Ir zemes dārzā briedis indes auglis,
Kas savas sēklas bārsta pasaulei,
Lai tautas iznīdētu, grautu valstis,
Bet tumsas valdoņi vien ļauni smej.
Un cilvēce ir bezjēdzīgi akla –
Neko tā neredz, nedzird, nesaprot –,
Ir melus pandēmijai viltus smaka,
Vien ļaundari spēj tādu izgudrot.
Nāks laiks, ikviens kad stāsies savā vietā,
Būs redzams tad, kas radošs ir, kas pūst, –
Ir jāmostas, ir jāiet ceļā viedā,
Lai mūsu Ceļaspieķis nesalūst.
Bet, ja mēs gļēvi snaužam dzīvē šajā,
Iet zināšanas ceļu nespējam,
Un pieļaujam, ka ienaidnieks mūs vajā, –
Tas būs kā inde Gaismas nesējam.
Steidzīte
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.18(464) [2020. gada 25. septembris–8. oktobris]