Atklāta vēstule 13. Saeimas deputātiem un valsts vadītājiem
Andrejs Lucāns
Pensionēts agronoms
Turpinājums no: Kā mēs izdzēsām latviešu tautas esības prieku. 3. daļa
Lielo ES naudas summu iepludināšana industriālajā lauksaimniecībā argumentēti būtu jāaptur, jānovirza mazo un vidējo zemnieku ģimeņu saimniecību attīstībai un to kooperācijas sistēmas stiprināšanai un pilnveidošanai. Motivāciju šādam solim, papildus nacionālajam aspektam, varētu dot dažāda lieluma un nozaru saimniecību rentabilitātes un tautsaimnieciskās atdeves objektīva noskaidrošana.
Saeimai būtu jāsāk ar šādas informācijas izvērtējumu un risinājumiem:
- adekvāti izvērtēt ziņu, ka ES dalībvalstīs lauksaimniecībā 20% lielsaimniecību saņem 84% atbalsta finansējuma, bet 80% mazo – tikai 16%;
- noskaidrot reālo situāciju laukos;
- izstrādāt motivējošus projektus lauku depopulācijas pagriešanai pretējā virzienā, uzrunājot jaunatni, bezdarbniekus, emigrantus, piesaistot šādiem mērķiem paredzēto ES un pašu valsts atbalstu. Ir jāpārskata pašreizējo atbalsta politiku.
Fakts, ka šodien saimniecību rentabilitāte netiek atklāta, vedina uz domām par industriālo saimniecību lobēšanu. Maksājumi par platībām ir jāierobežo. Neizmantotai zemei būtu jānonāk Valsts Zemes fondā, kuru var izmantot jaunu ģimeņu piesaistei – jaunu zemnieku ģimeņu saimniecību veidošanai. To summu, ko šodien maksā par visu platību, turpmāk būtu jāmaksā par platību līdz 100 ha, neatkarīgi no saimniecības patiesās platības, t.i., par perspektīvo optimālo platību nākotnē, kad ar likumu būs noteikta maksimālā platība īpašumā, piemēram, ne lielāka par 300 ha.
Lai motivētu mazo ražotāju, maksājumus līdz 100 ha varētu sadalīt, piemēram, piecās vai citās grupās, mazajiem piešķirot atbilstoši sasniedzamajam mērķim – tā nodrošinot to attīstības iespējas. Protams, pastāvēs arī citi subsīdiju piemērošanas subjekti, bez tiem, kas šodien jau eksistē, piemēram, ar mērķi ierobežot dzīvnieku skaitu līdz likumā noteiktajam. Tas un platību maksājumu ierobežošana veicinās sociālās nevienlīdzības mazināšanos un lielāku ieinteresētību dzīvei laukos.
Saeimai un valsts vadītājiem ir jārada motivācija jaunajām ģimenēm palikt Latvijā, pievēršoties saimniekošanas-dzīvesveida ekonomikas modelim, tādējādi samazinot bezperspektīvo slogu valstij, labdarības organizācijām un ES.
Iesākumā, piemēram, 5 ha zemes un sava māja varētu nodrošināt ģimenes neatkarību, būt kā sociāls amortizators bezdarba krīzēs, garantēts darbs, patvērums no Covid-19 līdzīgām pandēmijām, apziņa, ka tava valsts par tevi un taviem bērniem domā, ka tava valsts tevi grib pieturēt, ka tu esi tai vajadzīgs.
Aizlaistās zemes platībā līdz 100 ha ģimenei vajadzētu piešķirt īpašumā bez maksas, ar likumā noteiktām atrunām – mērķi, tiesībām un pienākumiem. Iekultivētās zemes būtu piešķiramas par motivējošu samaksu. Mērķa galvenā nostādne ir nodrošināt iespēju jaunajām ģimenēm sākt dzīvot normālu dzīvi, veidot kuplas ģimenes, būt saimniekiem savā zemē.
5 ha saimniecība var nodrošināt vismaz vienas govs (piens un piena produkti) turēšanu un visa pārējā (gaļa, dārzeņi, augļi, ogas) pilnvērtīga uztura audzēšanu vismaz 6 cilvēku ģimenei. Turklāt šāda neliela lauku saimniecība mūsu sakaru līdzekļu daudzveidībā nevar būt šķērslis, lai strādātu ārpusdarbā, savukārt, krīžu situācijās vienlaikus būs labs patvērums ne tikai pašiem, bet arī saviem tuvākajiem.
Ražošanas iespēju diapazons ir plašs, lai rentablas būtu gan 1 ha, gan 100 ha saimniecības.
Apziņa, ka es ceļu Latviju, esmu saimnieks un pats sava likteņa veidotājs, dod dzīvei jēgu un neaizstājamu gandarījumu, rada un pilnveido dvēseli. To nevar aizstāt ne minimālās algas palielināšanas apsolījumi, ne administratīvi teritoriāla reforma, ne pakalpojumu klāsta uzlabojumi, ne akustiskā koncertzāle, laikmetīgās mākslas muzejs vai moderns cietums Liepājā.
Saeimai ir jātiek galā ar nelikvidētajām okupācijas sekām. Tās gluži kā zirgam pinekļi, kā mašīnai cauras riepas neļauj normālu tālākvirzīšano.
Turpmāk vēl…
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.15(461) [2020. gada 7.–27. augusts]
Saistītie raksti:
Kā mēs izdzēsām latviešu tautas esības prieku. 1. daļa