9.maijā neiroķirurgs Renārs Putniņš sociālajā vietnē “Twitter” izteica savu latvieša sašutumu: “Šodien diennakts dežūra Stradiņos. Man no uzvaras laukuma atvests viens 1996.g. dzimis džeks. Vairāk kā 3 promiles alkohola, asins izplūdums galvā un galvenais, ka NEVIENU vārdu latviski nesaprot! Kā tas var būt, ka 96.g. dzimis nezina LV valodu? Tādi mums tie uzvaras svinētāji ir.”
Šis ieraksts tika pārpublicēts feisbukā, kur izvērtās asa diskusija.
Diskusija sociālajā vietnē “FACEBOOK”
Aija Pahomova: Jā, ļoti daudzi jaunieši nezina arī krievu valodu, latviski runā, angliski runā, bet krievu valodu nezina.
Kristaps Strautmalis: Tagad daudzās skolās nemāca krievu valodu. Kāpēc tā būtu jāzina? To dēļ, kas nezina latviešu valodu?
Raimonds Platacis: Es daudz lasu krievu valodā, man ir ļoti labi krievu tautības draugi, ar kuriem es sarunājos krieviski. Jebkura valoda bagātina Tevi kā cilvēku.
Olga Skorzova Skorzova: Krievi nostāda jautājumu tā, ka mums jāmācās viņu valodā, nevis otrādi! Viņu ērtības labad!
Raimonds Platacis: Jauniešiem no bilingvālajām ģimenēm ir priekšrocības darba tirgū. Esmu redzējis piemērus, kur jaunieši ar krievu valodas zināšanām izkonkurē tos, kam tādu nav. Ja tu esi pārdevējs, ir foršāk, ka tev uz vārda šiltes ir 3 karodziņi, nevis 2.
Ludmila Nemceva: И? А клятва Гиппократа? (Un? Bet Hipokrāta zvērests? – tulk.)
Valdis Lancmanis: Kas tev šeit liek rakstīt svešas valsts valodā? Uzprasi cilvēcīgi, un tev atbildēs.
Ludmila Nemceva: Ne tev, bet Jūs! Не позорьте латышей! (Neapkaunojiet latviešus! – tulk.) Kauns par jums…
Valdis Lancmanis: Ludmila Nemceva, krievi taču iznīcināja visu savu aristokrātiju un inteliģenci. Kāda iemesla dēļ man tevi būtu jāuzrunā pagodinājuma formā?
Raimonds Briun: Ludmila, jūs laikam lasīt latviski nemākat. Vai tad tur ir teikts, ka atteica sniegt medicīnisko palīdzību?
Mārcis Kūlis: Un Latvijas pilsoņa zvērests? Tas nav jāpilda? Ja pilsonis dzīvo šajā valstī, ir beidzis pat skolu, bet ne bū, ne bē valsts valodā?
Ričards Danis: Valdi Lancmani, “Facebook” noteikti nav vieta, kur vajag rakstīt valsts valodā.
Ludmila Nemceva: Долг врача лечить, а не выяснять грамотность! (Ārsta pienākums ir ārstēt, nevis noskaidrot lasītprasmi! – tulk.)
Agris Treijs: Kur jūs izlasījāt, ka ārsts ir atteicies palīdzēt?
Aivars Garda: Ārstam bija tiesības pieaicināt tulku. Kārtīgiem latviešu ārstiem tā arī ir jādara. Krievijā ārsts nevienu latvieti neārstētu, ja latvietis neprastu krieviski. Protams, pirmā neatliekamā palīdzība ir jāsniedz momentā, neprasot valodas prasmi. Taču tālākā ārstēšana ir ārsta ziņā. Tas arī saskan ar visiem ārsta zvērestiem, Ludmila Nemceva.
Ludmila Nemceva: Mana dzimtene ir Latvija! Un man ir ļoti labi draugi latvieši! Jūsu naids…
Valdis Lancmanis: Ja uzdrošinies rakstīt latviešiem svešas valsts valodā, tad Tev ar Latviju nav nekāda sakara. Un nekad nav bijis.
Madara Valdmane Tiem, kas aprej šo ārstu, publicēju viņa nākamo tvītu, kurā viņš apliecina, ka palīdzība šim jaunietim tika sniegta. Bet tas, ka 9. maija ļembastnieks, kurš dzimis Latvijā, mācījies Latvijas skolā, varbūt pat pilsonību ieguvis, nezina NEVIENU vārdu latviski, tas nav normāli!!! Atbalstu dakteri Renāru Putniņu, kurš pievērsa uzmanību šai nenormālajai situācijai.
Līga Muzikante: Ludmila Nemceva, šļop… šļop…
Raimonds Briun: Ludmila Nemceva, zinām, zinām: korennije un mestnije… Un jūsu senči ir vecticībnieki… vai senči ienāca te kopā ar mamutiem un kopā ar vāciešiem uzcēla Rīgu…
Aija Pahomova: Valodas labi ir zināt. Vairāk iesaku latviešu, angļu, vācu, krievu, un tagad daudzi mācās ķīniešu valodu. Nekad nav par sliktu ka cilvēks pārvalda svešvalodas. Nu, cik saprotu, krievi skaitās ienaidnieki un viņu valodu nevajag mācīties? Priekš ko mums Puškins, Jeseņins, mums labi ar Raini, Ķempi…
Līga Muzikante: Šī diskusija nav par krieviem kā tādiem. Nevis krievi skaitās ienaidnieki, bet Latvijā atrodas ārējie ienaidnieki, kas šeit ieradušies okupācijas laikā no okupētājvalsts un nav aizvākušies, turklāt ir bioloģiski savairojušies.
Marija Krista: Aija Pahomova, Jūs pati sakāt, ka valodas ir labi zināt, kam es piekrītu. Bet te runa ir par deviņdesmit sestajā gadā dzimušu jaunieti, kurš pa 24 gadiem nav iemācījies valsts valodu.
Aija Pahomova: Tas nu, protams, nav normāli. Kaut gan zinu cilvēkus, kas 40 gadus dzīvo Latvijā un nezina vārdu “maize”! Es esmu ievērojusi… latvieši krievu valodu ātri apguva. Ne velti mūs dēvē par “zirga galvām” – tā teikt, galva liela un smadzenes strādā. Es lepojos, ka esmu latviete un nekad neaizmirsīšu savu valodu. Mamma man latgaliete, reti runāja latgaliski, bet es savu mātes valodu protu, jo mana baba runāja tikai latgaliski un civliski nerunāja.
Līga Muzikante Protams, ka valodu zināšana bagātina cilvēku. Es pati labprāt lasu krievu dižgaru darbus oriģinālvalodā. Taču vienlaikus cīnos par Latvijas dekolonizāciju, jo ārējo ienaidnieku (okupantu, kolonistu), kas Latvijā iebrauca no okupētājvalsts 1940.–1991. gadā, un viņu pēcnācēju likumīga atgriešana okupētājvalstī, ir nozieguma novēršana. Tas, ka Latvijā latviešu tauta tiek saliedēta ar ārējiem ienaidniekiem, ir noziegums pret cilvēci! 9. maija svinētājs, kuram nācās ārstēties pie neiroķirurga, ir spilgts pierādījums okupanta dabai – viņš dzīvo kā parazīts uz okupētās miesas, pat valodu neiemācoties.
Liene Apine: Labrīt, latvieši! Tikko pamodāties? Par okupantu un viņu pēcteču necieņu pret latviešu tautu, par nepieciešamību viņus ar orķestri pavadīt uz viņu etnisko dzimteni un tādējādi beidzot likvidēt okupācijas sekas, laikraksts “DDD” raksta gadiem. Līdz šim sajūta, ka tā bijusi saucēja balss tuksnesī, jo vairumam latviešu ir tikai merkantilas intereses.
Olga Skorzova Skorzova: Manai kaimiņienei ir 70 gadu, viņa absolūti neko nesaprot latviski, katru dienu lūdz, lai viņai kaut ko iztulkoju. Gribētos viņai vienreiz pateikt, ko par to patiesībā domāju!…
Sintija Zaļuma: Te pats bēdīgākais ir tas, ka jaunietis ar savu nemāku vai slinkumu izraisa šādus komentārus starp pārējiem cilvēkiem, kuriem nav saprotams, kā var nemācēt valsts valodu. Protams, ja mēs Latvijā runājam angļu, krievu, vācu valodā, tad tas viss ir gandarījums, bet iemācīties vēl vienu valodu, bez kuras principā tu šeit attīstīties nevari, tas ir arī ļoti pat normāli. Kaut gan puiša gadījumā neizskatās, ka viņš vispār ir spējīgs attīstīties tālāk.Formas beigas
Andris-Andris Orols: Okupācijas sekas – tā ir.
Normunds Stahl: Es domāju, ka tā ir poza…
Artūrs Marģevičs: Līga Muzikante, ko jūs teiktu, ja pie ārsta būtu atvests amerikāņu pilsonis, jaunietis, kurš dzīvo Latvijā kopš dzimšanas, piemērām, kopā ar vecākiem uzņēmējiem no ASV, un arī nepārvalda valsts valodu, bet tikai angļu?
Līga Muzikante: Jaunietim vajadzētu tulku – lūk, ko es teiktu.
Vita Nikitina: ASV pilsonis nav PSRS okupants un okupantu pēctecis – dzeguzēns.
Edvins Unbedahts: Artūr Marģevič, no smiekliem nokļūšu pie ārsta! Amerikānis to nedabūtu gatavu, protams, ja vien tas amerikānis nav emigrants no Krievijas.
Marija Krista: Artūr Marģevič… nelec pāri savai pakaļai, un šī ieraksta dēļ nevajag krist galējībās. Es nedomāju, ka Krievijā ir kaut viens dzīvojošs latvietis, kurš nezina krievu valodu.
Artūrs Marģevičs: Latvijā ilgstoši dzīvo vairāki citu valstu pilsoņi un nepārvalda valsts valodu, viņu bērni arī. Nav nekādu galējību. Ir acīmredzams tas, ka esat ļoti naidīgi noskaņota tikai pret krievvalodīgiem, kas nepārvalda valsts valodu. Jūtu Jums līdzi, Marija Krista!
Saulvedis Plotnieks: Gribi teikt, ka, nodzīvojuši šeit kopš dzimšanas, – un ne bū, ne bē mūsu valodā?…
Marija Krista: Artūr Marģevič, no mana partnera puses ģimene ir krievu. Un tur kārtējo reizi Tu kļūdies, jaucot manu “naidu” pret cilvēkiem, kas vienkārši ir slinki cienīt tautu, valodu un zemi, kur dzīvo, ar kādu citu naidu. Un tas neattiecas tikai uz krievvalodīgajiem!
Antra Antriņa: Dzīvo 26 gadus un nezina valodu. Neticu, ka vēl kādas citas tautības pārstāvji varētu būt tik aprobežoti.
Andris Komans: Marija Krista, par kādu tur cieņu runā, dzīvojot Londonā. Pamosties. Patriote.
Marija Krista: Kurā vietā tika minēts, ka esmu patriote? Es drīzāk esmu lielisks piemērs tam, ka, atrodoties Lielbritānijā un nebūdama te dzimusi, ne arī no bērna kājām dzīvojusi, vietējo valodu zinu, nevis kā šeit vai Latvijā daži labi. Tāpēc sēdi savā Rimi un paklusē…Formas beigas
Olga Skorzova Skorzova: Mani pārsteidz tas, ka tik daudz krievvalodīgo nevēlas iemācīties runāt latviski! Strādāju par latviešu valodas repetitori. Pieredze rāda, ka tā ir nevēlēšanās to darīt, kā arī necieņa pret latviešu tautu!
Edgars Kļaviņš: Tā kā visa tā ievestā civilokupantu varza pretlikumīgi ir palikusi Latvijā, papildus vēl 30 000 okupantu armijnieku ar ģimenēm (tas gan ir ASV nopelns), tiem nav absolūti nekādas vajadzības mācīties latviešu valodu! Viņi šeit jūtas daudz komfortablāk nekā tad, ja nāktos doties uz roģinu, par kuru viņi dienu un nakti auro!!!
Edvins Unbedahts: [Okupantu] vatņiks ir līdzīgs vecam padomju laika radioaparātam vai televizoram – pareizi darboties sāk tikai pēc pamatīga belziena. Elementāru pieklājību šie uzskata par bailēm un, ja baidās, tātad ciena. Viņiem nepielec, cik dziļi šos nicina.Formas beigas
Ivars Vilcans: …Fakti vienkārši drausmīgi! Somiem ir cieņa, cieņa un vēlreiz cieņa! Ja “atbrīvotāji” būtu dabūjuši toreiz pa muti arī Baltijā, viss būtu citādāk. Un mums nebūtu šīs problēmas ar 9. maija svinībām, necieņu un rusifikācijas sekām.
Normunds Stahl: Mankurti!
Mārcis Kūlis: …Latvijas valsts 29 gadus ir izvēlējusies strausa pozu un īsti neko nav darījusi savas Satversmes labā… Padomju migranti saprot tikai stingrību un noteiktību, bet jebkuru liberālu attieksmi izmanto pret valsts Satversmi un tās preambulā noteiktiem mērķiem…
Artūrs Marģevičs: Ir nepieciešama aizsardzība arī no citu lielvalstu ekspansijas Latvijā. PSRS sen vairs nav. Latvijas politiku sen jau kontrolē citu lielvalstu specdienesti. Mūsu teritorijā atrodas citu lielvalstu armijas karavīri. Ko darīt ar tāda veida riskiem? Šobrīd ir aktuālākie apdraudējumi. Piemērām, Latvijā ir augsts korupcijas līmenis un korupcijā iesaistītas amatpersonas ir ar pilsoņu statusu, pārvalda valsts valodu, ļoti labi dzīvo uz valsts rēķina.
Jānis Kravalis: Viņš [tas, par ko dakteris raksta] tikko no frontes līnijas! Būs kasku kaujā pazaudējis, un tāpēc trāpīja kāda šķemba. Tādās situācijas ne tikai latviešu valodu aizmirst…
Kristaps Strautmalis: Daudzi visu mūžu nodzīvo Latvijā un ir gados, nezina latviešu valodu. Ārzemnieks atbrauc uz Latviju un iemācās dažu mēnešu laikā – ne perfekti, bet vismaz runā.
Kārlis Tortuzis: Stulbie idioti! Neredzēt patiešām nopietnas briesmas, GLOBĀLAS briesmas, kuras apdraud pilnīgi visus mūs, tas ir jūsu dabā. Dziediet vien tālāk par deokupācijām, dekolonizācijām, vēl kādu pabaidiet, ka krievi visu laiku nāk… Pēc gada aprunāsimies. Ja būs iespējams. Paskatīšos uz jūsu kretīniskajiem ģīmjiem tad. Naciķi…
Valdis Groza: Kārlis Tortuzis – pretīgais okupantu roklaiža!
Andris Polis: Nevienu ar varu šeit netur. Arī Putins ir paziņojis, ka visu bijušo koloniju iedzīvotāji tiek laipni gaidīti. Laimīgu ceļu!
Inta Ilmere: Pats trakākais ka mūsu latviešu jauniešus neņem darbā apkalpojošā sfērā, ja nezina krievu valodu, un šī iemesla dēļ viņi brauc prom no Latvijas.
Gunars Dzelme: Uzvaras laukums 9. maijā ir publiska dzertuve! Paldies Nilam Ušakovam par šo ideju! Nolikt ziedus pie pieminekļa un piemesties – tā jau ir tradīcija! (Sponsorēts pasākums?) Policija ar savu klātbūtni nodrošina sabiedrisko kārtību! Jāsmejas!
Jānis Andersons: Krievu valodu pārvaldu gandrīz tikpat labi kā latviešu. Tādus subjektus var kvalificēt kā уроды/нелюди (netulkošu). Viņu klātesamība pierāda deokupācijas nepieciešamību.
Ruslans Nožnovs: 30 лет Боретесь-БОРЦЫ! Зато над Латвией Смеется весь МИР! Нигде ЕЕ не Знают! ВСЕ Время Путают с Литвой!… (30 gadus cīnāties – cīnītāji! Toties par Latviju smejas visa pasaule! Nekur to nepazīst! Visu laiku jauc ar Lietuvu! – tulk.)
Taiga Langrāte: Ruslan Nožnov, kur tad Tu pats dzīvo?
Vilnis Ābels: Kādi dinozauri ieklīduši – uzstājas visas pasaules vārdā. Smešno!…
Ruslans Nožnovs: Taiga Langrāte, driz aibrauksu! del ASV pilsona Karina… nesanaca sodien. Demzel. (Kada starpiba, kur es dzivoju?)
Vilnis Ābels: Ruslan Nožnov – ASV tādus Rus… neielaiž, jo smaka.
Ruslans Nožnovs: Vilni Ābel, Воняешь Ты!… (Smirdi Tu! – tulk.)
Raimonds Briedis: Nerunā, sāk smirdēt.
Vita Nikitina: Ruslan Nožnov! Par to neuztraucies, kā mēs te dzīvosim. Galvenais, ar sevi tiec skaidrībā, dzeguzēn (кукушонок)!Formas beigas
Nikolajs Sedjko: Protams, ka nerunā latviski, viņš tak ir students no Pakistānas… nu, nezina viņš valodu, bet cenšas to apgūt!
Dace Balzere: Lasu komentārus un piekrītu, ka jāzina tās valsts valoda, kurā dzīvo! Bet par Dr.Putniņa tvītu… vai patiešām dakterim pirmo reizi ir pacients ar asinsizplūdumu smadzenēs, plus vairāk nekā 3 promiles alkohola asinīs? No manas pieredzes, šādi pacienti nesaprot nevienu valodu un nespēj arī atbildēt!
Sveta Svet: Jālikvidē dārziņus krievu valodā. Ja gribēs krievu – tad tikai privātos, un tas būs dārgi.
Valda Valdiņa Štāle: Man ļoti patīk tas senais teiciens: “Nēsā tās zemes cepuri, kurā esi, cieni tās zemes valodu un tradīcijas, kurā dzīvo!”
Jo vairāk valodas zina, jo cilvēkam ir vieglāk dzīvot. Zinu, ka lielākā daļa citus un sevi cienoši cilvēki cenšas kaut elementāri apgūt tās zemes valodu, kurā atrodas. Ja kāds to nedara, tad tas ir apstājies laikā un rada sev neērtības. Lai jums visiem jauka un sirsnīga komunikācija gan Latvijā, gan citās zemēs!
Gunārs Ušča: Sakarā ar cepuri, cieņu un valodu mums ir divas izņēmuma nācijas. Tie ir krievi un amerikāņi. Tās ir divas pasaules nabas, un tā nu tas ir.
Arta Reinholde: Fascinē, ka ārstu vairāk satrauc valodas nezināšana, nevis asinsizplūdums galvā.
Oļgerts Spila: Kur to var izlasīt, ka valodas neprasme viņu fascinē vairāk? Manuprāt, gluži otrādi. Dakteris gribētu palīdzēt iespējami labāk. Bet – ak, skāde, daktera dzimtā valoda ir latviešu. Nez kāpēc – Latvijā. Dīvaini, vai ne, Reinholdes j-dze!?
Selma Kregere: Visu cieņu dakterim, kurš sniedz informāciju… vairāk nekā 3 promiles!?…dzīvo Latvijā un nesaprot latviski neviena vārda? Tiešām tas ir vairāk nekā prāta bads. Kaut gan Latvijā tas izbrīnu neizraisa.
Anda Dreimane: Arta Reinholde, jocīgi skan Tavi teksti. Te jau ir par citu tēmu. Tu brauc pa citu grāvi.
Arta Reinholde: No jebkura cita mutes piekristu viedoklim, bet ne no medicīnas darbinieka. Neētiski un neprofesionāli, punkts.
Anda Dreimane: …uzskatu, ka ārsts pareizi rīkojas, darot zināmu sabiedrībai, kas notiek patiesībā. Kas tad to darīs, ja ne mēs paši, latvieši visās profesijās?! Kas tad labos situāciju?! Tas ir pierādījums, ka jālabo situācija… paši izlaižam… par mīkstiem esam…
Atzīstu kā pareizu ārsta rīcību, paziņojot sabiedrībai. Čaļa vārds jau netiek nosaukts – ētika netiek pārkāpta.
Liene Apine: Visiem spriedelētājiem, kuri pārmet ārstam it kā neprofesionālu rīcību, jo viņš pamatoti norāda uz fundamentālu problēmu, ko rada okupantu, kolonistu un viņu pēcteču attieksme pret latviešu tautu un valsti, būtu jānokaunas. Šī ārsta piemēram vajadzētu sekot ikvienam, jo, lai kas mēs arī būtu pēc profesijas, mēs, pirmkārt, esam latvieši, kuriem ir pienākums visur un vienmēr likt savas tautas intereses augstāk par visu. Manuprāt, to nesaprot vai izliekas nesaprotam tikai gļēvi pašlabuma meklētāji. Aivars Garda tādus pamatoti sauc par lopveidīgajiem.
Turpmāk vēl…
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.13(459) [2020. gada 3.–23. jūlijs]