētās, bet nekad nepiederēt pie globālās sabiedrības un nesaņemt pieeju tai – ne informācijas veidā, ne zāļu veidā, ne palīdzības veidā.
Robežas starp globāliem un lokāliem procesiem var iet pa vienu un to pašu kāpņu laukumu, bet agri vai vēlu šīs pasaules sadursies. Turklāt, tā kā par galvenajiem kļūst informācijas faktori, cīņa notiek tieši par ražošanas intelektuālajiem faktoriem. Bet tas nozīmē, ka daļa intelektuāļu pievienojas “ekspluatatoriem”, bet daļa – nekam, jo nav vajadzīgs tik daudz cilvēku ekspluatācijai. Viena no galvenajām jaunā laikmeta pretrunām acīmredzot būs ietverta nevis ekspluatatoru un ekspluatējamo savstarpējās attiecībās, bet gan ekspluatatoru un ekspluatējamo, no vienas puses, un visu pārējo, no otras puses, savstarpējās attiecībās. Pēdējie lūgsies: ņemiet mūs ekspluatācijā! Un cīnīsies par to, lai viņus ekspluatē.
20.gadsimts noslēdzās ar 1970. un 1980. gadu lūzumu. Līdz šim laikam nav novērtēta Irānas revolūcija nozīmīgums 1979. gadā. Tā bija pirmā revolūcija, kas notika ne zem kreisajiem un ne zem marksistu lozungiem, bet vispār ne zem augstākās sabiedrības lozungiem. Tās ir mūsdienu marta īdas, modernās īdas musulmaņu teritorijā. 1970. gadā uzvarēja vēl viens, nu jau tirgus fundamentālists – Margarita Tečere no Lielbritānijas. Un vēl 1979. gadā Padomju Savienība ieveda savu karaspēku Afganistānā, bet Saūda Arābijā sacēlās vahabīti.
Pastāv termins “kaskādes notikumi”, tas ir, virkne notikumu, kas patiesībā ir viens vesels. Vēsturē bijuši divi šādi periodi. Es tos saucu par “garajiem divdesmitajiem”, tas ir, 1914.–1934. gadi, kad tika izlemts 20. gadsimta liktenis. Tad, Fernāns Brodels teiktu, – notika “vēstures kartes pārizdošana”, tas ir, kurš sagrāba trumpi, tas uzvarēja.
Mazāk liktenīgi piesātināts, taču arī nozīmīgs periods ir “garie piecdesmitie gadi” 19. gadsimtā: no 1848. līdz 1868. gadam. Marksisma noformēšanas laikā – starp Komunistiskās partijas manifestu (1848. gadā) un pirmo “Kapitāla” daļu (1867. gadā) – iekļāvās vesela ēra, kas aizsāka Eiropas revolūciju 1848. gadā Tālajos Eirāzijas Rietumos un beidzās ar Meidzi restaurāciju Tālajos Austrumos. Šo 20 gadu laikā pasaule pārmainījās līdz nepazīšanai. Varbūt tāds pats periods, un tas būs skaidrs pēc 10 gadiem, bija 1979.–2001. gadā.
Jurijam Trihonovam ir tāda frāze: “Grūti saprast laiku, kad tu atrodies tā iekšienē.” Bet es papildinātu: “Vislabāk ir saprast laiku, kad tu esi gan tā ārpusē, gan iekšienē.” Mēs tagad esam ļoti interesantā situācijā, kad vecā pasaule nepašaubāmi ir sagruvusi. Tā sagruva pavisam 1991. gadā. Laikmets ir beidzies. Bet jaunais vēl nav sācies. Mēs vēl dzīvojam pēc postpadomju sistēmas. Jaunais sākies, kad būs atmests priedēklis “post”. Rietumi arī dzīvo pārejas sistēmā. Agrīnā globalizācijas forma beidzās 2001. gada 11. septembrī. Tagad veidojas jauns laikmets, kurš vēl tikai piepildās ar reālu saturu.
Šie procesi ilgs vēl 10–15 gadus, un radīsies jauna pasaule. Jauni laikmeti uzvar, kad atnāk jauni cilvēki. Pat tie, kuriem tagad ir no 30 līdz 40 gadi, nes veco laiku zīmogu. Tas ir kā Češīras kaķa smaids laikmetiem. Kad šis smaids izzudīs, tad dzims jaunā pasaule. Tas ir kā tie bērneļi, kuri dumpojās sešdesmitajos un nāca pie varas astoņdesmito beigās – tātad pēc 20 gadiem. Varbūt pie varas nāca ne tie, kas smēķēja zālīti, bet noteikti tie, kas tika piebaroti ar kontrkultūras idejām. Mēs dzīvojam tādā laikā, kad redzama ir pagātne un principā – dažas nākotnes kontūras. Tādi periodi tiek saukti par “bifurkācijas punktiem” – kad viena sistēma tuvojas krīzei un tai parādās daudzas izvēles iespējas kaut kādā plašā koridorā.
Pēc būtības tuvākajos 30 gados notiks pamatā 3 korporāciju saķeršanās: cīņa starp anglosakšiem, arābiem un Ķīnas virsotni kā vienotu Ķīnas korporācijas diasporu – viņi izspēlēs savā starpā nākamo pasauli. Turklāt arābus šeit pārstāv tā sauktās divānijas, tas ir, globālā korporācijas pārstāvji, kas aktīvi spekulē par arābu valstu vajadzībām un vervē viņus globālai cīņai.
Saķeršanās starp virsslāņiem jeb galotnēm var beigties ar neizšķirtu, taču vietējie iedzīvotāji uz viņiem stipri spiedīs. Tagad mēs pārdzīvojam fantastisku periodu vēsturē. Tik bīstama, tik saspringta, tik interesanta perioda kā tagad – domāju periodu no 1975. līdz 2025. gadam – nekad vēl nav bijis. Ja 20. gadsimts sākās ar lozungu no Ortega i Gasseta grāmatas “Masu sacelšanās” (1929. gadā), tad beidzās ar lozungu no Kristofera Leša grāmatas “Elites sacelšanās” (1996. gadā). Tagad izšķiras Rietumu vidusšķiras, kapitālistiskās sistēmas un, iespējams, Zemes civilizācijas liktenis.
Avots: https://www.youtube.com/watch?v=2di_zb3I_tw&t=870s
Tulkoja Steidzīte Freiberga
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.18(464) [2020. gada 25. septembris–8. oktobris]