Aivara Gardas komentārs
Laikraksta “DDD” redakcijas darbiniekiem jau sen ir aizdomas, ka mūsu publicētā informācija sociālajās vietnēs “Facebook” un “Draugiem.lv” tiek kaut kādā veidā slēpta. Mēs nezinām, kā tas tiek darīts, bet, mūsuprāt, viņiem tā nav problēma. Ja šie nelieši uzdrošinās slēpt Donalda Trampa ierakstus, tad ar laikraksta “DDD” publikācijām tas ir vēl jo vairāk iespējams. Tātad visdrošākais veids ir abonēt mūsu laikrakstu vai pirkt kioskā. Par to, vai mūsu ievietotā informācija līdz lasītājam nonāk caur feisbuku un draugiem, mēs neesam pārliecināti.
Turklāt mūsu avīzes tirāža tagadējos apstākļos – ap 2500 eksemplāriem – vairs neskaitās maza. Cilvēki atzīst, ka viņi dod lasīt avīzi arī draugiem un radiem. Izlasījušo skaits varētu sasniegt pat 8000 līdz 10 000.
Cīņa krasi saasināsies rudenī
Valentīns Katasonovs
Ekonomisko zinātņu doktors, profesors
Trampam jau sen ir aizdomas par Amerikas vadošajām IT korporācijām. 2016. gadā plašsaziņas līdzekļos tika uzpūsts troksnis par iespējamo Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanās, izmantojot sociālos tīklus “Facebook”, “Twitter” un “Google”.
Tajā pašā laikā tiek rūpīgi slēpts, ka amerikāņu IT giganti, apgalvodami, ka viņi atrodas ārpus politikas, 2016. gadā bija demokrātu pusē un darbojās pret Trampu. Pēc Amerikas prezidenta domām, šīs kompānijas ir pazeminājušas viņa abonentu pieauguma līmeni un arī attālinājušas daudzus lietotājus, kuri sekojuši viņa ierakstiem. 2019. gada aprīlī Baltajā namā notika Donalda Trampa un “Twitter” izpilddirektora Džeka Dorsija tikšanās. Tramps nelaida garām izdevību vainot kompāniju tajā, ka tā slepeni un mērķtiecīgi attālina viņa sekotājus, pazeminot prezidenta reitingu.
Tomēr prezidents nepasludināja atklātu karu pret amerikāņu IT gigantu, bet deva priekšroku ar likumdošanas palīdzību ieviest kontroli pār sociālajiem tīkliem. Kā zināms, lielas interneta vietnes, piemēram, “Facebook”, “Twitter” un “YouTube”, nav atbildīgas par to, kādus materiālus tajās ievieto lietotāji. Šo imunitāti garantē 1996. gada likums “Par pieklājības ievērošanu komunikācijā” (Communications Decency Act, CDA).
2019.gada 19. jūnijā kļuva zināms, ka Amerikas Savienotajās Valstīs tika ierosināti tiesību aktu grozījumi, kas liks “Facebook”, “Twitter”, “YouTube” un citām lielajām interneta platformām atbildēt par lietotāju publikāciju saturu. Grozījumus piedāvāja Misūri štata republikāņu senators Džošs Houlejs (Josh Hawley). Saskaņā ar likumprojektu amerikāņu IT milžiem periodiski būs jāiztur neatkarīgs audits par metodēm saistībā ar satura filtrēšanu, tā attīrīšanu no viltus ziņām un politiski neobjektīvas informācijas. Tām kompānijām, kas nespēs izturēt auditu, tiks liegta imunitāte, kas paredzēta CDA 230. sadaļā.
Tomēr labojumus līdz pagājušā gada beigām pieņemt neizdevās. Bet kopš 2020. gada sākuma starp Trampu un IT gigantiem ir sācies atklāts karš. Karu izprovocēja tā sauktā COVID-19 pandēmija, Džordža Floida slepkavība un tam sekojošie pilsoņu nemieri un nekārtības ASV.
Trampu visvairāk kaitināja “Twitter” tīkls, kurš pēc koronavīrusu pandēmijas izsludināšanas Amerikas Savienotajās Valstīs sāka ļoti aktīvi rediģēt sava tīkla saturu saskaņā ar tēmu “COVID-19”, dzēšot tos materiālus, kas, pēc viņu domām, bija falsifikācija. Daļa tā saukto viltus ziņu (feiku) gandrīz burtiski sakrita ar Trampa publiskajiem paziņojumiem. Tad “Twitter” kompānija devās vēl tālāk – dažiem prezidenta paziņojumiem par COVID-19 un vīrusa apkarošanas metodēm pievienoja marķieri, kas norāda, ka tie varot saturēt maldinošu informāciju.
Maijā divus prezidenta ierakstus “Twitter” kvalificēja kā “maldinošu informāciju”. Runa ir par publikācijām, kurās prezidents kritizēja ASV Demokrātu partijas priekšlikumu balsot prezidenta vēlēšanu laikā pa pastu, nosaucot šo paņēmienu par krāpniecisku. 27. maijā Tramps apsūdzēja sociālo tīklu par iejaukšanos prezidenta vēlēšanu kampaņā. “Viņi runā, ka mans paziņojums par balsošanu pa pastu, kas var izraisīt plašu korupciju un falsifikāciju, ir nepareizs, pamatojoties uz informācijas pārbaudi, kuru veikuši viltus ziņu dienesti CNN un Washington Post,” sacīja prezidents. Viņš piebilda, ka sociālie tīkli “apspiež vārda brīvību” un viņš to nepieļaus.
Balsojums pa pastu izprovocēja nopietnas domstarpības Amerikas Savienotajās Valstīs.
Baltā nama vadītājs savā “Twitter” kontā rakstīja, ka viņš “aiztaisīs” tviteri, ja arī turpmāk “tiks apslāpētas konservatīvo spēku balsis”. Bet 28. maijā tika izsludināts viņa dekrēts par sociālo tīklu regulēšanu. Dekrēta teksts vēstī: “Kad lieli un ietekmīgi sociālie tīkli pakļauj cenzūrai viedokļus, kuriem viņi nepiekrīt, tie parāda bīstamu varu. Rezultātā tie pārstāj funkcionēt kā parasti ziņojumu dēļi un tos ir jāuzskata par satura radītājiem.” Trampa parakstītais dokuments atceļ CDA likuma 230. sadaļas darbību. Kopš šī brīža amerikāņu IT kompānijām ir jābūt atbildīgām par ziņojumu saturu, kurus ievieto viņu servisa lietotāji. Ir paredzēts pieņemt labojumus CDA likumā, kas atņem imunitāti kompānijām. Jaunievedumi skars ne tikai amerikāņu sociālos tīklus – zem tiesas procesu draudiem var izrādīties servisi visā pasaulē, kas pieejami Amerikas Savienotajās Valstīs.
Prezidenta dekrēts ir izraisījis neapmierinātu kurnēšanu Silikona ielejā. “Google” preses sekretāre Riva Sciuto paziņoja: “230. sadaļas atcelšana nesīs zaudējumus Amerikas ekonomikai un tās pasaules līderismam interneta brīvības jomā.” Bet no “Twitter” puses dekrēts izprovocēja asu agresiju. 5. jūnijā šajā sociālajā tīklā tika bloķēts prezidenta štāba vārdā ievietots Donalda Trampa video, kurā redzami protestu kadri mirušā Džordža Floida piemiņai. Video demonstrē kadrus, kurus pavada Baltā nama vadītāja komentārs par to, ka taisnīga sabiedrība, pie kuras strādā Amerikas varas iestādes, nozīmē radīšanu, nevis iznīcināšanu. Dzēšanas iemesls ir nenosaukta īpašnieka sūdzība par tiesībām uz video materiālu. Jurists Sems Kulaks aģentūrai “Associated Press” paziņoja, ka sūdzību par Trampa štāba publicēto informāciju iesniedzis viņš. Turklāt cilvēktiesību aktīvists nosūtīja analoģiskas vēstules to sociālo tīklu un servisa vadībai, kur video joprojām vēl atrodas (“Instagram” un “YouTube”). Viņš tomēr atteicās atklāt, kura autortiesību īpašnieka vārdā viņš rīkojās.
Pēc tam paša Trampa profilā tika bloķēts šāds ziņojums: “Es nevaru stāvēt malā un skatīties uz to, kas notiek ar vareno Amerikas pilsētu Mineapolisu. Pilnīgs vadības trūkums. Vai nu kreisi radikālais mērs Džeikobs Freijs saņems sevi rokās un ņems pilsētu kontrolē, vai arī es sūtu Nacionālo gvardi un izdaru visu, kā nākas. Šie bandīti apkauno Džordža Floida piemiņu, es to nepieļaušu. Es parunāju ar gubernatoru Timu Valcu un informēju viņu, ka armija ir viņa pusē. Jebkuras grūtības, un mēs pārņemsim vadību, bet, kad sākas marodierisms – sākas šaušana. Paldies!”
Saistībā ar aizsākto Trampa un viņa štāba bloķēšanu tiek atgādināts, ka pirmā bloķēšana notika jau 2017. gada novembra sākumā, kad prezidenta konts tika izslēgts uz 11 minūtēm, bet pēc tam atjaunots. Tad “Twitter” vadība paskaidroja, ka konts bijis nejauši deaktivizēts kāda līdzdarbinieka kļūdas dēļ.
Šodien Trampa un viņa tuvāko līdzgaitnieku bloķēšana “Twitter” un citās sociālajās vietnēs – tas jau ir atklāts Silikona mafijas izaicinājums Amerikas prezidentam. “Twitter” stratēģiskais vadītājs Niks Piklzs uzklausīšanas laikā Lielbritānijas parlamentā jūnija sākumā neizslēdza iespēju ASV prezidenta uzskaites pierakstu bloķēšanu, ja viņš turpinās publicēt neviennozīmīgus paziņojumus par notiekošajām protesta akcijām ASV.
Vienā frontē ar tviteri pret prezidentu uzstājās arī feisbuks, kurš ir lielākais tīkls pasaulē (ap 3 miljardiem lietotāju). 6. augustā no “Facebook” tika dzēsts videomateriāls ar fragmentu no prezidenta intervijas telekanālam “Fox News”, kurā ASV prezidents runā par koronavīrusu. Viņš, starp citu, teica, ka bērni ir mazāk pakļauti COVID-19. “Facebook” šo uzstāšanos uzskatīja par maldinošu. “Video satur melīgus apgalvojumus par to, ka cilvēku grupa ir imūni pret COVID-19, kas ir mūsu politikas pārkāpums,” – situācija tika komentēta sociālajā tīklā. Šis bija pirmais gadījums, kad “Facebook” izdzēsa ierakstu no ASV prezidenta lapas.
Vērts ir arī pieminēt “Twitch” tīklu (specializējas datorspēlēs), kurš ietilpst Amazones impērijas kompānijā. 29. jūnijā “Twitch” uz laiku nobloķēja Donalda Trampa kontu par divu video translāciju savā kanālā, kuros Amerikas Savienoto Valstu prezidents skarbi izteicās par imigrantiem no Meksikas. Pirmais video ticis ierakstīts 2016. gadā, Trampa vēlēšanu kampaņas sākumā. Tad viņš uzstājās ar runu, kurā paziņoja, ka no Meksikas uz ASV nenāk normāli cilvēki, bet gan “izvarotāji, noziedznieki un narkotiku tirgotāji”. Otrajā video varēja ieraudzīt Trampa vēršanos pie Oklahomas štata Talsas pilsētas iedzīvotajiem. Amerikas Savienoto Valstu prezidents pastāstīja, kāpēc ir nepieciešami operatīvie dienesti, un pieminēja, ka tieši pie viņiem vēršas meitenes, sirmgalvji un citi neaizsargāti cilvēki, ja naktī ielaužas “hombre” (vīrietis spāņu valodā – V.K.).
“Facebook” pozīcija ir interesanta. Šis tīkls mēģina manevrēt starp Trampu un viņa pretiniekiem. “Facebook” vadītājs Marks Cukerbergs paziņoja, ka, kaut arī viņš visā nepiekrīt Amerikas prezidentam, bet viņa kompānija ir “ārpus politikas” un nepakļaus cenzūrai Trampa “dziļi aizskarošos” paziņojumus. Un pat šādi formulējumi Trampa pretiniekiem izrādījās oportūnistiski. Daudzi “Facebook” līdzdarbinieki izrādīja savu nepiekrišanu sociālā tīkla vadītāja pozīcijai un pasludināja virtuālu streiku.
Gandrīz trešdaļa pasaules lielāko zīmolu ir gatavi izsludināt “Facebook” un vēl radikālākā “Twitter” tīkla boikotu, tāpēc ka tie it kā ne vienmēr bloķējot rasistiskas ziņas. Jūnijā “Financial Times” paziņoja, ka “Adidas”, “Coca-Cola”, “Ford”, “Honda America” un “Puma” ir nolēmuši uz mēnesi pārtraukt reklāmu norādītajos tīklos. Pēc cilvēktiesību aktīvistu uzsaukuma, kuri apsūdzēja sociālos tīklus par naida runu ar rasisma un vardarbības propagandu ietveroša satura ievietošanu, tika apturētas “The North Face”, “Unilever”, “Verizon”, “HP” un “Starbucks” reklāmas, turklāt nenorādot boikota beigu datumu. Viens no lielākajiem reklāmdevējiem pasaulē “Unilever” neievietos reklāmu “Facebook” un “Instagram” vietnēs vismaz līdz 2020. gada beigām. “Procter & Gamble” vadītāji arī neizslēdza, ka pievienosies kampaņai. Un tad 6. augustā “Facebook”, kurš nonāca spēcīga spiediena ietekmē, realizēja vienreizēju Trampa ievietoto materiālu bloķēšanu. Tomēr prezidenta pretiniekiem ar to nepietiek: viņi pieprasa no Cukerberga sociālā tīkla kapitālu attīrīšanu no līdzīgiem materiāliem.
Pagaidām sankcijas no Baltā nama un ASV tiesībaizsardzības aģentūras puses pret amerikāņu IT kompānijām nav fiksētas, taču eksperti neizslēdz, ka cīņa starp Trampu un sociālajiem tīkliem krasi saasināsies rudenī, kad prezidenta vēlēšanu kampaņa ieies pēdējā fāzē.
Avots: https://www.youtube.com/watch?v=CkEg98_51Do
Tulkoja Steidzīte Freiberga
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.16(462) [2020. gada 28. augusts–10. septembris]